Ivans Konovalovs

Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā

33
(atjaunots 13:59 27.06.2020)
Varšavas acīs nozīme ir tikai viņas pašas interesēm, jo amerikāņu karavīru dislokācija valstī sola lielu naudas pieplūdumu. Turklāt tā iekļaujas pašreizējās poļu valsts rusofobajā politikā, uzskata eksperts Ivans Konovalovs.

RĪGA, 27. jūnijs – Sputnik. Polijas prezidents Andžejs Duda, tiekoties ar ASV vadītāju Donaldu Trampu Vašingtonā, atbalstīja papildu ASV kontingenta dislokāciju viņa valsts teritorijā un lūdza ASV līderi neizvest bruņotos spēkus no Eiropas.

Iepriekš Tramps solīja samazināt Vācijā dislocēto ASV karavīru skaitu līdz 25 tūkstošiem cilvēku, jo Berlīne nokavējusi maksājumu termiņu NATO.

Intervijā radio Sputnik politologs, militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs atzīmēja, ka Varšava cenšas kļūt par ASV pirmo sabiedroto Austrumeiropā un galveno Austrumeiropas valsti NATO.

"Poļi izmanto jebkuru iespēju, kur nu vēl tikšanos ar Savienoto Valstu prezidentu, lai cilātu šo jautājumu. Viņi ļoti vēlas, lai maksimāls skaits amerikāņu karavīru atrastos Polijas teritorijā. Viņus neinteresē, vai šie spēki būs Baltijā vai Rumānijā, kaimiņvalstīs. Nē, viņus interesē, lai tie būtu Polijā. Pirmkārt, tas ir ļoti liels naudas pieplūdums, milzīgs. Amerikāņi maksās par visu infrastruktūru un maksās par saviem kareivjiem. Galu galā amerikāņu zaldāti poļu restorānos atstās lielu naudu. Tas viss veido ļoti lielu ienākumu," viņš atzīmēja.

Konovalovs piebilda, ka tamlīdzīgi lūgumi iederas arī Polijas rusofobajā politikā.

33
Tagi:
Baltija, ASV, Polija
Pēc temata
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
ASV uzbrukuma droni pie Krievijas robežām. MQ-9 Reaper dislocēs Igaunijā
Latvijā neielūdza: Rinkēvičs komentēja ASV prezidenta lēmumu par kareivju izvešanu
Lietuvos geležinkeliai vilciens, foto no arhīva

ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē

24
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.

ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.

"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.

"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.

Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.

Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.

2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.

24
Tagi:
ES, Lietuva
Pēc temata
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei
Brisele noteikusi soda naudu Lietuvai par sliežu demontāžu uz Latviju
Pitalova

Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā

20
(atjaunots 16:14 19.11.2020)
Jaunieši Baltijas valstīs sapņo par privātmāju ārpus pilsētas, taču, domājams, varēs nopirkt tikai dzīvokli daudzdzīvokļu mājā.

RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Saskaņā ar bankas Luminor veikto aptauju, jaunieši Baltijas valstīs sapņo paši par savu māju vai dzīvokli, tikai ne galvaspilsētā.

Aptaujas rezultāti rāda, ka 33% jauniešu Igaunijā visbiežāk sapņo par privātmāju ārpus pilsētas. Jaunieši Latvijā dotu priekšroku privātmājai Pierīgā (40%), bet lietuviešu jaunieši izvēlētos paši savu māju, tikai ne galvaspilsētā (34%).

Otrajā vietā igauņu jauniešu vēlmēs ierindojusies māja ārpus galvaspilsētas (29%) vai dzīvoklis netālu no Tallinas (29%). Jaunieši Latvijā otrajā vietā minēja dzīvokli galvaspilsētas apkaimē (32%), lietuvieši – dzīvokli ārpus Viļņas (23%).

Tikai 21% jauniešu Igaunijā (19% - Lietuvā, 23% - Latvijā) izvēlētos dzīvokli galvaspilsētas centrā. Par tādu māju sapņo cilvēki vecumā nedaudz virs 20 gadiem. Piemēram, 28% Igaunijas iedzīvotāju 20-25 gadu vecuma grupā gribētu dzīvot Tallinas centrā, 23% tajā pašā vecuma grupā – Viļņas centrā, un līdz 40% - Latvijas galvaspilsētas centrā.

Tomēr Luminor rīcībā esošā hipotekāro kredītu statistika rāda, ka reālā situācija jauniešu dzīvē diemžēl ir ļoti tāla no sapņa. Pircēji 20-30 gadu vecuma grupā visbiežāk (73% gadījumu) pērk mājokļus daudzdzivokļu mājās, un tikai 9% pērk privātmājas. Pie tam tikai 30% pircēju izvēlas mājokļus jaunbūvēs, bet pārējie – remontētus vai vecus dzīvokļus.

20
Tagi:
Baltija
Pēc temata
Aptauja: daudzi Latvijas iedzīvotāji neuzskata, ka dzīve Rīgā dāvātu priekšrocības
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas
Latvijas iedzīvotāji sākuši vairāk krāt. Bet ne vairāk par tūkstoti eiro
Rīgas šarms apsūbē: vai galvaspilsētā dzīvot ir labāk
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

0
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

0
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs