Dārzeņu paviljons Rīgā, foto no arhīva

Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs

43
(atjaunots 18:04 14.07.2020)
Dārzeņu cenas Baltijas valstu galvaspilsētās manāmi atšķiras. Tās lielā mērā irtekmējusi krīze.

RĪGA, 14. jūlijs— Sputnik. Agroresursu un ekonomikas insttitūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs veicis pārtikas produktu cenu pētījumu Baltijas valstīs. Tas liecina, ka 2020. gada jūnijā lētākās preces bija atrodamas Viļņā, vēsta Tvnet.lv. Pētījumā tika pārbaudītas 40 produktu cenas.

Saņemtie dati liecina, ka kilograms kartupeļu Rīgā kalendārās vasaras pirmajā mēnesī vidēji maksāja 0,51 eiro, bet Tallinā gandrīz divreiz lētāk – tikai 0,25 eiro. Viļņā par kilogramu kartupeļu bija jāsamaksā vidēji 0,29 eiro.

Visdārgākie burkāni arī meklējami Rīgā – kilograms burkānu maksāja 0,7 eiro, bet Tallinā vidēji - 0,67 eiro par kilogramu, Viļņā - 0,53 eiro.

Toties gurķi un tomāti Rīgā bija vislētākie, turklāt vēl pašmāju. Šovasar vietējie tomāti bija nopērkami visos monitoringā iekļautajos tīklos, bet Tallinā un Viļņā – tikai dažos.

Turklāt tomātu cena Latvijā bija daudz zemāka, atzīmēja centra vadītāja Inguna Gulbe.

Toties vietējās zemenes tirdzniecības tīklos Latvijā nebija atrodamas, bet Viļņā un Tallinā – tikai vienā tīklā katrā valstī. Speciālisti atzīmēja, ka jūnijam tāda tendence nav raksturīga. Domājams, vietējās zemenes veikalos nebija redzamas tāpēc, ka tika pārdots liels daudzums importēto preču. Tallinā importētās zemenes bija nopērkamas par 1,99 eiro par kilogramu.

Iepriekš vēstīts, ka, ņemot vērā novēloto atļauju ievest Latvijā viesstrādniekus, vietējiem zemniekiem trūkst darba roku ražas novākšanai. Zemenes pūst laukos, vācēju nav. Dažas zemnieku saimniecības aicina darbā ražas vākšanā un sola maksāt labu naudu.

Centra atskaitē minēts, ka dažu produktu cenas gada laikā Latvijā būtiski kritušās. Piemēram, 2019. gadā bietes maksāja 0,72 eiro par kilogramu, šogad - 0,28 eiro. Sīpoli maksāja 1,14 eiro par kilogramu, tagad – 0,56 eiro. Sviests nopērkams par 7,38 eiro par kilogramu, bet 2019. gadā tā vidējā cena bija 9,45 eiro.

Cenas būtiski ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija. Īpaši pieprasīti ir produkti, kas var labvēlīgi ietekmēt imūnsistēmas darbu. Piemēram, daudzi pirka ķiplokus cerībā, ka tie palīdzēs izvairīties no vīrusa. Rezultātā tā cena divkāršojās: 2019. gadā ķiploki vidēji maksāja 2,82 eiro par kilogramu, bet 2020. gadā cena sasniedza 4,89 eiro.

43
Tagi:
produkti, pārtika, cenas, Baltija
Pēc temata
"Krīze mūs neiznīcinās": kā zemniekiem rit sējas laiks ārkārtējās situācijas režīmā
Veģetārieši pret savu gribu: koronavīruss atstāj amerikāņus bez gaļas
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi
Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

9
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

9
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Smēķēšana, foto no arhīva

Igaunijas prezidente vāca izsmēķus Pērnavas ielās

18
(atjaunots 13:49 19.09.2020)
Kampaņas "Jūra sākas šeit" dalībnieki vāc izsmēķus ielās, lai piesaistītu izmanību Baltijas jūras piesārņojuma problēmai.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Prezidente Kersti Kaljulaida piedalījās kampaņā "Jūra sākas šeit" Pērnavā, vēsta Postimees.

Igaunijā 25. augustā startējušās sociālās kampaņas "Jūra sākas šeit" mērķis ir uzlabot Baltijas jūras stāvokli, samazinot sīko atkritumu līmeni, kuri nonāk ūdenstilpē caur lietusūdens kanalizāciju. Akcijai pievienojās 15 Igaunijas pilsētas.

Kampaņas fokusā ir cigarešu izsmēķi, galvenais Baltijas jūras mikroplastmasas piesārņojuma avots. Ik gadu Igaunijā lietusūdens kanalizācijā nokļūst aptuveni miljards cigarešu filtru, kas tiek nomesti uz ielas. Pēc tam tie nonāk jūrā: lietusūdens kanalizācijā nav uzkrāšanas filtra, turklāt izsmēķi ātri samirkst un sadalās sīkās daļās, kas neaizkavējas rezervuārā.

Cigaretes izsmēķis izjūk 12 tūkstošos mikroplastmasas šķiedru, kas pēcāk pārtikas ķēdē nonāk cilvēka uzturā. Tāpat cigarešu filtri satur indīgas ķimikālijas, kuras saindē jūru.

Kampaņas laikā dažādās Igaunijas daļās kanalizācijas lūkas tiks marķētas ar tekstu "Jūra sākas šeit". Turklāt kampaņas dalībnieki vāc izsmēķus uz ielām, lai piesaistītu uzmanību tam, cik to ir daudz.

Tam ķērās klāt arī Igaunijas prezidente – 15 minūšu laikā viņa vāca izsmēķus Pērnavas ielās, un rezultāts viņu neiepriecināja.

"Tas, cik daudz izsmēķu var savākt uz ielas 15 minūšu laikā – un, starp citu, sākumā likās, ka ielas ir absolūti tīras – tas ir vienkārši riebīgi! Veicām mazu pienesumu planētas tīrības uzlabošanā. Cigarešu izsmēķi kļuvuši par vienu no nopietnākajām pasaules problēmām. Tie saindē jūras iemītniekus un beigu beigās mikroplastmasas kārtā atkal nonāk uz mūsu galda. Jūra sākas šeit!" uzrakstīja Kaljulaida savā Facebook lapā.

18
Tagi:
Baltijas jūra, ekoloģija, Igaunija, Kersti Kaljulaida
Pēc temata
Koronavīruss un smēķēšana atstājusi pēdas: pludmalēs konstatēti jauna tipa atkritumi
Zāles jūru neārstē: Baltijas jūras iemītniekiem nepieciešama palīdzība
Turcijas pludmalēs aizliegs smēķēt cigaretes un ūdenspīpes
Sastādīts Latvijas tīrāko un netīrāko pludmaļu reitings
Palangā atrasta metode cīņā ar atkritumiem pludmalē
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums