Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, foto no arhīva

Igauņu politiķis aicina izbeigt paranoju un spiedienu uz krievvalodīgajiem

24
(atjaunots 10:01 03.08.2020)
Igauņu politiķis paziņoja, ka Igaunijas ārpolitika attiecībā uz Krieviju – tās ir paranojas bailes no siltu attiecību veidošanās starp Eiropas Savienību un Krievijas federāciju vai ASV un KF.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Par strauju Igaunijas politikas pagriešanos ar seju Krievijas virzienā Postimees publicētajā rakstā uzstājās Sociāldemokrātiskās partijas pilnvaroto padomes loceklis Jaaks Alliks, vēsta Rus.err.ee.

Alliks pauda domu par to, ka visa Igaunijas ārpolitika, sākot no 1999. gada, raksturojās ar paranojas bailēm no tā, ka Eiropas Savienība un ASV var cieši sadraudzēties ar Krieviju un tad aizmirsīs par Igauniju, "pārdodot" tās intereses.

Taču patiesībā, pēc politiķa domām, viss ir savādāk. Jo lielākas domstarpības ir starp ES un Krieviju un Krieviju un ASV, jo tuvāk KF ir Ķīnai un Irānai. Tikmēr Eiropas Savienība jau sāk piekāpties Ķīnai un attīstošām Dienvidaustrumu Āzijas un Dienvidamerikas ekonomikām.

Tādēļ problēmas risinājums ir acīmredzams, uzskata politiķis. Ir jāpārtrauc sankciju cīņa ar Krieviju, savukārt Igaunijas gadījumā ir jāratificē arī robežlīgums un jāpārtrauc piespiedu krievvalodīgo asimilācija.

Šeit var piebilst, ka tas neskar tikai Igauniju. Tostarp arī Latvija varētu ieklausīties šajos derīgajos padomos.

Taču Alliks uzskata, ka tieši Igaunijai ir jāsper pirmie soļi KF virzienā, gudri sekojot Francijas prezidenta Emanuela Makrona piedāvājumam par sadarbības nepieciešamību ar Krieviju. Pēc politiķa domām, Igaunijai jāorganizē siltu attiecību uzsākšana starp Briseli un Maskavu.

Turklāt Alliks minēja arī tūkstoti NATO karavīru, kuri ir dislocēti Igaunijas teritorijā. Šāda lietu kārtība, pēc viņa sacītā, tikai pasliktina situāciju, jo liek KF veikt atbildes soļus un audzēt spēku daudzumu pie Igaunijas robežām.

Atgādināsim, ka Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida apmeklēja Maskavu darba vizītē 2019. gada 18. aprīlī. Viņa atklāja restaurēto vēsturisko Igaunijas Republikas vēstniecības ēku, kā arī veica pārrunas ar KF prezidentu Vladimiru Putinu.

Sacīts – izdarīts

Latvijā un Lietuvā Igaunijas prezidentes vizīte uz Maskavu izraisīja asu kritiku. Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs, piemēram, aicināja Igauniju saskaņot darbības, lai nesašķeltu Baltijas valstu vienotību, un uzmanīgi attiekties pret dialogu ar austrumu kaimiņu. Savukārt Kaljulaida aicināja nemeklēt viņas Maskavas vizītē centienus sašķelt Baltijas republiku vienoto ārpolitiku.

Un ir jāatzīmē, ka Igaunijas prezidenta brauciens uz Maskavu patiešām neizraisīja nekādas ārējas izmaiņas viņas sekojošajos paziņojumos attiecībā uz Krieviju, tiem joprojām ir absolūti skaidrs pret Krieviju vērsts raksturs.

Jau 2020. gada jūnijā Kaljulaida paziņoja, ka Krievija ir kļuvusi daudz neprognozējamāka, un tas nozīmē, ka arī situācija visai rietumu pasaulei ir bīstamāka, nekā iepriekš.

Un, protams, nedrīkst aizmirst par teroru, kuru Igaunijā sarīkoja Sputnik Igaunija. Igaunijas Sputnik darbinieki pat saņēma vēstules no Igaunijas specdienesta ar prasību pārtraukt darbu portālā, piedraudot ar kriminālvajāšanu

24
Tagi:
Krievija, politika, Igaunija
Pēc temata
Kaljulaida pastāstīja, vai ir slikti būt krievam Igaunijā
Krievija informēs EPPA par Sputnik diskriminēšanu Igaunijā
Reinsalu drosmīgi atbildējis uz Krievijas "spiedienu" Sputnik Igaunija dēļ
Igaunijā novērtēja Baltijas izredzes kļūt par Krievijas "mērķi" pēc Ukrainas
Igaunijā atkal sākuši runāt par teritoriālajām pretenzijām Krievijai
Krievijas vēstnieks Igaunijā pastāstīja par Putina vizītes izredzēm Tallinā
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

NATO izteicās par situāciju pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas

13
(atjaunots 14:47 26.09.2020)
Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. Lietuvā – "Tobrukas mantojums 2020", Baltkrievijā – "Slāvu brālība 2020".

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. NATO neapdraud Baltkrieviju, paziņoja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, aviācijas maršals Stjuarts Pičs, kurš patlaban uzturas Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Nekādas alianses militārās darbības neapdraud Baltkrieviju un tās iedzīvotājus," militārpersonas teikto citēja TASS.

Ziemeļatlantijas alianses pārstāvis paziņoja, ka situācija Baltkrievijā galvenokārt ir atkarīga no valsts vadības pozīcijas attiecībās ar pilsonisko sabiedrību.

"NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja Baltkrievijas valdību cienīt vārda brīvību un tiesības uz protestiem," atgādināja maršals.

Iepriekš kļuva zināms, ka novembrī Lietuvā ieradīsies jauns militārais kontingents no ASV, ko veidos ne tikai karavīri, bet arī vairāki desmiti tehnikas vienību, ieskaitot tankus Abrams un bruņumašīnas Bradley.

Bez tam patlaban Lietuvā uzturas vēl viens kontingents no ASV – tas dislocēts netālu no Baltkrievijas robežas.

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apgalvoja, ka amerikāņu karavīru ierašanās nekādi nav saistīta ar situāciju kaimiņvalstī.

Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. No 14. septembra Lietuvā turpinās NATO valstu pretgaisa aizsardzības vienību mācības Tobruq Legacy 2020 ("Tobrukas mantojums 2020"), kurās piedalās aptuveni tūkstotis karavīru no dažādu valstu bruņotajiem spēkiem. Savukārt Baltkrievijā, poligonā Brestas apgabalā notiek Krievijas un Baltkrievijas mācības "Slāvu brālība 2020". Šie manevri tiek organizēti regulāri kopš 2015. gada.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš informēja, ka Minska pastiprinājusi robežu apsardzi rietumvalstu virzienā.

13
Tagi:
militārās mācības, Baltkrievija, Lietuva, NATO
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Danske Bank

Mediji: caur Danske Bank Lietuvā, iespējams, atmazgāts pusmiljards eiro

6
(atjaunots 14:35 26.09.2020)
Domājams, naudas atmazgāšanai izmantota "spoguļtirdzniecības" metode ar akciju pirkšanas un pārdošanas starpniecību.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Danske Bank un Deutsche Bank tiek turētas aizdomās par aizdomīgām naudas operācijām caur Danske Bank filiāli Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz aģentūru TASS.

Žurnālistu izmeklēšanas rezultāti liecina, ka kompānijai ar kontu bankas filiālē Lietuvā "bijusi centrālā loma sistemātiskā naudas atmazgāšanā no Krievijas" laikā no 2012. līdz 2015. gadam. Atmazgāšanai izmantota "spoguļtirdzniecības" metode ar akciju pirkšanas un pārdošanas starpniecību, atzīmēts aģentūras rakstā.

Atzīmēts, ka caur Danske Bank filiāli Lietuvā aizplūduši aptuveni 540 miljoni eiro.

Iepriekš ASV portāls BuzzFeed vēstīja, ka virkne pasaulē pazīstamu banku palīdzējušas saviem klientiem apiet sankcijas un atmazgāt nelikumīgi iegūtos līdzekļus divu triljonu dolāru apmērā laikā no 1999. līdz 2017. gadam. Publikācijā tas atsaucās uz ASV Finanšu ministrijas Finansiālo noziegumu apkarošanas nodaļas (FinCEN, Financial Crimes Enforcement Network) materiāliem, kas nonākuši žurnālistu rokās. Cita starpā tajos pieminēta arī Deutsche Bank.

Skandāls ap skandināvu bankām

2018. gadā skandālā iekļuva Danske Bank filiāle Igaunijā – to apsūdzēja par naudas atmazgāšanu. Šīs aizdomas tiek izmeklētas Igaunijā, Dānijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un ASV. Ja tās būs patiesas, bankai draud sods līdz 6 miljardu eiro apmērā.

Pašas bankas izmeklēšana liecina, ka laikā no 2007. līdz 2015. gadam caur tās filiāli Igaunijā aizplūduši līdz 234 miljardi dolāru – aizdomīgas izcelsmes līdzekļi. Lielāko daļu naudas nelegāli ieguvuši klienti no Krievijas, kā arī Lielbritānijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un citām valstīm.

Līdz ar Danske Bank naudas atmazgāšanā caur Igaunijas filiāli, iespējams, iesaistīta arī zviedru Swedbank. Arī šīs darbības izmeklē ASV.

Pēc tam Danske Bank paziņoja, ka pārtrauc darbu Baltijas valstīs un Krievijā. Toreiz Latvija un Igaunija pauda bažas, ka līdzīgus lēmumus varētu pieņemt arī citas skandināvu bankas, kam ir filiāles Baltijas valstīs.

6
Tagi:
nauda, bankas, Lietuva
Pēc temata
Mediji: Danske Bank piedāvāja klientiem Igaunijā "slēpt" naudu zeltā
Swedbank draud sods 405 miljonu eiro apmērā par naudas atmazgāšanu Baltijā
Slēgta Danske Bank filiāle Latvijā
Citadeles veiksmes josla: amerikāņu banka Latvijā pārņem Danske filiāli
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

0
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

0
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu