Zemeņu ražas novākšana, foto no arhīva

Koronavīruss pārvilka krustu: ukraiņu viesstrādnieki neatgriezīsies Igaunijā

30
(atjaunots 16:07 23.06.2020)
Igaunijas parlaments pieņēmis vairākus likumus, kuri novērš darba noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu valstī un garantē, ka kompānijas nespēs izvairīties no nodokļu nomaksas un maksās ārzemniekiem vidējo algu.

RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme (EKRE) paziņoja, ka sezonas strādnieki no Ukrainas pārstās iebraukt valstī arī pēc Covid-19 pandēmijas beigām, raksta Postimees.

Pēdējā laikā starp Igaunijas zemniekiem un valsts valdību izcēlies strīds: zemnieki pieprasīja ielaist valstī ārzemju (precīzāk – ukraiņu) strādniekus, savukārt valdība atbildes kārtā piedāvāja viņiem pasaukt vākt zemenes Igaunijas iedzīvotājus, kuri zaudējuši darbu "koronakrīzes" dēļ.

Lauksaimniecības kamera paziņoja, ka pēdējo četru mēnešu laikā valdība izrādījusi augstprātību attiecībā pret Igaunijas zemniekiem, kuri vienkārši vēlējās, lai valstī ielaiž darbaspēku ražas novākšanai un govju slaukšanai.

"Valdība mūs ir pievīlusi. Raža tomēr ies bojā," teikts kameras izsūtītajā paziņojumā presei.

Saskaņā ar kameras datiem, pēdējo dienu laikā tika saņemts arvien vairāk paziņojumu par to, ka pie Igaunijas robežas sūta atpakaļ Ukrainas pilsoņus ar spēkā esošu vīzu, īstermiņa darba reģistrāciju un biometrisko pasi.

Par elastīgākas darba migrantu izmantošanas nepieciešamību runāja arī rūpniecības sektors, tai skaitā kuģniecības kompānijas BLRT Grupp un Baltic Workboats.

Trešdien Rīgikogu pieņēma valdības iniciēto likumu par ārzemniekiem, likumu par ienākumu nodokli un likumu par izmaiņu veikšanu nodokļu likumā, kuri novērš darba noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu Igaunijā un garantē, ka kompānijas nespēs izvairīties no nodokļu nomaksas un maksās ārzemniekiem vidējo algu.

Likumprojekta skaidrojumā teikts, ka Igaunijā strādājošā ārzemnieka faktiskajai darbībai ir jāatbilst viņa darba tiesiskajiem pamatojumiem un mērķiem Igaunijā. Turklāt kompānijai, kura izmanto pagaidu darbu, proti kompānijai-lietotājai, tagad ir pienākums pierādīt īstermiņā Igaunijā strādājošo trešo valstu pilsoņu darba likumību.

Helme jaunākais paskaidroja šo pozīciju EKRE apmaksātajā svētdienas reklāmas programmā Tre Raadio. Pēc viņa sacītā, ukraiņu algotais darbaspēks vairs neiebrauks Igaunijā tādā veidā, kā tas bijis līdz šim, koronavīruss pārvilka tam krustu.

"Kāpēc uzņēmēji mīl pagaidu strādniekus, jeb, teiksim tā, ukraiņus? Viņiem tas patīk vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt, protams, viņi vienkārši ir lētāki, jo viņiem nav jāmaksā par medicīnisko apdrošināšanu un visādām citām lietām. Otrkārt, viņus ir vieglāk vazāt apkārt darba tirgū," paziņoja finanšu ministrs.

Pēc Helmes sacītā, darba attiecību samazināšana vai izbeigšana ar igauņu darbinieku izmaksā dārgi, savukārt ukraiņiem var jebkurā brīdī norādīt uz durvīm.

Tāpat Helme atgādināja, ka Ukrainas Ministru kabinets 17. jūnijā pagarināja adaptīvo karantīnu valstī līdz 31. jūlijam sakarā ar nelabvēlīgo koronavīrusa epidemioloģisko situāciju.

Viņš atzina, ka pēc robežu atvēršanas sezonas strādnieku iebraukšana atjaunosies, lai gan ne tik ātri, kā to gribētos zemeņu ražotājiem, taču, pateicoties izmaiņām likumā ukraiņu darbaspēku būs vieglāk kontrolēt, bet pats darbaspēks izmaksās ievērojami dārgāk.

30
Tagi:
Ukraina, viesstrādnieki, Igaunija
Pēc temata
Ukraiņu viesstrādnieki maina Baltijas valstis pret pievilcīgākām vietām
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Aleksandrs Nosovičs

Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā

49
(atjaunots 09:37 14.08.2020)
Polija un Lietuva jau ilgus gadus aktīvi iejaucas Baltkrievijas iekšējās lietās, konstatēja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltijas valstis un Polija izstrādājušas plānu krīzes noregulēšanai Baltkrievijā. Tas sastāv no trim posmiem. Ziņas par plānu atklāja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Mēs aicinām Baltkrievijas valdību steidzami mazināt eskalāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzami atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas valdība beidzot sāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.
Viņš brīdināja, ka pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas sankcijas ES un nacionālajā līmenī, ja šī starpniecības iniciatīva cietīs neveiksmi.

"Tikai Krievijai ir aizliegts iejaukties citu valstu lietās. Visiem pārējiem – ja tās ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV sabiedrotie, vai it īpaši, ja tās ir pašas ASV, - ir tiesības līst citu valstu iekšpolitikā un pat organizēt provokācijas un rīkot masu nekārtības. To mēs redzam Baltkrievijā," teica Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva, komentējot Nausēdas plānu.

Nosovičs atzīmēja, ka Polija ļoti aktīvi piedalās masveida protestu organizācijā Baltkrievijā – Polijas valsts mediji pat izveidojuši veselu Telegram kanālu tīklu, ar kuru starpniecību tiek koordinēti protesti kaimiņvalstī. Tieši tāpat rīkojas Lietuva jau pēdējos 20 gadus. Eksperts atgādināja, ka agrāk vairākas reizes izcēlušies skandāli – Lietuvas valsts drošības dienesti pieķerti nadas izzagšanā, ko piešķīrusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde baltkrievu aģentu vajadzībām ar mērķi gatavot "krāsaino revolūciju" Baltkrievijā pret Lukašenko.

"Lietuva ir organizējusi veselu infrastruktūru baltkrievu opozīcijas ražošanai – tā ir Eiropas humanitārās universitātes darbība Viļņā, nekomerciālo organizāciju darbība, kas padzītas no Minskas par mēģinājumiem organizēt masu nekārtības. Lietuvas acīs iejaukšanās Baltkrievijas lietās ir absolūta norma," konstatēja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos gados bija ļoti labi saskatāms, ka Lietuvas valdība cieši sadarbojas ar Baltkrievijas opozīciju jautājumā par pretestību BelAES ekspluatācijas sākumam.

Носович: Литва и Польша активно вмешиваются во внутренние дела Беларуси
49
Tagi:
Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva zaudējusi jebkādu pieklājību cīņā pret Baltkrievijas AES
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā

20
(atjaunots 14:59 13.08.2020)
Latvijas un Polijas vadītāji atbalstīja Lietuvas prezidenta plānu; šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vērsās pie Baltkrievijas varasiestādēm ar aicinājumu veikt steidzamus pasākumu konflikta situācijas atrisināšanai valstī, vēsta Sputnik Lietuva.

Pēc Nausēdas sacītā, Lietuva ir ieinteresēta stabilā, demokrātiskā, neatkarīgā un plaukstošā kaimiņā, taču tas nav savienojams ar pēdējo dienu notikumiem.

Viņa ierosinātais plāns sastāv no trīs posmiem.

"Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Tiek ziņots, ka Nausēdas plānu atbalstīja Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda.

Atgādināsim, ka Lietuvā atrodas opozīcijas Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska un viņas bērni.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ĀM vadītāji apsprieda "spēcīgas Eiropas atbildes" nepieciešamību uz nežēlību protestu apspiešanā Baltkrievijā, paziņoja sociālajos tīklos Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

​Viņš piebilda, ka Baltkrievijai ir nepieciešamas jaunas prezidenta vēlēšanas, jo aizritējušās nebija brīvas un demokrātiskas.

Vakar Baltkrievijas un Latvijas ĀM vadītāji Vladimirs Makejs un Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apsprieda krīzi Baltkrievijā. Makejs paziņoja par ārējas iejaukšanās mēģinājumiem, savukārt Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju valstī.

Latvijas, Lietuvas, Polijas un Igaunijas parlamentāro ārlietu komisiju priekšsēdētāji publicēja savstarpēju paziņojumu, kurā aicināja Baltkrievijas varasiestādes pārtraukt spēka pielietošanu pret mierīgajiem protestētājiem un opozīcijas pārstāvju apspiešanu, kā arī atbrīvot politiskos ieslodzītos.

Turklāt iepriekš Lietuvas Seima Ārlietu komiteja piedāvāja neatzīt Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus, savukārt Aleksandru Lukašenko – par leģitīmu valsts līderi, taču savstarpējā paziņojumā tas netika atspoguļots.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

20
Tagi:
Baltkrievija, Baltija, Polija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Atomzemūdene Kursk Barenca jūrā, 1999. gads

Neatgriezās no dzelmes. Kāpēc neizdevās izglābt "Kursk" ekipāžu

0
(atjaunots 11:58 15.08.2020)
Ziemeļu flotes spēku manevri, ārkārtas iegrimšana, nosacīts uzbrukums "pretiniekam", pēkšņs torpēdas sprādziens un 118 jūrnieki aizgājuši viņsaulē.

Pirms 20 gadiem notika lielākā katastrofa Krievijas zemūdeņu flotes vēsturē. Projekta "Antei" atomzemūdene "Kursk" līdz ar ekipāžu nogrima Barenca jūras dzīlēs, 108 metru dziļumā. Ūdenslīdēji vairākkārt centās iekļūt tajā un atbrīvot izdzīvojušos, tomēr nevienu neizdevās glābt. Par traģiskajiem notikumiem portālā RIA Novosti atgādināja Nikolajs Protopopovs.

Pēdējais reiss

Uz plānveida mācībām Barenca jūrā "Kursk" izgāja 10. augustā. Divas diennaktis turpinājās manevri, 12. augustā jūrnieki gatavojās nosacītam uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes grupai. Negaidot sakari ar kuģi pārtrūka. 11:30 norvēģu seismoloģiskās stacijas fiskēja grūdienu ar 1,5 magnitūdu. Dažas minūtes vēlāk sekoja spēcīgāks – 3,5 magnitūdu grūdiens.

Экипаж атомной подводной лодки Курск во время парада в Североморске, 30 июля 2000 год
© AP Photo /
Atomzemūdenes "Kursk" ekipāža parādes laikā Severomorskā, 2000. gada 30. jūlijs

Zemūdens kreseri devās meklēt Ziemeļu flotes kuģu vienība. "Kursk" tika atrasta nākamajā dienā 108 metru dziļumā. Pēc apskates ar nolaižamajiem aparātiem noskaidrojās, ka zemūdene burtiski iedrāzusies jūras dibenā aptuveni 40 grādu leņķī, priekšdaļa ir uzšķērsta, priekšējos nodalījumus piepildījis ūdens. Krievijas JKF Lkomandieris admirālis Vladimirs Kurojedovs jau toreiz paziņoja, ka cerības uz komandas glābšanu nav lielas. Tomēr glābšanas operācija tika sākta: avārijas rajonā ieradās atomkreiseris "Petr Velikyi", zemūdene un vēl aptuveni 20 kuģi. Krievijas Aizsardzības ministrija sāka pārrunas ar NATO pārstāvjiem, lūdzot tehnisko palīdzību "Kursk" ekipāžas glābšanai.

Plānots, ka izdzīvojušie jūrnieki varēs pamest zemūdeni ar glābšanas lādiņu palīdzību. Tomēr sākās vētra – jūras viļņošanās katastrofas rajonā sasniedza 5 balles. Centrālā konstruktoru biroja "Rubin" – šī tipa zemūdeņu izstrādātāja – speciālisti vērtēja, ka gaisa ekipāžai pietiktu 5-6 dienām.

Kuģis, cilvēki un likteņi

Zemūdenē "Kurska" bija 118 cilvēki – virsnieki, mičmaņi, līguma dienesta un valsts karadienesta matroži. Daudzi – jūrnieki vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākā mičmaņa Sergeja Černiševa ģimenes locekļu kopējais dienesta laiks JKF pārsniedz 150 gadus.

Командир подводной лодки Курск Геннадий Лячин после возвращения из похода в Средиземном море
© AFP 2019 / STRINGER
Zemūdenes "Kursk" komandieris Genādijs Ļāčins pēc atgriešanās no reisa uz Vidusjūru

"Serjoža dzimis Sevastopolē, un, kā jau daudzi vietējie puikas, no bērnības sapņoja par jūru, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Sergeja brālis Jevgēņijs, arī – kara jūrnieks. – Mūsu ģimene pārvācās uz Severomorsku 1973. gadā, kad tēvu iecēla par jūras sakaru pulka komandieri. Serjoža bija ļoti godīgs un pozitīvs cilvēks. Un aktīvs – komjaunatnes organizators skolā, šaha komandas kapteinis. Viņa vārds piešķirts skolai Severomorskā, kurā viņš mācījās."

"Kursk" – tolaik tā bija jaunākā atomzemūdene – komandā Sergejs Černiševs nonāca 1993. gadā. Dienēja rezerves ekipāžā, pēc tam – pamata komandā. Uz kuģa pildīja kosmisko sakaru tehniķa pienākumus.

"Kad sākās perestroika, bezdarbs, es palīdzēju viņam iekārtoties dienestā atomzemūdenes ekipāžā, - atcerējās bojāgājušā jūrnieka brālis. – Tā bija prestiža vieta: moderna atomzemūdene, mūsdienīgs bruņojums. Ļoti stingra atlase: pēc izglītības, veselības, sagatavotības līmeņa. Brālis divas reizes devās autonomos reisos, ilgstošos pārgājienos, bija ļoti pieredzējis jūrnieks. Jāpiebilst, ka "Kursk" ekipāžā deviņdesmit procenti bija virsnieku un mičmaņu, nejaušu cilvēku tur nebija."

"Kursk" ekipāžā bija arī kapteiņleitnants Maksims Safonovs ar līdzīgu dzīves stāstu. Viņa tēvs, JKF virsnieks Anatolijs Safonovs stāsta, ka Maksims kopā ar viņu kopš bērnības braukājis pa jūras kara garnizoniem.

"Piektajā klasē viņš iestājās Jauno jūrnieku klubā un ļoti ieinteresējās, - stāsta Anatolijs. – Puikas veda uz ekskursijām uz Melnās jūras, Ziemeļu jūras floti, viņiem tas ļoti patika. Dēls un viņa draugi gribēja mācīties tikai Nahimova skolā. Vēlāk viņš nolēma kļūt par zemūdens flotes jūrnieku. Es dienēju uz kuģiem, taču sāku ar zemūdenēm. No savas pieredzes zinu, cik tā ir smaga un atbildīga profesija."

Maksims izraudzījās stūrmaņa specialitāti, un 1996. gadā viņu pieņēma "Kursk" ekipāžā. Tā bija viņa pirmā dienesta vieta.

"Zemūdenes toreiz reti gāja jūrā, "Kursk" bija Ziemeļu flotes labākais kuģis, strādāja vairāk par visiem, - atceras Safonovs, vecākais. – Visa ekipāža bija ļoti aizrautīgi cilvēki, ar milzīgu vēlmi dienēt, viņi mīlēja savu darbu. Maksims ļoti pārdzīvoja, ka, ņemot vērā situāciju valstī, kuģi pamet virsnieki, raizējās par zemūdenes likteni. Vien mēnesis viņam bija vajadzīgs, lai nokārtotu visas ieskaites par kuģa sistēmām, izdzīvošanas pasākumiem un kļūtu par pilntiesīgu komandas locekli."

1999. gada rudenī "Kursk" bija reisā uz Vidusjūru. Kreiseris sekmīgi pārvarēja visas NATO pretzemūdeņu robežas, slepus eskortēja ASV 6. flotes kuģus un pat izpildīja dažus nosacītus raķešu startus. Komandieris Genādijs Ļačins toreiz kļuva par Krievijas Varoni, lielākā daļa ekipāžas locekļu tika apbalvoti ar ordeņiem un medaļām. Maksimam Safonovam vajadzēja piešķirt II pakāpes ordeni "Par nopelniem Tēvijas priekšā". Nepaspēja.

"Kursk" ekipāžā bija ne tikai kar;avīri vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākais staršina Aleksandrs Ņeustrojevs dzimis nelielajā Loskutovo ciemā Tomskas apgabalā un pēc iesaukšanas dienestā nokļuva atomzemūdenes ekipāžā.

"Visu bērnību mēs dzīvojām vienā mājā, mācījāmies vienā skolā, kopā spēlējām hokeju, pat autovadītāja un traktorista tiesības saņēmām vienlaikus, - atceras viņa draugs un vārdabrālis Aleksandrs. – 1997. gadā Saņu iesauca armijā. Pēc mācībām Severodvinskā – Ziemeļu flote. Nosūtīja uz "Kursku". Pēc tam nolēma noslēgt līgumu – saprata, ka ciemā darbu neatrast. Bet jūrniekiem deva dzīvokli, maksāja algu. Viņš rakstīja, ka lepojas ar dienestu, stāstīja, ka viņa zemūdene ir nenogremdējama. Ļoti atzinīgi raksturoja ekipāžu – bija sadraudzējies ar citiem jūrniekiem."

Par avāriju zemūdens kreiserī staršinas draugi un tuvinieki uzzināja pa radio. Glābšanas operācijai pa televizoru sekoja viss ciems. Pirmajās dienās pēc traģēdijas tika saņemta pretrunīga informācija – gandrīz nedēļu Loskutovo iedzīvotāji cerēja, ka Sašu izglābs.

"Viņu atveda slēgtā "cinkā", - stāsta draugs. – Apglabākām tepat, ciemā. Vēlāk uzcēlām postamentu, uzstādījām uz kapa enkuru. No ģimenes viņam palikusi māsa un jaunākais brālis. Tēvs gāja bojā, kamēr Saša vēl bija obligātajā dienestā. Bet māte aizgāja 2005. gadā. Neizturēja – pazaudēja vīru, pēc tam gandrīz uzreiz – dēlu."

Pēdējais patvērums

"Kursk" jūrniekus mēģināja glābt vairāk nekā nedēļu. Līdz zemūdenei vairākkārt nolaidās dziļūdens aparāts "Priz", taču iekšā iekļūt neizdevās. Pirmie kreiserī nokļuva norvēģu ūdenslīdēji, kuri avārijas vietā ieradās ar kuģi "Seaway Eagle". 20. augustā viņi apsekoja zemūdeni. Norvēģiem izdevās nokļūt līdz avārijas un glābšanas lūkai un atvērt to ar speciāli izgatavotiem instrumentiem.

Атомная подводная лодка Курск на базе Северного флота РФ в Видяево, 2000 год
© AFP 2019 / ITAR-TASS
Atomzemūdene "Kursk"

Videokameras rādīja, ka visi nodalījumi ir pārplūduši, nav nekādu nišu ar gaisu. 21. augustā Ziemeļu flotes štāba priekšnieks viceadmirālis Mihails Mocaks apstiprināja, ka atomzemūdenes K-141 "Kursk" ekipāža ir gājusi bojā.

Oktobrī jūrnieku mirstīgās atliekas sāka pacelt dienas gaismā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka pēc sprādziena cilvēki izdzīvojuši 6., 7., 8. un 9. nodalījumā. Visi pārgāja uz devīto nodalījumu un gaidīja palīdzību. Pirmsnāves zīmītē kapteiņleitnants Dmitrijs Koļesņikovs vēstīja, ka nodalījumā patvērušies 23 cilvēki.

2001. gada oktobrī "Kursk" tika pacelta no dzīlēm. To nogādāja kuģu remonta rūpnīcā Rosļakovā. Ekspertīzes parādīja, ka gandrīz viss kuģis iekšpusē izdedzis. Temperatūra ugunsgrēka epicentrā sasniedza 8000 grādus pēc Celsija skalas. Starpsienas uzšķērda sprādziena vilnis. Brīnumainā kārtā bojājumus neguva reaktora nodalījums un 22 spārnotās raķetes šahtās gar bortiem. Oficiālā informācija par katastrofas iemesliem tika publicēta 2002. gada jūlijā. Avārija notika sprādziena rezultātā, kura centrs lokalizēts mācību torpēdas atrašanās vietā, ceturtajā torpēdu aparātā, un pēc sprādziena procesa tālākas attīstības torpēdu ielādes nodalījumos atomzemūdenes pirmajā nodalījumā."

Изображение процесса поднятия АПЛ Курск с использованием стальных тросов
© AP Photo / MIKHAIL METZEL
Atomzemūdenes "Kursk" pacelšanas process ar tērauda trošu palīdzību

Valsts ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs atzina, ka "Kurska" gandrīz pilnībā applūdusi sešu līdz septiņu stundu laikā pēc avārijas.

0
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par nostiprināšanos Arktikā un jauno bruņojumu
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris