Ik vienam sultānam drīkst būt savs harēms. Savukārt tajā esošajām dāmām visos veidos jāapmierina savs pavēlnieks. Viņām ir tikai viena problēma – kļūt par vismīļāko sievu, lai pretī dabūtu dievinātā mīļotā glāstu priekus, raksta radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.
Praktiski šādi veidojas attiecības starp ASV un Baltijas republikām: Latviju, Lietuvu un Igauniju. Vispār jau, pārējai pasaulei tās pozicionē sevi kā draudzenes un mīl kopīgus pašfoto. Taču kad lieta skar made in the USA puišu mīlestību, draudzība zūd.
Šādu brīdi mēs varam novērot tieši šobrīd. Attiecības starp Baltijas jaunavām saasinājušās dēļ tā, ka ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ir gatavs izvest daļu militārā kontingenta no Vācijas teritorijas. Taču karavīri neatgriezīsies dzimtenē, viņus vienkārši pārvietos uz citām Eiropas valstīm. Pirmā sarosījās Polija. Tā jau ir panākusi labvēlīgu papliķēšanu pa prieka gaidās iesarkušo vaigu. Tagad pienākusi Baltijas kārta, un visas trīs neatkarīgās republikas pat piedanco nepacietības un vēlmes atdoties amerikāņu mīlīgo karavīru rokās dēļ.
Taču sievās viņas ņems nevis skaistuma un glāstu dēļ, bet gan par pūra daudzumu. Prasība ir vienkārša un skaidra – izpildīt aizsardzības finansēšanas saistības vairāk nekā 2% no IKP apmērā. Tas skan īpaši burvīgi šobrīd, kad visas augstākminētās valstis laiza savas finanšu brūces, kuras radījusi pandēmija. Viņiem noderētu nauda "bērniņiem pieniņam", taču par bērniem, izskatās, nāksies aizmirst mīlestības pret okeāna otrā krasta karavīriem dēļ.
Jau izskanējusi Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Reinsalu laimīgā balsss: "Es prezentēju valdībai savus piedāvājumus attiecībā uz divpusējo attiecību stiprināšanu starp mūsu valstīm. Pērn valdība sveica šādu dokumentu, šodien tas jau ņem vērā jaunās reālijas. Taču, pieņemot šo dokumentu pērnā gada vasarā, valdība deva skaidru signālu, ka mēs vēlamies redzēt šeit amerikāņu karavīrus uz pastāvīga pamata. Par to nav nekādu šaubu, un mūsu diplomāti vāc jaunu informāciju, lai izveidotu savu pozīciju."
Viņam uzreiz piekrita zemākstāvoši ierēdņi un priecīgi pasita ar papēžiem. Un nevienam, taisnību sakot, nerūp, ka okeāna otrā krasta valsts pārstāvju Igaunijā ir pārpārēm, ar viņiem burtiski ir piebāztas vietējās militārās struktūras. Ko tur slēpt tos grēkus, visas militārās komunikācijas ir nodotas viņiem lietošanai un pārvaldīšanai.
Tomēr, spriežot pēc visa, mīlestība pret puišiem Amerikas formastērpā ar to nebeidzas, savstarpīguma kāre nav apmierināta un acis aizmiglo vēlmes liesmas. Galva šajā procesā, acīmredzot, nepiedalās. Kā saka, kad Kungs kādu grib sodīt, viņš atņem viņam saprātu. Šādas mīlestības trakuma sekas parasti ir bēdīgas, tādēļ atliek tikai gaidīt, kad pienāks paģiras un pēc tam apskaidrība. Tiesa, galvassāpes būs garantētas.
