Amerikāņu daudzmērķu helikopters Sikorsky UH-60 Black Hawk, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem

37
(atjaunots 15:45 08.07.2020)
Tādas tehnikas – jaunu kara helikopteru Black Hawk iegāde iecirtīs pamatīgu robu Lietuvas budžetā.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. ASV Valsts departaments apstiprinājis sešu helikopteru UH-60M Black Hawk un atbilstošā ekipējuma pārdošanu Lietuvai. Darījuma aptuvenā summa sastāda 380 miljonus dolāru (335,9 milj. eiro), vēsta Sputnik Lietuva.

Valsts departaments apliecināja, ka ASV militārās tehnikas iegāde nemainīs pamata militāro līdzsvaru reģionā.

Tādas militārās tehnikas iegāde Lietuvai izmaksās visai dārgi, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins.

"Tāds Lietuvas budžetam dārgs darījums iespējams, piesaistot kredītu, ko piešķirs tās pašas ASV. Šo parādu nāksies nomaksāt Baltijas valsts iedzīvotāju nākamai paaudzei," atzīmēja Ļitovkins.

Viņš piezīmēja, ka ASV pieliek visas pūles, lai to sabiedrotie iegādātos tikai amerikāņu militāro tehniku.

"Amerikāņi pieprasa, lai NATO valstis aizsardzībai tērētu vismaz 2% IKP – uz šī rēķina ASV militārās rūpniecības kompleksam būtu jābūt nodrošinātam ar pasūtījumiem," uzsvēra eksperts.

Vašingtona atklāja, ka 2020. gadā piešķirs Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru militārās sadarbības veicināšanai. Turklāt pirmo reizi Pentagona budžetā atsevišķā pantā norādīti līdzekļi Baltijas PGA attīstības atbalstam 50 miljonu dolāru apmērā.

Maskava uzskata, ka tādi ASV soļi ir nedraudzīgi, un norāda, ka to mērķis ir amerikāņu militārās klātbūtnes paplašināšana pie Krievijas robežām. Baltijas valstis vairākkārt klāstījušas par Krievijas it kā augošo agresiju, neskatoties uz Kremļa stingro neuzbrukšanas pozīciju. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO vadībai tas ir zināms, taču alianse ar izdomātu ieganstu joprojām paplašina pie KF robežām dislocētos spēkus.

37
Tagi:
ASV, helikopters, Lietuva
Pēc temata
EP konsultants: Latvija vienkārši izšķērdēs 175 miljonus eiro Black Hawk iegādei
Cik daudz iedzīvotāji tērē armijai? Militārās celtniecības apvāršņi Latvijā 2020.gadā
"Bez atļaujas neizmantot": Audriņos būs NATO bāze un kara lidmašīnas
Militārais eksperts paskaidrojis ASV Valsts departamenta jaunās militārās programmas mērķi
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

KF vēstniecība atbildēja uz Igaunijas prezidentes interviju par "Krievijas beigām"

50
(atjaunots 12:20 17.09.2020)
Reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu ar Maskavu, savukārt Igaunijā taisa prognozes par to, kad "aizvērsies iespēju logs" Krievijai.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Igaunijā komentēja prezidentes Kersti Kalulaidas interviju, kurā viņa paziņoja, ka "iespēju logs Krievijai taisās ciet". Diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien pārliecinoši apgāzusi daudzus katastrofālus pareģojumus. Savukārt reāli domājoši politiķi Eiropā turpina aktīvu dialogu ar Krieviju, nevis nodarbojas ar "pareģojumiem".

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā portālam ERR paziņoja, ka iespēju logs Krievijai taisās ciet, tāpēc tā kļūstot bīstama. "Te slēpjas risks, ko mēs pastāvīgi cenšamies izskaidrot mūsu rietumu sabiedrotajiem. Tas ir iemesls, kāpēc Krievija tieši šobrīd ir bīstama – pateicoties tam, ka tā pati redz, kā tās iespēju logs aizveras," paziņoja Kaljulaida.

Krievijas vēstniecībā, komentējot Kaljulaidas vārdus, atzīmēja, ka šāda veida prognozēm ir gara vēsture, tomēr Krievija veiksmīgi tikusi galā ar daudzām krīzēm.

"Neizdevās salauzt Krievzemi tatāru un mongoļu jūga periodā. Netika galā ar Krievijas valsti Napoleona "dižā armija". 1945. gada aprīlī pazemes bunkurā savu bēdīgo galu sagaidīja nenormālais fīrers, kurš izdomāja Krievijas plašumos iekarot "dzīves telpu" viņa pasludinātajam trešajam reiham. Norakstīt mūsu valsti centās ASV prezidents B. Obama, pasludinot, ka sankcijas tās ekonomiku ir "saplosījušas lupatās". Šeit, starp citu, vērojami visnotaļ līdzīgi vērtējumi ar šodien izskanējušajiem Igaunijas prezidentes vārdiem.

Taču ir kāda ķibele – izejot cauri daudziem smagiem pārbaudījumiem, Krievija turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, veiksmīgi tiekot galā ar tai mestiem izaicinājumiem," teikts vēstniecības komentārā Facebook.

Diplomātiskajā  misijā atzīmēja, ka kolektīvie Rietumi, ieviešot sankcijas pret KF, kaitējuši paši sev.

"Ir acīmredzama šajos gados (Krievijā – red.) pieaugusī iekšējo resursu mobilizācija, apritē iegājis agrāk mazpazīstama frāze "importa aizvietošana", savukārt eksportētāji Eiropā, kas bija spiesti izbeigt savu aktivitāti Krievijas tirgū, zaudēja simtiem miljardu dolāru un eiro. Par šo sankciju kaitējumu Eiropas ekonomikai un nogurumu no tām var dzirdēt arī pašā Igaunijā, ņemot vērā to, ka preču apgrozījums starp mūsu valstīm to darbības laikā ir sarucis gandrīz divas reizes (no 5,3 miljardiem dolāru 2014. gadā līdz 2,9 miljardiem dolāru 2019. gadā)," norāda vēstniecība.

Turklāt rietumu "soda pasākumi" nekļuva par šķērsli tam, lai Krievijā tiktu sarīkoti zīmīgi starptautiski pasākumi, lielākie ekonomikas forumi, studentu universiādes, sporta sacensības – tādas, kā, piemēram, Pasaules čempionāts futbolā 2018. gadā.

Krievija
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Tās netraucēja Krievijai 2019. gadā ieņemt 6. vietu pasaulē un 2. vietu Eiropā pēc IKP apmēra. Savukārt par mūsu valsts tehnoloģisko spēku uzskatāmi liecina 19 kilometrus garā Krimas tilta automobiļu un dzelzceļa atzaru uzbūvēšana īsā laika posmā," atzīmēja vēstniecība.

Noslēgumā diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien apgāza daudzus katastrofālus pareģojumus attiecībā uz tās likteni un tās nākotni.

"Tikmēr mūsdienu Eiropā reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu art Maskavu, apzinoties, ka daudzām mūsu kontinenta problēmām ir visām valstīm kopējs raksturs un ka tās ir jārisina kopīgiem spēkiem, nevis kaitējot kādam," teikts paziņojumā.

50
Tagi:
sankcijas, Kersti Kaljulaida, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
ASV galvenais smadzeņu centrs: lūk, kur mums nāksies piekāpties Krievijai
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
BelAES

Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas

24
(atjaunots 11:52 16.09.2020)
Sešas ES valstis kopīgajā paziņojumā aicina "izpildīt visas rekomendācijas drošības jomā", kas minētas 2018. gada pārskatā.

RĪGA, 16. septembris – Sputnik. Latvija un piecas citas Eiropas Savienības valstis pieprasīja no Baltkrievijas "nekavējoties sākt risināt visus kodoldrošības jautājumus" Baltkrievijas AES, vēsta Sputnik Lietuva.

Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Grieķiju un Itāliju nākušas klajā ar kopīgu paziņojumu Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektoram un Kodoldrošības konvencijas pusēm.

ES valstis savā paziņojumā aicina Baltkrieviju nekavējoties atrisināt visus kodoldrošības jautājumus, atklāti sadarboties ar konvencijas pusēm, sniegt visu nepieciešamo informāciju un atbildes uz jautājumiem, kā arī brīvprātīgi piedalīties progresa vērtējumā.

Puses aicināja Baltkrieviju izpildīt visas rekomendācijas drošības jautājumā, kas iekļautas ES 2018. gada pārskatā par risku un stabilitātes vērtējumu.

Lietuvas un Baltkrievijas strīds BelAES jautājumā

Jau kopš BelAES būvdarbu sākuma Astravjecas apkaimē Lietuva iestājusies pret projektu. Valdība uzskata, ka izraudzītā vieta 50 km attālumā no Viļņas nav droša un "apdraud valsts nacionālo drošību".

Pie tam kodolenerģētikas objektā veiktas visas nepieciešamās IAEA un citu kompetento struktūru pārbaudes un pat papildu inspekcijas. Virkne eskpertu apstiprināja – AES ir droša.

Lietuvai ilgi neizdevās pārliecināt Baltijas valstis atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas. Augusta beigās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Rīga pārtrauks elektroenerģijas iegādes no Baltkrievijas pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, taču pie tam Latvija var turpināt tirgot elektrību ar trešajām valstīm, izmantojot savienojumu starp Latviju un Krieviju.

24
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, ES
Pēc temata
Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

0
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

0
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē