Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

19
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

19
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Aleksandrs Nosovičs

Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā

48
(atjaunots 09:37 14.08.2020)
Polija un Lietuva jau ilgus gadus aktīvi iejaucas Baltkrievijas iekšējās lietās, konstatēja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltijas valstis un Polija izstrādājušas plānu krīzes noregulēšanai Baltkrievijā. Tas sastāv no trim posmiem. Ziņas par plānu atklāja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Mēs aicinām Baltkrievijas valdību steidzami mazināt eskalāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzami atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas valdība beidzot sāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.
Viņš brīdināja, ka pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas sankcijas ES un nacionālajā līmenī, ja šī starpniecības iniciatīva cietīs neveiksmi.

"Tikai Krievijai ir aizliegts iejaukties citu valstu lietās. Visiem pārējiem – ja tās ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV sabiedrotie, vai it īpaši, ja tās ir pašas ASV, - ir tiesības līst citu valstu iekšpolitikā un pat organizēt provokācijas un rīkot masu nekārtības. To mēs redzam Baltkrievijā," teica Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva, komentējot Nausēdas plānu.

Nosovičs atzīmēja, ka Polija ļoti aktīvi piedalās masveida protestu organizācijā Baltkrievijā – Polijas valsts mediji pat izveidojuši veselu Telegram kanālu tīklu, ar kuru starpniecību tiek koordinēti protesti kaimiņvalstī. Tieši tāpat rīkojas Lietuva jau pēdējos 20 gadus. Eksperts atgādināja, ka agrāk vairākas reizes izcēlušies skandāli – Lietuvas valsts drošības dienesti pieķerti nadas izzagšanā, ko piešķīrusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde baltkrievu aģentu vajadzībām ar mērķi gatavot "krāsaino revolūciju" Baltkrievijā pret Lukašenko.

"Lietuva ir organizējusi veselu infrastruktūru baltkrievu opozīcijas ražošanai – tā ir Eiropas humanitārās universitātes darbība Viļņā, nekomerciālo organizāciju darbība, kas padzītas no Minskas par mēģinājumiem organizēt masu nekārtības. Lietuvas acīs iejaukšanās Baltkrievijas lietās ir absolūta norma," konstatēja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos gados bija ļoti labi saskatāms, ka Lietuvas valdība cieši sadarbojas ar Baltkrievijas opozīciju jautājumā par pretestību BelAES ekspluatācijas sākumam.

Носович: Литва и Польша активно вмешиваются во внутренние дела Беларуси
48
Tagi:
Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva zaudējusi jebkādu pieklājību cīņā pret Baltkrievijas AES
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā

20
(atjaunots 14:59 13.08.2020)
Latvijas un Polijas vadītāji atbalstīja Lietuvas prezidenta plānu; šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vērsās pie Baltkrievijas varasiestādēm ar aicinājumu veikt steidzamus pasākumu konflikta situācijas atrisināšanai valstī, vēsta Sputnik Lietuva.

Pēc Nausēdas sacītā, Lietuva ir ieinteresēta stabilā, demokrātiskā, neatkarīgā un plaukstošā kaimiņā, taču tas nav savienojams ar pēdējo dienu notikumiem.

Viņa ierosinātais plāns sastāv no trīs posmiem.

"Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Tiek ziņots, ka Nausēdas plānu atbalstīja Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda.

Atgādināsim, ka Lietuvā atrodas opozīcijas Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska un viņas bērni.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ĀM vadītāji apsprieda "spēcīgas Eiropas atbildes" nepieciešamību uz nežēlību protestu apspiešanā Baltkrievijā, paziņoja sociālajos tīklos Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

​Viņš piebilda, ka Baltkrievijai ir nepieciešamas jaunas prezidenta vēlēšanas, jo aizritējušās nebija brīvas un demokrātiskas.

Vakar Baltkrievijas un Latvijas ĀM vadītāji Vladimirs Makejs un Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apsprieda krīzi Baltkrievijā. Makejs paziņoja par ārējas iejaukšanās mēģinājumiem, savukārt Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju valstī.

Latvijas, Lietuvas, Polijas un Igaunijas parlamentāro ārlietu komisiju priekšsēdētāji publicēja savstarpēju paziņojumu, kurā aicināja Baltkrievijas varasiestādes pārtraukt spēka pielietošanu pret mierīgajiem protestētājiem un opozīcijas pārstāvju apspiešanu, kā arī atbrīvot politiskos ieslodzītos.

Turklāt iepriekš Lietuvas Seima Ārlietu komiteja piedāvāja neatzīt Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus, savukārt Aleksandru Lukašenko – par leģitīmu valsts līderi, taču savstarpējā paziņojumā tas netika atspoguļots.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

20
Tagi:
Baltkrievija, Baltija, Polija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas Luņ

"Kaspijas monstra" atdzimšana: būt vai nebūt

0
(atjaunots 10:33 15.08.2020)
Ekranoplāns paceļas virs jūras, ledus lauka vai dienvidu stepes un spēj pārvietoties līdz 500 km/h ātrumā ar minimālu degvielas patēriņu un lielu lietderīgo slodzi; jaunie ekranoplāni sekmēr Krievijas iespēju izaugsmi visās militārā pielietojuma sfērās.

Tuvākajā laikā Krievijas Jūras kara flotē atgriezīsies smagie kara ekranoplāni to modernākajā variantā, bruņoti ar spārnotajām raķetēm. Tie spēj strādāt gan dzimto krastu tuvumā, gan tālākajos pasaules nostūros, jebkuros klimatiskajos apstākļos, bez bāzes infrastruktūras, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas "Luņ" 31. jūlijā tika nogādāts no Kaspijskas Derbentā – šeit tas kļūs par parka "Patriot" galveno eksponātu.

Pirms 34 gadiem Ņižņij Novgorodā uzbūvētais ekranoplāns "Luņ" pēc ilgstošiem izmēģinājumiem 1991. gadā tika nodots Kaspijskas flotilei izmēģinājuma ekspluatācijai. Tas bija vienīgais, ko uzbūvēja no astoņiem ieplānotajiem aparātiem. Tomēr ekranoplāni neiegrima vēsturē.

Pateicoties lielajam ātrumam (500 km/h) un nelielajam lidojuma augstumam (7-10 metri) raķešnesēji-ekranoplāni spēj nemanāmi radariem pārvarēt tūkstošiem kilometru virs jūras un līdzenuma, no negaidītas puses pietuvoties pretinieka jūras kara bāzēm vai aviācijas bāzes trieciena grupām raķetes trieciena attālumā un uzbrrukt.

Jaunie ekranoplāni ļaus paplašināt Jūras kara flotes kaujas iespējas. Iepriekš Krievijas JKF Kuģubūves pārvaldes priekšnieks, 1. ranga kapteinis Vladimirs Trjapičņikovs pastāstīja, ka punkts "Ekranoplānu attīstība" tiks iekļauts kuģubūves programmā līdz 2050. gadam. Krievijas Aizsardzības ministrija sastādījusi taktiski tehnisko uzdevumu jauna ekranoplāna izstrādei, norit izmēģinājumu un konstruktoru darbi. Provizoriskie dati liecina, ka jaunais ekranoplāns pacelsies gaisā jau 2022. gadā.

Mediji aktīvi apspriež "Kaspijas monstra" (tā aparātu nosauca Rietumos tā milzīgo gabarītu un fantastiskās ārienes dēļ). Uzmanību pievērsa gan amerikāņu izdevums National Interest, gan ķīniešu Sohu.

Zinātniski tehnoloģiskā un ražošanas bāze ir – Krievija būtiski apsteigusi rietumvalstis daudzfunkcionālo ekranoplānu attīstībā. Piemēram, "Luņ" jau pirms 29 gadiem ātri lidoja un spēja palaist raķetes, bet kravas ekranoplāns Boeing Pelican, ko ASV izstrādā kopš 90. gadu vidus, ar projektēto kravas nestspēju 1200 tonnu apmērā (tilpne paredzēta 17 tankiem "Abrams"), vēl nav ticis pat līdz prototipam.

Kādas šodien ir Krievijas JKF kara ekranoplānu atdzimšanas perspektīvas?

Pielietošanas īpatnības

Daudzfunkcionālie ekranoplāni (Rietumos tos dēvē par WIG - Wing-In-Ground effect) netālā nākotnē var kļūt par pamatu jaunāko precīzo spārnoto un hiperskaņas raķešu, trieciena bezpilota lidaparātu, elektromagnētisko lielgabalu un smago torpēdu izstrādei un pielietošanai.

Tie ir lieliski ātras reaģēšanas spēki – uzbrukuma ekranoplāni varētu efektīvi patrulēt aizpolāro zonu.

Desanta (kravas) modifikācijas aparāti ļaus operatīvi pārvietot lielā attālumā karavīrus ar ieročiem un bruņutehniku. Jaunie ekranoplāni ir gandrīz neredzami pretinieka radariem, no ekonomikas un kravas nestspējas viedokļa pārspēj lidmašīnas un helikopterus, no ātruma viedokļa – kuģus ar zemūdens spārniem. Tie ļauj "projicēt spēku" lielā attālumā no konflikta zonas ("Čaika 2" – līdz 5000 km) un visās militārā pielietojuma sfērās paplašina Krievijas iespējas.

National Interest stāsta, ka jaunais ekranoplāns A-050 "Čaika 2" ir "Kaspijas monstra" reinkarnācija un domāts (Ņižņij Novgorodas Cetrālajā konstruktoru birojā) pasažieru (līdz 100 cilvēki) un kravu pārvadāšanai jūras piekrastes rajonos, arī Arktikā. Tiek būvēta vesela "spārnoto kuģu" līnija ar atšķirīgu kravas nestspēju (specializāciju), kas uzlidos ne vēlāk kā 2022. gadā.

Iepriekš Ķīna sāka pārrunas par iespējām iegādāties vairākus ekranoplānus "Čaika" Tautas atbrīvošanas armijas vajadzībām. Tas netieši liecina par mašīnas augsto gatavības līmeni un efektivitāti, - tā spēj sagādāt lielu pārsteigumu iespējamam pretiniekam.

Aviācija, kam nav vajadzīgs aerodroms, var būt noderīga arī civilajā dzīvē. piemēram, Krievijas zinātniskā ražošanas organizācija "Ekolen" jau strādā pie "Kaspijas monstra" civilā analoga, sauszemes-gaisa amfībijas (SGA), kas spēj lidot tikpat ātri kā lidmašīna un pārvietot daudz lielākas kravas – līdz 750 tonnas – ekspluatācijai jūrās un upēs, tundrā un tuksnesī. Ekranoplānam vajadzīga tikai izmēru ziņā piemērota akvatorija vai līdzens sauszemes gabals, lai paceltos un nosēstos.

Izcilas īpašības

Ekranoplāns izmanto efektu, kas rodas lidojumā nelielā augstumā, kad gaisa plūsma rada zem spārna blīvu "gaisa spilvenu". Paceļoties virs jūras (ledus lauka, sniegota līdzenuma vai dienvidu stepes), aparāts kļūst stabils un "planē" ātrumā līdz 500 km/h ar minimālu degvielas patēriņu un lielu noderīgo kravu. "Čaika 2" spēj pārvietot līdz 10 tonnas.

Ņižņij Novgorodas KB strādā arī pie ekranoplāna smagās versijas – A-080 "Čaika 3" var pacelt masu līdz 100 tonnu apmērā. Perspektīvā mašīna tiks nodrošināta ar modernu avioniku un navigācijas un pilotāžas kompleksu. Tā varēs patstāvīgi iziet neiekārtotā krastā ar slīpumu līdz 5 grādiem, bāzēties uz ūdens un aerodromos.

Tehnoloģiski iespaido pat vecais, labais "Luņ" kas varēja pārvarēt vairāk nekā 2000 km ar ātrumu līdz 450 km/h augstumā no trim līdz 500 metriem un, neskatoties uz saviem gabarītiem, patērēja pieckārt mazāk degvielas nekā transporta lidmašīna.

Jau ar savu ārieni vien tas atstāj neizdzēšanu iespaidu. Korpusa priekšdaļā, uz pilota izvietoti 8 vilkmes dzinēji (uz Il-78 turbīnu bāzes), kuru sprauslas ekrāna efekta pastiprināšanas nolūkiem pavērstas leņķī pret ūdeni (iesūknējamā plūsma atstarojas pret spārniem aizmugures daļā). Uz ekranoplāna fizelāžas uzstādīti trīs pāri pretkuģu raķešu ZM-80 "Moskit" ar darbības rādiusu līdz 250 km un tēmēšanas radiolokācijas staciju. Garums – gandrīz 74 metri, trapeces formas spārni ar 44 metru vēzienu un 550 kvadrātmetru laukumu vainago aparātu, kura maksimālā pacelšānās masa ir 380 tonnas.

No militārā pielietojuma viedokļa jāpiebilst, ka ar trim virsskaņas raķetēm "Moskit" (maksimālais ātrums – 2,8 Mahi ar 5 sekunžu šaušanas ātrumu zalves režīmā) būtu pietiekami aviācijas bāzes kuģa likvidācijai.

Ekranoplāni tika radīti PSRS JKF vajadzībām kā līdzeklis pretinieka kuģu likvidācijai. Pirmajā lidojumā "Luņ" devās 1985. gadā. Augstais ātrums un dzīvotspēja līdz ar lielu kravas nestspēju un iespējām lidot virs sauszemes un ledus (kā arī lielā augstumā) dāvāja neticamas iespējas.

Ekranoplāni "Luņ" un "Orļonok" tika sekmīgi adaptēti raķešu un desantnieku transportēšanai. Desanta "Orļonok" bija mazāks – tā mērķis bija spēku un tehnikas (150 desantnieki vai 2 kājnieku kaujas mažīnas) ātrai pārvietošanai.

Pēc PSRS demontāžas aparātu būvdarbi tika pārtraukti (tobrīd otrais "Luņ" bija gatavs par 95%), bet cīņasspējīgais "aviācijas bāzes kuģu slepkava" tika noenkurots Kaspijskā.

Nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtosies, jo "partneri" Rietumos to tik un tā nenovērtēs. Šodien kvalitatīvi jaunā tehnoloģiskajā līmenī ir iespējams pilnveidot ekranoplānu militārās iespējas. Un tas ir jādara – miera nostiprināšanai, Krievijas un tās sabiedroto labā.

0
Pēc temata
MiG-31 – bīstamākais mednieks debesīs
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi