RĪGA, 27. jūnijs – Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija ierosinājusi uzbūvēt atzarojumu no Baltijas dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica līdz Ādažu armijas bāzei.
Resors uzskata, ka tādējādi Rīga nodrošinās NATO spēku mobilitāti valsts teritorijā.
Krievijas Raķešu un artilērijas zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks, militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs intervijā Sputnik Lietuva atzīmēja, ka daudzām dzelzceļa maģistrālēm ir militāra nozīme.
"Tāpēc tas, ka šis ceļš tiks izmantots militāriem mērķiem, ir dabiski, likumsakarīgi, un tur vienīgi vajadzēs uzbūvēt atbilstošus telrmināļus militārās tehnikas uzņemšanai, lai tiem būtu atbilstoša celtspēja," viņš teica.
Sivkovs atzīmēja, ka projektam "Rail Baltica" jau sākotnēji bijuši militāri mērķi.
"Tas nebūs tikai militārs. Tas tiks attīstīts kā dzelzceļa projekts, ko iespējams izmantot gan militāriem, gan civiliem mērķiem, - dubultas nozīmes projekts," secināja eksperts.
RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Igaunija 24. februārī svin Neatkarības dienu. Pirms 102 gadiem Tallinā tika publicēts manifests, kas pasludināja, ka nodibināta neatkarīga, demokrātiska Igaunijas Republika.
Par godu šim datumam citu valstu līderi sūta apsveikumus Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai. Krievija ir viena no valstīm, kas apsveica Igauniju neatkarības dienā, vēsta Rus.err.ee.
Rakstveida apsveikumu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina Valsts kancelejā saņēmuši 18. februārī. Zināms arī tā saturs.
"Godājamā prezidentes kundze, apsveicu Jūs valsts nacionālajos svētkos - Neatkarības dienā. Novēlu jums un visiem Igaunijas iedzīvotājiem laimi, labklājību un panākumus," teikts apsveikumā.
Tāpat tiek noradīts, ka Igauniju jau paspēja apsveikt Romas pāvests Francisks, Beļģijas karalis Filips, Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs, Burkina Faso prezidents Roks Marks Kristiāns Kaborē, Korejas Republikas prezidents Muns Džeins, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, Ēģiptes prezidents Abduls Fatahs al-Sisi, Dienvidāfrikas Republikas prezidents Sirils Ramafoss, Tunisijas Republikas prezidents Sīrils Ramaposa, Tunisijas prezidents Kaiss Saids, Gabonas līderis Alī Bongo Ondimba, Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs un Sanmarīno valdība.
RĪGA, 22. februāris – Sputnik. Lietuvas transporta un sakaru ministrs Maris Skuodis paziņoja, ka Baltkrievija neņemot vērā ekonomiskos faktorus, lemjot novirzīt savu naftas produktu tranzītu no Klaipēdas uz ostām Krievijā. Pie tam iepriekš Maskava uzsvēra, ka baltkrievu piegādātāji saņēmuši zemākas cenu piedāvājumu kravu pārkraušanai, nekā piedāvā Baltijas ostas.
Krievija un Baltkrievija parakstījušas starpvaldību vienošanos par baltkrievu naftas produktu pārkraušanu caur Krievijas jūras ostām. Dokuments paredz, ka līdz 2023. gada beigām Baltkrievijas uzņēmumi pārkraus vairāk nekā 9,8 miljonus tonnu kravu caur Krievijas ostām Baltijas jūrā. Līdz ostu termināļiem naftas produkti tiks nogādāti pa dzelzceļu.
"Nākas nožēlot to, ka Baltkrievijas darbību pamatā ir politiski, nevis ekonomiski argumenti," lietuviešu politiķa teikto citēja Sputnik Lietuva.
Ministrs informēja, ka "uz februāri un tālāko periodu" nav pasūtījumu Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanai caur uzņēmuma "Klaipedos nafta" termināli. Domājams, šogad Baltkrievijas kravu nebūs, piebilda ministrs.
Krievijas transporta ministrs Vitālijs Saveļjevs, kurš parakstīja dokumentu no KF puses, uzsvēra, ka noslēgto vienošanos atzinīgi novērtē abas puses, jo Krievija nodrošinājusi Baltkrievijas kompānijām tādus pašus noteikumus, kā piedāvāja Baltija.
"Cena baltkrievu piegādātājiem ir zemāka, nekā izmaksāja pārkraušana caur Baltijas ostām. Un visi mūsu stividori un treideri, dalībnieki no Krievijas dzelzceļa, mēs visi piedāvājām būtiskas atlaides atbilstoši apjomiem, ko piedāvāja Baltkrievija. Šī vienošanās apmierina abas puses," paskaidroja Saveļjevs.
"Absolūta cenu paritāte ar Baltijas ostām, kas, neapšaubāmi, ir savstarpēji izdevīgi abām mūsu valstīm šo projektu īstenošanā," piebilda Baltkrievijas transporta un sakaru ministrs Aleksejs Avramenko.
Domājams, ka pirmās baltkrievu kravas caur Krievijas ostām Baltijā tiks pārkrautas jau martā. Līgums noslēgts līdz 2023. gada beigām ar automātiskas prolongācijas iespēju. Patlaban līgums attiecas uz Baltkrievijas mazutu, benzīnu un naftas produktu eļļām. Saveļjevs atklāja, ka abas valstis strādā pie eksportējamo preču saraksta paplašināšanas un iekļaut tajā kālija minerālmēslus, kokmateriālus un mašīnbūves produkciju.
Vietējie iedzīvotāji, kuri 23. februārī atnāca nolikt ziedus pie monumenta par godu Tēvijas aizstāvja dienai, nākamajā dienā konstatēja – lielgabals ir nolaupīts. Sabiedriskie darbinieki ziņoja pašvaldībai un policijai. Policijas Zemgales reģionālā pārvalde ierosinājusi kriminālprocesu par lielgabala zādzību.
Krievijas vēstniecība Rīgā un KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO nosodīja padomju varoņiem-atbrīvotājiem veltītā pieminekļa apgānīšanu un aicināja vietējās varasietādes pienācīgi izmeklēt incidentu.
"Notiekošo vērtējam kā īstākā neonacistiskā revanšisma izpausmi, kam nav un nevar būt vietas civilizētā Eiropas valstī," paziņoja diplomātiskā misija.