Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs

Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi

88
(atjaunots 16:31 16.07.2020)
Ja Baltijas valstu vadītāji atklāti ierunājušies par Rail Baltica militārajiem mērķiem, acīmredzot, vairs nav citu iespēju izsist no Rietumu partneriem līdzekļus projekta realizācijai.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Topošajai transbaltijas dzelzceļa maģistrālei Rail Baltica būs svarīga loma no militārās mobilitātes viedokļa reģionā, paziņoja Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis vēstulē eirokomisārei transporta lietās Adinai Valeanai. Lietuva sākusi sagatavošanās darbu ar Aizsardzības ministriju un NATO, lai labāk izmantotu Rail Baltic infrastruktūru militārajā jomā, informēja Sputnik Lietuva.

Svarīgi ir tas, ka Baltijas valstu amatpersonas sākušas atklāti runāt par Rail Baltica militārajiem mērķiem, sarunā ar Sputnik Latvija teica ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

"Iepriekš viņi centās slēpt Rail Baltica patiesos mērķus un centās pierādīt, ka projekts būs ekonomiski izdevīgs un top ar mērķi celt Baltijas valstu IKP. To noraidīja visi ekonomisti gan Krievijā, gan Baltijas valstīs, - viņi pierādīja, ka Rail Baltica rentabilitāte ir īsti murgi," atzīmēja Nosovičs.

Tagad Baltijas valstu vadītāji sākuši atklāti runāt par projekta militārajiem mērķiem, tātad viņiem nav citu iespēju izsist no Rietumu partneriem līdzekļus tā īstenošanai.

"Atlicis tikai apelēt pie nepieciešamības militāri aizsargāt Baltijas valstis, runāt par "Krievijas draudiem" un NATO austrumu flanga stiprināšanas lielo nozīmi. Tā kā viņi ir metuši kārtis galdā un nosaukuši lietas to īstajos vārdos, skaidrs ar ar Rail Baltica finansējumu ir ļoti lielas problēmas," viņš paskaidroja.

Eksperts uzskata, ka vienīgais, kas atlicis Baltijai, ir saistīt maģistrāles būvdarbus ar NATO militāri stratēģisko mērķu sasniegšanu, taču tas nenozīmē, ka Rail Baltica noteikti tiks uzbūvēta.

"Nepieciešamība aizsargāt Baltijas valstis Rietumu sabiedrotajiem nav arguments. Jau pirms pandēmijas Eiropas Savienība vājāk reaģēja uz Baltijas valstu infrastruktūras projektiem. Šaubos, vai pēc lielo problēmu parādīšanās ES ekonomikā Briselei parādīsies līdzekļi Rail Baltica būvdarbiem," secināja Nosovičs.

Rail Baltica, Eiropas sliežu ceļa platuma dzelzceļa maģistrālei, saskaņā ar projektu, jāsavieno Baltijas valstis ar Poliju. Latvijā un Igaunijā plānots uzbūvēt aptuveni 300 km garus iecirkņus, Lietuvā – 360 km.

Sākotnējās prognozes liecina, ka ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā Rail Baltica vajadzētu nest peļņu 16 miljardu apmērā. 2019. gadā veiktā analītiskā ekspertīze rāda, ka projekta īstenošanas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro. Eiropas Revīziju palāta jūnijā paziņoja, ka dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica projekts ir ekonomiski nepamatots, turklāt būvdarbu budžets jau pieaudzis līdz septiņiem miljardiem eiro.

88
Tagi:
NATO, Baltija, Rail Baltica
Pēc temata
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Zaiceva: priekš kam Latvijai Rail Baltica, ja pasažieru pārvadājumi 2 gadus būs "miruši"
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

18
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

18
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu

KF Baltijas flotes kuģis sadūries ar kravas kuģi pie Dānijas krastiem

0
(atjaunots 07:40 24.09.2020)
Krievijas Baltijas flotes kuģa un civilā kuģa sadursme notikusi netālu no Kopenhāgenas sliktas redzamības apstākļos.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Vakar, 23. septembrī jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju refrižerators ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadūries ar Krievijas Baltijas flotes mazo pretzemūdeņu kuģi "Kazanec". Cietušo nav. Krievijas kuģis patstāvīgi devies uz Baltijsku, kuģi "ICE Rose" aizturējušas Dānijas varasiestādes, lai noskaidrotu tā stāvokli, vēsta RIA Novosti.

Sadursme notikusi no rīta sliktas redzamības apstākļos, informēja Baltijas flotes preses dienests.

"2020. gada 23. septembra rītā, Baltijas šauruma zonā, sliktas redzamības apstākļos notikusi refrižeratora ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadursme ar Baltijas flotes pretzemūdeņu kuģi "Kazanec"," teikts paziņojumā.

Saskaņā ar jūras kuģu monitoringa vietnes datiem, kravas kuģis Ice Roze izgājis no Sanktpēterburgas, tam bija jāierodas Gēteborgā 23. septembrī pl. 22:00 pēc Latvijas laika. Taču pl. 10:59 pēc Latvijas laika kuģis mainījis kursu un sācis pārvietoties pa apli, pēc tam devies pretējā virzienā. Sadursmes brīdī kuģa ātrums samazinājies 12 reizes – no 3,7 mezgliem (6,7 km/h) līdz 0,3 mezgliem (0,5 km/h).

"Kazanec" korpuss guvis sūci virs ūdenslīnijas un patstāvīgi atgriezīsies bāzes vietā Baltijskā, precizēja Baltijas flotes preses dienests.

"Incidenta iemeslus un apstākļus noskaidros Baltijas flotes komisija," atzīmēja preses dienests.

Savukārt Dānijas speciālo operāciju vienības dežurējošais darbinieks informēja, ka varasiestāžu rīcībā nav informācijas par kuģu sadursmes iemesliem. "Es nezinu, kādi ir incidenta iemesli... Mums nav informācijas par cietušajiem ne uz Ice Rose, ne uz Krievijas fregates," pavēstīja oficieris.

Viņš piebilda, ka Dānijas varasiestādes aizturējušas kuģi Ice Rose, lai noskaidrotu tā stāvokli pēc sadursmes ar KF kuģi. "Mēs gaidām izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai tas var turpināt funkcionēt," konstatēja Dānijas iestāde.

Saskaņā ar telekanāla SVT datiem, kas atsaucas uz Dānijas krasta apsardzes pārstāvi, kuģu sadursmē neviens nav cietis, evakuācija nebija nepieciešama.

"Degvielas noplūde nav notikusi, uz kuģiem esošo cilvēku evakuācija nebija nepieciešama," informēja Dānijas krasta apsardzes pārstāve Lisbete Jorgensena.

Kuģis "Ice Rose" pieder kompānijai "Maestro Shipping", kuras galvenais ofiss atrodas Šveicē. Kuģis būvēts 1985. gadā.

Krievijas jūrnieku arodbiedrība informēja, ka tās rīcībā nav precīzu datu par to, vai uz "Ice Rose" ir  Krievijas pilsoņi.

"Precīzu datu nav, tomēr tas ir iespējams, 2019. gada janvārī ekipāžu veidoja jūrnieki no Krievijas, Ukrainas, Polijas un Latvijas," pastāstīja arodbiedrība.

0
Tagi:
Baltijas flote, Krievija