Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, foto no arhīva

Igaunijas aizsardzības ministrs nosaucis Krieviju par ienaidnieku

28
(atjaunots 13:09 16.07.2020)
Igaunijas aizsardzības ministrs, uzrunājot jaunkareivjus, aicināja būt gataviem aizsargāt valsti no "Krievijas draudiem".

RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, uzrunājot jaunos karavīrus, kuri uzsāk dienestu Aizsardzības spēkos, nosauca Krieviju par ienaidnieku un aicināja karavīrus būt gatavus aizsargāt valsti no "Krievijas draudiem", vēsta RIA Novosti.

"Igaunijai ir vajadzīga apmācīta armija, kas spēs aizsargāt mūsu valsts. Ikviens apmācīts igauņu kareivis – tas ir vēl viens kareivis, ar kuru nāksies rēķināties mūsu ienaidniekam," teica Luiks video uzrunā jauniesaucamajiem, kas publicēta Aizsardzības ministrijas vietnē.

Ministrs uzskata, ka Igaunijas patstāvīgās aizsardzības spējas attīstībai ir jāparāda pretiniekam, ka agresijas gadījumā viņi var zaudēt vairāk nekā iegūt, un valsts varēs sevi aizsargāt, līdz ieradīsies sabiedrotie.

"Protams, mēs esam mazāki, nekā mūsu austrumu kaimiņš, taču mūsu spēki ir pietiekami lieli, lai liktu saprast pretiniekam, ka šeit deguns nav jābāž," klāstīja Luiks.

Aizsardzības ministrijas vadītājs atgādināja, ka Igaunijas teritorijā dislocēts NATO starptautiskais bataljons, ko vada Lielbritānija. Pēc viņa vārdiem, tas vajadzīgs, lai Tallina un visa Ziemeļatlantijas alianse nejustos neaizsargāti.

Baltijas valstu izteikumi

No Rietumu politiķu, visbiežāk – no Baltijas valstu un Polijas amatpersonu – puses periodiski izskan izteikumi par "Krievijas draudiem". Pie tam Maskava ne vienu vien reizi uzsvērusi, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus nevienai NATO valstij.

NATO mācības
© Sputnik / Сергей Степанов

Valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka NATO tas ir labi zināms, taču alianse vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Bez tam Krievija vairākkārt atspēkojusi jebkādas apsūdzības par mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas dažādās valstīs, turklāt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka tās izteiktas bez jebkāda pamatojuma un pierādījumiem.

28
Tagi:
Aizsardzības ministrija, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi
Briti pārsteigti par to, kā viņu lidmašīnas "aizsargā" Igauniju
NATO ģenerālsekretāra vietnieks apsprieda "Krievijas draudus" ar Igaunijas AM kancleru
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

3
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

3
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības
Kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs, foto no arhīva

Tas vairs nav lietuviešu zēns: slēpotājs sarūgtinājis tēvzemi

14
(atjaunots 23:16 16.05.2021)
Talantīgais lietuviešu kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs pēc atklātas intervijas Šveices izdevumam "La Regione" bija spiests taisnoties.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Viļņā dzimušais un Šveices dienvidos augušais kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs sniedzis pārsteidzīgu interviju Šveices izdevumam "La Regione" un sarūgtinājis lietuviešus, stāsta Sputnik Lietuva.

Sarunā ar žurnālistu Drukarovs atzina, ka vairs neuzskata sevi par lietuvieti.

Patiesībā tas nepārsteidz – kopš sešu gadu vecuma viņš dzīvoja Itālijā, 10 gadu vecumā pārcēlās uz Šveici. Tur viņš pirmo reizi stājās uz slēpēm, sāka piedalīties vietējās sacensībās.

Tiesa, sportistu finansiāli atbalsta Lietuvas slēpošanas asociācija (LNSA), kas apmaksāja viņa treneri, kā arī dalību Šveices slēpošanas savienības (Swiss-Ski). Komandā. Sadarbība ar Šveici ir spēkā līdz nākamās olimpiskās sezonas beigām – 2021./22. g.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

2018. gadā Drukarovs debitēja Olimpiskajās spēlēs Phončhanā un ieņēma 41. vietu slalomā. Februārī, 2021. gada Pasaules čempionātā viņš demonstrēja labāko rezultātu Lietuvas kalnu slēpošanas sporta vēsturē – ieņēma 23. vietu gigantiskajā slalomā.

"Bez Šveices es nekad nebūtu pacēlies tur, kur esmu tagad, - Drukarovs atklāti konstatēja intervijā. – Man patīk Tičino (kantons Šveices dienvidos pie Itālijas robežas). Pārsvarā – klimata dēļ, man ļoti patīk arī vietējā virtuve. Domāju, man šeit viss ir ideāli piemērots, esmu lieliski integrējies šajā vidē un negribu pamest Šveici."

Par Lietuvu, kur viņš dzimis un audzis 90. gadu sākumā, Drukarova viedoklis ir pavisam citāds.

"Salīdzinājumā ar Viļņu Tičino ir gluži kā cita pasaule. Līdz sešu gadu vecumam es dzīvoju pašvaldības daudzstāvu mājā, kas visas ir līdzīgas viena otrai. Nevienam nekā nebija, mums, bērniem, rotaļās pagalmā vajadzēja uzmanīties, lai nesavainotos ar špricēm, kas vāļājās uz zemes. Domāju, neviens negrib, lai viņu bērni dzīvotu tādā vidē.

Dzīvoju 40 kvadrātmetru platībā ar vecmāmiņu un vecvecmāmiņu. Mans tēvs bija krievs, taču viņu nekad neesmu redzējis. Visa šī pagātnes pieredze liek vēl vairāk cienīt to, kas man ir tagad, un saprast naudas cenu."

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

Pēc viņa vārdiem, reizi gadā viņš ierodas Lietuvā, lai izpildītu obligātos testus.

"Valsts man nav pazīstama no kultūras viedokļa, nerunājot jau par virtuvi vai klimatu. Es vairs nesaprotu, kādi ir cilvēki, kas tur dzīvo. Savus draugus Tičino es saprotu daudz labāk nekā lietuviešus," viņš teica.

Intervijā norādīts, ka viņam nav viegli nēsāt uz savas sporta jakas Lietuvas vārdu.

"Mani satrauc domas par sportistu tur. Pats svarīgākais sporta veids Lietuvā ir basketbols, visam pārējam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Citu sporta veidu pārstāvjus pa īstam neatbalsta, taču pie tam kritizē par to, ka viņi nodarbojoties ar sportu, kas nevienam neesot vajadzīgs.

Šeit viss ir citāti, un laika gaitā izstrādāta mentalitāte to atbalstam, kam ir ideja un iecere. Piemēram, pirms laika es savācu līdzekļus projektam "Es tev ticu", un lielāko daļu palīdzības saņēmu no Šveices. Tāds vietējo iedzīvotāju atbalsts nepazīstamam lietuviešu puisim, kurš bez tās nekad neko nebūtu izcīnījis augstā līmenī, patiešām ir valdzinošs," toreiz žurnālistei pastāstīja Drukarovs.

Noslēgumā viņš teica:

"Tagad mana piederība Šveicei ir daudz lielāka. Es teiktu, šis zēns daudz mazāk ir lietuvietis nekā šķiet no malas. Esmu ļoti pateicīgs par visām iespējām, kādu man nekad nav bijis un par kādām es ne sapņot nevarēju, un vēl esmu kļuvis par cilvēku, kurš jūtas esam savā vietā."

Intervija saviļņoja Lietuvas sabiedrību, un dažas dienas vēlāk Drukarovs jau bija spiests skaidroties arī LNSA oficiālajā vietnē. Viņš paskaidroja, ka ir nepareizi saprasts, un apliecināja: viņam ir liels gods uzstāties par Lietuvu un nēsāt apģērbu ar Lietuvas vārdu un ģerboni.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

"Ļoti nožēloju pašreizējo situāciju. Tāpat kā daudzi lasītāji Lietuvā, biju neapmierināts ar to, kā žurnālisti sagrozījuši manas domas. Sarunas gaitā mēģināju paskaidrot: man, slēpotājam, kas pārstāv Lietuvu, nav viegli no tā viedokļa, ka manis izraudzītais sporta veids valstī ir maz pazīstams un piesaista daudz mazāk sabiedrības un sponsoru uzmanības nekā Itālijā un Šveicē, kur kalnu slēpes ir vienkārši superpopulāras. Žurnālists sagrozīja manas domas, vienkārši uzrakstot, ka man "nav viegli nēsāt apģērbu ar uzrakstu "Lietuva", - teikts Drukarova paziņojumā.

Viņš atsauca atmiņā atbalstu, ko viņam sniegušas ne tikai sporta organizācijas, bet arī līdzjutēji Lietuvā.

"Man ļoti palīdz Lietuvas Olimpiskā komiteja, kas piešķir stipendiju un līdzekļus, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, cilvēki, kas vada Lietuvas slēpošanas asociāciju, kas deva man iespēju trenēties ar Šveices komandu, kā arī Lietuvas līdzjutēji, kas mani atbalsta. Jūs nenoticēsiet, taču mani pielūdzēji sūta man rupjmaizi no Lietuvas, kas man ļoti garšo, un glazētos sieriņus ar magonēm – tie garšo tāpat kā bērnībā," viņš uzrakstīja.

Pēc viņa vārdiem, šis nepatīkamais incidents nebūtu noticis, ja viņš būtu izlasījis raksta galīgo versiju pirms publikācijas.

14
Tagi:
sportisti, Lietuva, Šveice
Pēc temata
"Latvijas vizītkarte": publicists izkritizēja bokseri Briedi par pareizticīgo ikonām
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Olimpietis Puķītis atteicies no Latvijas sportiskās pilsonības
Dainis Dukurs: Aleksandrs Zubkovs ož pēc dopinga