"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
(atjaunots 16:02 27.06.2020)
Pie tam dzelzceļš, domājams, tiks izmantots arī civilajām vajadzībām, uzskata militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs. RĪGA, 27. jūnijs – Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija ierosinājusi uzbūvēt atzarojumu no Baltijas dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica līdz Ādažu armijas bāzei.
Resors uzskata, ka tādējādi Rīga nodrošinās NATO spēku mobilitāti valsts teritorijā.
©
Foto : EDZL / Railbaltica
Krievijas Raķešu un artilērijas zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks, militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs intervijā Sputnik Lietuva atzīmēja, ka daudzām dzelzceļa maģistrālēm ir militāra nozīme.
"Tāpēc tas, ka šis ceļš tiks izmantots militāriem mērķiem, ir dabiski, likumsakarīgi, un tur vienīgi vajadzēs uzbūvēt atbilstošus telrmināļus militārās tehnikas uzņemšanai, lai tiem būtu atbilstoša celtspēja," viņš teica.
Sivkovs atzīmēja, ka projektam "Rail Baltica" jau sākotnēji bijuši militāri mērķi.
"Tas nebūs tikai militārs. Tas tiks attīstīts kā dzelzceļa projekts, ko iespējams izmantot gan militāriem, gan civiliem mērķiem, - dubultas nozīmes projekts," secināja eksperts.
Tagi:
Divi spaiņi kaņepju tējas: narkotiku legalizāciju Lietuvā nav iespējams apturēt
(atjaunots 08:27 24.11.2020)
Tuvākajā laikā jaunais Lietuvas Seima sasaukums izskatīs jautājumu par brīvu kaņepju šķiedru, tostarp kanabidiolu saturošu, pārdošanu.RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Drīz jaunais Lietuvas Seima vairākums pieņems lēmumu par brīvas kaņepju šķiedras pārdošanas atļaušanu, vēsta Sputnik Lietuva.
Parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mikols Majausks paziņoja Facebook, ka Eiropas tiesa tikko ir izskaidrojusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nevar aizliegt kaņepju šķiedru/kanabidiola (CBD) pārdošanu, ja tās tiek likumīgi ražotas Eiropas Savienībā.
"Un lai arī lēmums paliek pušu ziņā, tām nāksies balstīties uz konkrētiem pierādījumiem, ka CBD ir narkotiskā viela. Ņemot vērā to, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata CBD par narkotisko vielu, pierādīt pretējo būs ļoti grūti," paziņoja Majausks.
Taču, pēc viņa sacītā, jautājums par psihoaktīvo vielu THC* (tetrahidrokanabinols), kuras pēdas tiek atklātas šķiedru augos un kanabisa produktos, paliek neatrisināts.
"THC atrodas arī tējā no šķiedrainām kaņepēm, taču pat izdzerot divus spaiņus, nesajutīsi nekādu reibinošu efektu," paziņoja Majausks.
Pēc deputāta sacītā, Lietuvas Seimam būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā. Majausks pauda pārliecību, ka jaunais vairākums "izlems pareizi".
Pēc deputāta domām, pēc kaņepju šķiedru un CBD pārdošanas atļaušanas onkoloģijas slimnieki, cilvēki ar neiroloģiskām slimībām, epileptiķi spēs brīvi iegādāties dabīgus preparātus, kuri palīdz atvieglot simptomus.
Turklāt, viņaprāt, ārsti varēs nebaidīties publiski apspriest ārstēšanas veidus un spēs konsultēt savus pacientus šajā sakarā.
"Mēs esam viens no lielākajiem šķiedrainu kaņepju ražotājiem ES. Ja mēs pieņemsim pareizu lēmumu, mēs spēsim ne vien eksportēt izejvielas, bet arī ražot CBD produkciju un veidot 300 miljonus eiro pievienotās vērtības gadā un darbavietas Lietuvā," atzīmēja Majausks.
Iepriekš Majausks vairākkārt piedāvāja atcelt kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu nelielos daudzumos bez izplatīšanas mērķa, apgalvojot, ka produkti no kanabisa pirmām kārtām ir terapeitiski preparāti. Savas nostājas pastiprināšanai viņš bija atnesis arī kaņepju tēju un kaņepju eļļu uz Lietuvas Seimu.
Iepriekš Lietuvas Veselības ministrija publicēja alkohola un citu psihoaktīvo vielu patēriņa Eiropas skolās pētījumu (ESPAD/Eiropas skolu pētījums), saskaņā ar kura datiem, Baltijas republikā 5,6% pusaudžu ir lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas: 4,3% – sintētiskos kanabinoīdus, 0,9% - sintētiskos katinonus. Kopumā 19% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotikas.
* vairākās valstīs aizliegtā viela
ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.
ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.
"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.
"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.
Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.
Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.
2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
(atjaunots 09:58 24.11.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta stingrāku ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu ieviešanu Latvijā koronavīrusa izplatības dēļ.RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Latvijā tiek apspriesta iespēja ieviest striktākus ierobežojumus ar mērķi apturēt jaunās koronavīrusa infekcijas izplatību. Kantar TNS aptauja Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem liecina, ka vienota viedokļa sakarā ar šādu pasākumu nepieciešamību sabiedrībā nav. Rezultātus publicē Skaties.lv.
Jaunu ierobežojumu pretinieku tomēr izrādījās nedaudz vairāk. Gandrīz puse respondentu (48%) paziņoja ka nav vajadzības pastiprināt ārkārtējās situācijas režīmu, no tiem 20% ir stingri par to pārliecināti, vēl 28% drīzāk piekrīt tam, ka šādas nepieciešamības nav.
Vien nedaudz mazāk aptaujāto – 44%, – tieši pretēji, uzskata, ka valdībai ir jāievieš stingrāks epidemioloģiskais režīms, no tiem 19% paziņoja, ka tas noteikti ir nepieciešams, bet 25% drīzāk atbalsta šo variantu.
Katram desmitajam (8%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrais koronavīrusa vilnis Latvijā izrādījies krietni spēcīgāks par pirmo, un veselības aprūpes sistēmas resursi ātri izsīkst.
Tagi: