Igaunijas nepilsoņa pase, foto no arhīva

Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā

48
(atjaunots 23:00 06.07.2020)
Aviokompānija AirAsia izņēmusi Romāna Trofimova nepilsoņa pasi un apsolījusi atdot, kad viņš dosies uz Igauniju, taču pagaidām lidojumus ir pārtraukusi.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Jau vairāk nekā simt dienas Igaunijas nepilsonis nevar atgriezties mājās no Filipīnām un dzīvo galvaspilsētas lidostā, vēsta EER.

Jihvi pilsētas iedzīvotājs Romāns Trofimovs no krievvalodīgajiem Igaunijas ziemeļrietumiem ieradās Filipīnās 20. martā ar pārsēšanos Novosibirskā. No Igaunijas viņš izlidoja 12. martā, kad valstī tika ieviests ārkārtējais stāvoklis koronavīrusa izplatības dēļ. Filipīnās ārkārtējais stāvoklis pandēmijas rezultātā ieviests 15. martā.

Filipīnu migrācijas dienests neļāva Trofimovam iebraukt valstī. Aviokompānijas AirAsia pārstāvji, kas viņu nogādāja salā, izņēmuši viņa pasi un apsolījuši atdot, kad viņš atgriezīsies dzimtenē. Taču patlaban aviokompānija neveic reisus ārpus Filipīnām.

Kopš tā laika Trofimovs dzīvo Manilas starptautiskajā lidostā.

Tūlīt pēc problēmas rašanās viņš sazinājās ar goda konsulu (tuvākā Igaunijas vēstniecība atrodas Tokijā).

"Sarakste un pārrunas pa tālruni ilga aptuveni mēnesi. Izskatīja dažādus variantus, lai rastu iespēju ielaist mani valstī. Tā kā pandēmijas radītā situācija ir neparasta, atrisināt jautājumu neizdevās. Taču arī aizlidot no valsts es nevaru, jo man aizliegta iebraukšana valstī, tātad saskaņā ar vietējiem noteikumiem izbraukt es varu tikai ar aviokompāniju, kas mani atvedusi. Viņi ir paņēmuši manu pasi un atdos, kad došos uz Igauniju. Taču uz Igauniju viņi nelido, tagad viņi nekur nelido. Man visu laiku iesaka gaidīt, kad atsāks lidojumus. Piedāvāja variantu ar Turkish Airlines, taču arī viņi nelido. Tāpēc gaidu, izlidošanas datums atlikts jau četras reizes. Šeit pastāvīgi pagarina ārkārtējo stāvokli, valsts vēl joprojām ir slēgta," viņš pastāstīja.

Tromifovs piebilda, ka Igaunijas vēstniecības Japānā pārstāvis ieteicis sēsties repatriācijas reisā līdz Amsterdamai, no turienes – uz Igauniju.

"Tikai man vajadzēja nopirkt biļetes. Tas izmaksātu apmēram 1500 eiro. Tādas naudas man nav. Man ieteica ņemt kredītu, taču es negribu riskēt, jo nebija garantijas, ka mani izlaidīs no valsts, bet kredītu es nevarēšu atdot."

Sākumā viņš nakšņoja uz soliņiem lidostā, līdz aviokompānija piešķīra istabu. Mazgāties un mazgāt apģērbu nākas tualetē.

"Tagad mani divreiz dienā ēdina ar vienveidīgu uzturu. Medicīniskās palīdzības nav. Nav, kam sūdzēties. Šeit ir tikai apsargi, aviokompānijas pārstāvju nav. Informācijas arī nav," teica Trofimovs.

Igaunijas Ārlietu ministrija pastāstīja, ka par problēmu ir informēti un meklē risinājuma iespējas.

48
Tagi:
pandēmija, Filipīnas, Igaunija
Pēc temata
Nācās atdot tūkstošiem eiro: airBaltic repatriācijas reiss latviešiem izmaksāja dārgi
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

1
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

1
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

36
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

36
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem