BelAES

Lietuvas Seima deputāts apsūdz Latvijas enerģētiķus "darbā Krievijas labā"

35
(atjaunots 12:00 25.06.2020)
Pēc Lietuvas Seima deputāta domām, Rīgai par savu galveno interesi ir jāuzskata elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu.

RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Lietuvas Seima deputāts no partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas Kristīgie demokrāti" (TS-LKD) Žigimants Paviļonis apsūdzēja Latvijas enerģētiku "darbā Krievijas labā".

Paviļonis kopā ar Seima kolēģiem iepriekš sarīkoja pie Latvijas vēstniecības Viļņā piketu ar mērķi pārliecināt Latviju nepirkt elektroenerģiju no BelAES un tikās ar Latvijas vēstnieku Induli Bērziņu, kurš solīja nodot solidaritātes pieteikumu Latvijas ārlietu ministram.

Taču kopš tā brīža Paviļonis ir līdz galam vīlies Latvijas enerģētiķos, paziņoja viņš savā Facebook lapā.

"Daudziem ir grūti paziņot faktu, ka karalis ir pliks, taču es varu atkārtot: šogad Latvijas enerģētiķi strādā Krievijas labā. Mūsu augstākie ierēdņi un esošie pārrunu dalībnieki bieži mīl uzsvērt Baltijas valstu vienotību, lai arī kas nenotiktu, taču šoreiz ir skaidrs, ka pārrunu dalībnieki no Latvijas pārstāv Krievijas enerģētiskās intereses, savukārt [Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants] Vaičūns piedāvā mums savienību ar Krieviju," uzrakstīja deputāts.

Pēc viņa sacītā, savās sarunās ar Latvijas politiķiem un diplomātiem, kā arī piketā pie Latvijas vēstniecības Viļņā, viņš skaidri norādīja, ka patiesās Latvijas intereses ir elektrotīklu sinhronizācijā ar kontinentālo Eiropu, nevis BelAES enerģijas nokļūšanā Baltijas tirgū. Pēc Paviļoņa domā, Baltkrievijas elektroenerģija apturēs Baltijas sinhronizāciju un iziešu no BRELL, un tieši to "mērķtiecīgi cenšas panākt" Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

TS-LKD kopumā un atsevišķi Paviļonis ir zināmi ar savu agresīvo un skarbo retoriku attiecībā pret BelAES un Krieviju.

Turklāt Paviļonis pēdējā laikā aktīvi uzbrūk Lietuvas Enerģētikas ministrijas vadītājam Žigimantam Vaičūnam, pieprasot viņam atkāpties no pārrunām par Astravjecas AES enerģijas nonākšanu Lietuvas teritorijā. Pēc deputāta apgalvojumiem, ministrs aizstāv pozīciju, kura Lietuvai nav labvēlīga.

BelAES būvniecība

Baltkrievija ar "Rosatom" līdzdalību būvē atomstaciju Grodņas apgabalā, apmēram 50 km attālumā no Viļņas. Maija sākumā objekts saņēma kodoldegvielu pirmajam energoblokam.

Lietuva iebilst pret projektu, apgalvo, ka BelAES "apdraud" Baltijas valstis, un iebilst pret objekta ražotās elektroenerģijas eksportu. Lietuva aicina kaimiņvalstis neiepirkt elektrību no AES.

Daudzi eksperti uzskata, ka Viļņas pretestība BelAES jautājumā saistīta nevis ar jautājuma tehnisko vai ekoloģisko aspektu vai drošību, bet gan ar "aizvainojumu" par Ignalinas AES zaudējumu un bažām zaudēt savas visnotaļ vājās pozīcijas enerģētikas tirgū.

Tikmēr Latvijas, kā arī Igaunijas, varasiestādes joprojām nav paudušas skaidru atteikšanos no BelAES enerģijas iepirkumiem nākotnē. Saskaņā ar daudzu ekspertu vērtējumu, Rīga un Tallina nevēlēsies atņemt sev lētu elektrību Lietuvas politisko ambīciju dēļ.

35
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
Lietuva palūdza ES uzņemties atbildību par BelAES drošību
Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES
Šengena vīza, foto no arhīva

Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES

31
(atjaunots 17:26 19.04.2021)
Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzstājās ar visai dīvainu aicinājumu. Viņš piedāvāja aizliegt tūristiem no Krievijas ieceļot Eiropas Savienībā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nolēma izcelties un mikroblogā Twitter klāstīja savas domas par to, ka Eiropas Savienības valstīm ir jāpārtrauc vīzu izdošana Krievijas pilsoņiem, tādējādi aizliedzot viņiem ieceļošanu ES teritorijā, vēsta RIA Novosti.

Tiesa, Ilvess norādīja, ka tas jāizdara uz kādu laiku, pie tam ierosinot aizliegt jebkādu vīzu izdošanu.

Turklāt igauņu politiķis atcerējās situāciju, kad tika pārrunāts jautājums par vīzu atcelšanu KF pilsoņiem ieceļošanai ES. Tas bija īsi pirms Krimas un Krievijas atkalapvienošanās.

Taču pēc tam, kad Krimas iedzīvotāji nobalsoja par atkalapvienošanos, Ukraina ļoti apvainojās, bet citas valstis nostājās tās pusē un joprojām turpina kurināt pēc būtības vienpusēju konfliktu, kurā Krievija spiesta atbildēt uz izaicinājumiem, kas nāk no Rietumu puses.

Šoreiz Igaunijas politiķim atbildēja Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa. Viņu pārsteidza eksprezidenta priekšlikums.

Čepa norādīja uz objektīvu realitāti - daudzas valstis cīnās par tūristiem no Krievijas. Jo bizness paliek bizness neatkarīgi no politikas, un Eiropa to saprot.

Tiešam, Eiropa saprot un pieņem naudu. Turklāt Krievijas pilsoņiem ir jāmaksā par vīzām.

Tāpēc, pēc Čepas domām, Igaunijas politiķis ar savu ierosinājumu vienkārši pacentās iepriecināt ASV.

"Katrs labs, kā vien var, cenšas glaimot skaidrs kurai valstij," atzīmēja Čepa.

Un Ilvess ir no tādiem cilvēkiem, kuriem patīk celt kņadu, pievēršot sev uzmanību, uzsvēra Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Krievijas tūristi tik un tā nevar ieceļot ES teritorijā. Turklāt neviena no Eiropas Savienības valstīm nepauž par to prieku, drīzāk otrādi. Uz tūristiem orientēta pakalpojumu nozare un izklaides industrija pamazām izmirst.

31
Tagi:
tūristi, tūrisms, Igaunija, Eiropa
Pēc temata
Amsterdamas valdība plāno atgriezt iedzīvotājus pilsētas centrā
Eksperts izteica prognozi par to, kad gaidāma tūrisma atsākšana Latvijā un Eiropā
Ģimenes ārsti neizsniedz igauņiem izziņas ieceļošanai Latvijā
Vakcinācijas tūrisms: ārzemnieki lido uz Krieviju pēc "Sputnik V"
Dzelzceļš, foto no arhīva

Analītiķis: pa Rail Baltica nevadās ne kravas, ne pasažierus

145
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstu dzelzceļi ir rentabli tāpēc, ka saistīti ar Baltijas austrumu kaimiņiem, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Eiropas dzelzceļa maģistrāle Rail Baltica ir jāsasaista ar Viļņas un Kauņas lidostām, uzskata Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Pēc viņa domām, tas nepieciešams, lai pilnā mērā izmantotu Eiropas dzelzceļa potenciālu un piedāvātu pasažieriem un kravu pārvadātājiem pievilcīgākos un kvalitatīvos pakalpojumus.

Iespēja savienot lidostas ar dzelzceļu tika apspriesta ministra apspriedē ar abu pilsētu un Kauņas rajona mēriem, kā arī "Lietuvas dzelzceļa" un "Lietuvas lidostu" pārstāvjiem.

Intervijā Sputnik Lietuva politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs paziņoja, ka Rail Baltica nepārtraukti vajadzīgas kaut kādas leģendas, lai pamatotu projektu Baltijas valstu iedzīvotāju acīs.

"Visiem loģistikas speciālistiem un ekonomistiem šis projekts rada vienīgi neizpratni. Dzelzceļi parasti ir vajadzīgi kravu un pasažieru pārvadājumiem. Taču pa Rail Baltica nav paredzamas ne kravas, ne pasažieri, ko kravu un pasažieru plūsmas Baltijas valstīs iet no rietumiem uz austrumiem, no austrumiem uz rietumiem. Vietējie Baltijas ceļi, arī dzelzceļi, vēsturiski saista Baltiju ar austrumu kaimiņiem, un tikai tāpēc Baltijas dzelzceļi ir rentabli. Tie veido papildu posmu starp Krievijas pārvadātājiem un jūras ostām Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Baltijai nav nekā, ko pārvadāt virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Kravu šajā virzienā nav gandrīz nemaz," viņš atgādināja.

Analītiķis konstatēja, ka Rail Baltica nav vajadzīga arī pasažieriem, jo viņiem vienkāršāk ir izmantot autoceļus.

"Savukārt pasažieriem daudz vienkāršāk, ātrāk un lētāk vienam pie otra no Lietuvas uz Latviju vai no Latvijas uz Igauniju aizbraukt pa autoceļiem. Tie visos aspektos ir izdevīgāki. Grūti iedomāties cilvēku, kurš tērēs vairākkārt vairāk laika un naudas, lai no Tallinas uz Viļņu brauktu pa dzelzceļu, nevis mašīnā. Tāpēc visu laiku vajadzīgs kaut kāds pamatojums, kāpēc jāiegulda gigantiska nauda," viņš paziņoja.

145
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Dzelzceļš kara jūtīs. Ko vadās pa Rail Baltica?
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Dodiet, ko solījāt: kā Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ
Briselei nav laika Rail Baltica: eksperts prognozēja, kad ES piešķirs naudu būvdarbiem

Arī bērni slimo ar Covid-19: infekcionisti bīstas no skolu Dziesmu svētkiem

0
(atjaunots 17:53 22.04.2021)
Bērni bieži vien smagi pārcieš Covid-19, taču Dziesmu svētku laikā viņiem būs grūtāk nekā pieaugušajiem ievērot ierobežojumus.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Bērnu slimību speciālisti ļoti piesardzībi vērtē ieceri organizēt Skolēnu dziesmu un deju svētkus: bērniem gribas būt kopā, taču tas ir tiešs vīrusa izplatības ceļš, paziņoja LSM.lv.

Šogad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) hospitalizēti 64 bērni ar Covid-19. Otrdien, 20. aprīlī BKUS Infektoloģijas nodaļā ārstējās 4 bērni ar Covid-19. Viens no viņiem ir tikai mēnesi vecs. Viņam ir abpusējs plaušu karsonis.

"Bērni slimo, pašlaik ir četri karantīnas nodaļā, citā nodaļā ir meitenīte, kam ir ļoti smagas sekas. Mēs nevaram teikt, ka Covid bērniem nav smaga saslimšana. Mīts par vieglu Covid-19 bērniem ir tiešām mīts. Un daļai bērnu tas norit smagi," skaidroja BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

"Mums ir 16 pacienti, kuriem ir multi sistēmu iekaisuma sindroms, ko saucam par Covid komplikācijām. Paiet viena, divas, četras nedēļas. Ir izslimots asimptomātiski. Un tad ir straujš veselības stāvokļa pasliktinājums. Augsta temperatūra, izsitumi," viņa piezīmēja.

Šonedēļ valdība noklausījās informāciju par iespēju šovasar organizēt XII Skolēnu dziesmu un deju svētkus. Galīgais lēmums par svētku formātu tiks pieņemts maija beigās. Likums paredz, ka Dziesmu svētki notiek Mežaparka Lielajā estrādē, taču tas šovasar nav iespējams.

Bērnu ārsti ar interesi noklausījušies ziņas par svētkiem.

"Tas, ko mēs šeit redzam, no epidemioloģiskā viedokļa, ir arī atrašanās kopā vienā transportā, ja jādomā, kā jāpārvietojas. Un ir jau arī sadzīve. Bērniem ir jāpaēd. Un jāatpūšas starp koncertiem. Bērniem pašiem par sevi ir grūti ievērot distanci. Īpaši, kad ilgi nav tikušies," sacīja Pavāre.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis norādīja, ka mazāki pasākumi skolēnu dziesmu svētkos varētu notikt pie 20 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc viņa domām, šāds rādītājs nozīmētu, ka risks būtu zems, taču, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, to nevarētu sasniegt pat vasaras otrajā pusē.

"Saprotams, ka risks palielinās, ja cilvēki atrodas blakus. Runa ir par bērniem, kuriem ir raksturīgs tas, ka viņi vēlas komunicēt, rotaļāties, svētku noskaņā viņi var piemirst epidemioloģiskos noteikumus," sacīja SPKC pārstāvis.

0
Tagi:
bērni, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Eksperimentālā" Eirovīzija: konkurss notiks ar skatītājiem