Latviešu tautas armijas kolonna demonstrācijā, kas veltīta Latvijas uzņemšanai PSRS sastāvā

Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību

156
(atjaunots 18:36 21.06.2020)
Baltijas valstu divkosīgās politikas piemēri Otrā pasaules kara priekšvakarā, Vācijas plāni Austrumeiropas teritorijā, Vācijas vadības īpašā attieksme pret igauņu virsniekiem – par to stāsta vēsturnieks Vladimirs Simindejs.

RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik, Svetlana Burceva. Īsi pirms Otrā pasaules kara Baltijas valstis izvēlējās visai divkosīgu politiku – tās uzskatāmus piemērus portālā Sputnik Igaunija pastāstīja vēsturnieks Vladimirs Simindejs.

Kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas pagājuši 80 gadi, un šis notikums ir piesaistījis plašu sabiedrības vērību. Federālo arhīvu Izstāžu zālē Maskavā atvērta piekļuve PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līguma padomju puses eksemplāram un tā slepenajam protokolam.

Grupa Krievijas vēsturnieku laidusi klajā arhīva dokumentu krājumu "Piespiedu alianse. PSRS un Baltijas attiecības un starptautiskā krīze 1939.-1940.".

Viens no krājuma autoriem, vēsturnieks, fonda "Vēsturiskā atmiņa" pētniecisko programmu vadītājs Vladimirs Simindejs Sputnik Igaunija preses centrā pastāstīja, ko par Baltijas valstu vēsturi stāsta arhīvu dokumenti pirms Otrā pasaules kara un kā Rietumos falsificē vēsturiskos faktus.

- Ko stāsta arhīvi par Baltijas valstu stāvokli Eiropā, kad tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, ap kuru šodien griežas tik liels skaits pretrunīgu viedokļu?

— Pievēršot uzmanību tikai PSRS un Vācijas līgumam, neparādās toreizējo notikumu pilna aina. Baltijas valstis bija ne tikai iedarbības objekti, bet arī mijiedarbības subjekts starptautiskajā arēnā.

Ir jāsaprot, ka tikai šodien diplomātiskais korpuss Maskavā ir apjomīgs un visu saziņa ar visiem nav iespējama. Pirmskara Maskavā gandrīz visi sazinājās ar gandrīz visiem.

Ieskatīsimies 30. gadu beigu diplomātiskajā "virtuvē"

Ļoti interesanti ir, piemēram, Latvijas vēstnieka Kociņa (viņš bija profesionāls izlūks, iepriekš – kara atašejs Lietuvas pagaidu galvaspilsētā Kauņā) ziņojumi no Maskavas. Tajos atspoguļoti Baltijas vēstnieku Maskavā slepeno apspriežu materiāli.

Piemēram, pēc kara sākuma, 1939. gada 23. septembrī Latvijas vēstnieks ziņoja savam ministram V.Munteram par Baltijas valstu vēstnieku apspriedi.

Viņš atklāja, ka Igaunijas vēstnieks A.Rejs pastāstīja, ka viņa darbinieki pēc brauciena uz Tallinu atveduši ziņas par to, ka Polijas ātrā okupācija atstājusi nospiedošu iespaidu uz Igaunijas iedzīvotājiem, it īpaši laukos. No otras puses, uzskata Lietuvas vēstnieks Natkēvičs, izveidojies delikāts stāvoklis. Un tagad Baltijas valstu interesēs būtu, lai Vācija nebūtu pārlieku novājināta, jo tādējādi pazudīšot pēdējais spēka faktors, ar ko nākas rēķināties Padomju Savienībai.

Kā redzam, pat īsi pirms līgumu noslēgšanas par armijas bāzēm, kad Baltijas valstis un PSRS šķietami kļuva par sabiedrotajiem, ritēja mēģinājumi spēlēt uz Vācijas "šaha dēļa". Cik zināms, militārie kontakti bija ļoti cieši.

Karu ar Somiju, situāciju 1939. gada nogalē Baltijas vēstnieki nebūt neatspoguļoja tik viennozīmīgi un atklāti, kā to traktē pašlaik.

Gribu pievērst uzmanību Muntera ziņojumam 1939. gada 17. decembrī. Diplomāts ziņoja, ka Molotova īstenotais pavērsies Padomju Savienības ārpolitikā devis teicamus rezultātus, kas kulmināciju esot sasnieguši pēc Rietumukrainas un Baltkrievijas pievienošanas un savstarpējas palīdzības paktu noslēgšanas ar Baltijas valstīm. Tālākās pārrunas ar draudzīgi noskaņoto Turciju, kam vajadzēja pavērt ceļu Besarābijas atgriešanai Padomju Savienības sastāvā cietušas sakāvi.

Molotovs atstājis jautājumu atvērtu un sācis pārrunas ar Somiju. Pēc krievu domām, tām vajadzēja novest pie ātra un labvēlīga lēmuma. Padomju Savienības pacietība ceļā pie nospraustā mērķa patiešām bija vērā ņemama.

Munters norādīja, ka, saskaņā ar informāciju, ko viņam sniedzis Vācijas vēstnieks Šūlenburgs, Staļins pat bija gatavs atteikties no prasības piešķirt bāzi Hanko, ja Somijas valdība piekritīs iznomāt divas salas Hango līcī. Vēstnieks pauda, ka Staļina un Molotova apgalvojumi ģenerālim Laidoneram par to, ka PSRS vēlas panākt vienošanos miera ceļā, ir patiesi.

Igaunija un Latvija noslēdza savus paktus ar Ribentropu

Jāatzīmē arī citi Ribentropa noslēgtie pakti, piemēram, Seltera-Ribentropa pakts un Muntera-Ribentropa pakts, kas tika parakstīti Berlīnē 1939. gada 7. jūnijā. Saskaņā ar publicētajiem materiāliem, arī šiem paktiem bija slepena klauzula. Tajā teikts, ka Igaunijas un Latvijas formālā neitralitāte patiesībā vērsta pret Padomju Savienību, valstis to apzinās un nepieciešamības gadījumā, saskaņojot rīcību ar Berlīni, būs gatavas sadarboties šajā virzienā.

Молотов подписывает пакт
© Фото Руниверс
Molotovs paraksta paktu

Karš bija neizbēgams – tā nolēma Rietumi

- Baltijas valstīs līdz ar citiem viedokļiem izskan doma, ka par kara sākumu atbildīga ir Padomju Savienība. Vai tā būtu patiesība?

— Šodien jau var droši apliecināt, ka uzbrukumu Polijai – plānu Weiss – Hitlers gatavoja kopš 1939. gada pavasara. Bundesvēra Vēstures pētījumu centra bijuša vadītāja Millera grāmata "Ienaidnieks ir Austrumos" apgaismo Vācijas vadības plānus jautājumā par karu pret PSRS jau pirms 1941. gada.

Tas izgaisina mītu par to, ka ģenerāļi mēģinājuši atturēt Hitleru un pie visa vainīgs tikai viņš. Vācu ģenerāļi visai pavirši rēķinājās ar Sarkanās armijas cīņas spēju un pēc smagajām cīņām ar Somiju viņu priekšstati tikai nostiprinājās. Trūkumi bija arī vācu izlūkdienesta darbībā – tā vāji izsekoja kara rūpniecības bāzes izveidi Urālos un vairākos citos reģionos.

Padomju izlūkdienestiem bija savas nelaimes. Pirmkārt, padomju vadības patoloģiskās bailes no vairāku valstu, it īpaši Lielbritānijas provokācijām un dezinformācijas. Otrkārt, izlūkdienestā nebija pilnvērtīga analītiskā aparāta. Pēc būtības, tas parādījās tikai pēc kara. Tad ziņojumus sāka pārbaudīt ar analīzes instrumentiem.

Eiropā tika rakstīti dažādi kara scenāriji

Tam ir virkne liecību. Francijas misijas Rīgā vadītāja Bossa memuāros teikts, ka Francijas vēstnieks Latvijā Trepjē kungs 1939. gada beigām gatavoja divus franču personāla evakuācijas variantus.

Pirmo – gadījumam, ja sāksies Francijas karš ar Vāciju (franču diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem bija jādodas prom caur Igauniju uz Ļeņingradas pusi). Otrais – kara gadījumam ar PSRS. Vēl vairāk, Trepjē lūdza Parīzi situācijas saasināšanās gadījumā saņemt ķīlniekos vairākus desmitus padomju pilsoņu Francijā iespējamai apmaiņai kara apstākļos.

Molotova un Ribentropa pakta slepenais protokols neparedzēja Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienības sastāvā. Tas ir nodomu protokols, un paredzēja, ka Vācijas politiskās intereses nestiepsies tālāk par noteiktu līniju. Lai to garantētu, PSRS noslēdza līgumus par bāzēm. Jāsaka, ka šīs vienošanās tika vairākkārt grozītas.

Ļoti svarīgs faktors, ko nepietiekami novērtēja PSRS vadība, skāra Lietuvu. Liela daļa tās politiskās elites joprojām orientējās uz Vāciju un meklēja izejas uz to. Tālaika robeža starp Lietuvu un Vāciju radīja valstī īpašus apstākļus. Ar Lietuvu strādāja speciālas struktūras Kēnigsbergā. Ar Igauniju un Latviju strādāja izlūkošanas struktūras no Berlīnes un Helsinkiem.

Kādus faktus ignorē "padomju okupācijas"* idejas "aizstāvji"

Politbiroja tematiskajās mapēs vēsturnieki ir atraduši dokumentus par to, ka tika gatavota iedzīvotāju apmaiņa pēc Rietumu Baltkrievijas iekļaušanas PSRS sastāvā: lietuvieši tiktu nodoti Lietuvai, baltkrievi – Baltkrievijas PSR. Tam nebūtu jēgas, ja tobrīd jau tiktu gatavota Baltijas pievienošana.

Lēmums par Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā tika pieņemts sakarā ar krasajām izmaiņām Eiropā – Hitlera straujo virzību uz priekšu Ziemeļeiropā un Francijas sakāvi. Skaidru priekšstatu par to, ka tika gatavota Baltijas valstu iekļaušana PSRS, mēs saskatām 1940. gada maijā.

- Kāds tieši formulējums Molotova-Ribentropa paktā dod iespēju Igaunijai un pārējām Baltijas valstīm apgalvot, ka Vācija un Padomju Savienība bija izlēmušas to likteni?

— Mana atbilde: nekāds.

Kā Baltijas valstis nolēma iestāties PSRS

- Kā Baltijas valstis noteica savu vietu Eiropā līgumos, ko tās parakstīja ar Vāciju un Padomju Savienību? Vai līgumi ar PSRS kļuva par vienu no iemesliem, kādēļ Baltijas valstis iestājās PSRS?

— Daži vēsturnieki Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tagad apgalvo, ka Padomju Savienība tās it kā esot okupējusi jau 1939. gadā, kad tās piespieda noslēgt līgumus par sadarbību, kas paredzēja padomju armijas bāzu dislokāciju.

Patiešām, līgumi tika noslēgti zināma spiediena rezultātā no Maskavas puses. Pie tam pārrunu dalībniekiem no Baltijas valstu puses izdevās panākt dažus noteikumus savā labā. Līgumi (tas ir svarīgi!) bija reģistrēti Nāciju līgā un bija atzīti visā pilnībā.

Jūnijā izveidotās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas propadomiskās valdības arī tika vispārēji atzītas. Latvijas premjerministrs Kirhenšteins, kurš vienlaikus ieņēma arī ārlietu ministra posteni, tikās gan ar Dvaienu Beļģijas diplomātiskajā korpusā, gan ar karojošo pušu pārstāvjiem. Tikai vēlāk, kad Igaunijas valsts dome un Latvijas un Lietuvas parlamenti pieņēma lēmumu par lūgumu iekļaut republikas PSRS sastāvā, atskanēja dažu rietumvalstu pārstāvju protesti.

© Sputnik / РИА Новости
Demonstrācijas dalībnieki Rīgas ielās ar plakātiem "Lai dzīvo Padomju Latvija"

Dokumenti liecina, ka PSRS vadība ļoti vērīgi sekoja tam, lai nošķirtu jautājumu par militāro klātbūtni no politiskajiem jautājumiem, garantētu Baltijas valstu režīmu saglabāšanu, ierobežotu iespējamo komunistisko propagandu to teritorijā. Tas viss tika ievērots līdz 1940. gada vasaras sākumam.

Igaunija – vāciešiem. Plāni XX gadsimta sākumā

- Igaunijā ir izplatīts mīts par hitleriskās Vācijas vadības īpašo attieksmi pret igauņu nāciju. Kāds liktenis patiesībā gaidīja igauņus, ja Hitlers būtu uzvarējis?

— Arhīvu dokumenti rāda, ka jau 1938. gadā hitleriešiem bija izstrādāta zināma hierarhija attiecībā pret Baltijas tautām: pirmajā vietā stāvēja igauņi, otrajā – latvieši, trešajā – lietuvieši. Pārsvarā uzmanība tika pievērsta tam, ka igauņi un latvieši ir labi kareivji. Igauņu virsniekus vērtēja augstāk nekā latviešu. Savukārt lietuvieši tika uzskatīti par pusslāviem.

Starp dokumentiem ir karte, kurā ar treknu sarkanu līniju norādīta Vācu Kultūras uzplūdu robeža – tā ietver Narvu, Austrumigauniju, Latgali un Lietuvu. Tas atbilst jau Pirmā pasaules kara laikā izstrādātajiem kolonizācijas plāniem – pārvērst šīs teritorijas par paātrinātas vāciskošanas rajoniem.

1941. gadā galvenais kolaboracionists Halmars Māe centās uzrīdīt vāciešus Igaunijā dzīvojošajiem krieviem, lai padzītu viņus uz austrumiem. Hitlera un Vācijas vadības kopējā ideoloģiskā nostādne: Vācijai ir vajadzīga dzīves telpa, un tā ir austrumos.

Visi šie plāni attiecās uz kara beigām, kādas tās redzēja Vācijā - pēc blitzkrieg sekmīgām beigām.

Pie tam vācu pārvietošana no Igaunijas nebija brīvprātīga. Starp Vāciju un Baltijas valstīm pastāvēja līgums, un viss notika piespiedu kārtā. Vēl vairāk, tie, kas nevēlējās braukt projām, tika pakļauti zināmai vajāšanai no vietējo varasiestāžu puses. Tiesa, kā vācieši varēja pieteikties arī tie, kam bija pat ļoti attāla saikne ar vācu etnosu. Bieži vien repatriācijas instrumentu izmantoja tie, kuri gribēja izvairīties no padomju valsts drošības iestādēm.

- Ar ko pamatota par noziedzniekiem atzīto nacistu glorifikācija Baltijas valstīs?

— Spriedzes saasināšanā pēckara periodā aukstā kara ietvaros aktīvi tika izmantoti Baltijas valstu emigranti, kuru vidū bija no Sarkanās armijas triecieniem aizbēgušie bijušie SS spēku un citu kolaboracionistu vienību oficieri.

Arhīvu digitalizācija ļauj atrast konkrētus uzvārdus. Piemēram, atrodama interesanta informācija par to, ka, pretēji likumdošanai, ASV bija noteikta kvota tādiem draņķiem – viņi tur nokļuva, ja par viņiem interesējās specdienesti. Formāli šiem cilvēkiem nebija tiesību atrasties ASV teritorijā, taču neoficiāli viņi saņēma atļauju. Viņu biogrāfija tika "attīrīta".

Tāpēc vērojama tik ārišķīgi tikumīga pieeja morāles lasīšanā Padomju Savienībai jautājumā par paktu ar Hitleru, jo Hitlera aktīvie sekotāji aukstajā karā tika izmantoti pret PSRS. Šodien pieejams liels apjoms tamlīdzīgas informācijas.

* Krievijas vadība vairākkārt norādījusi, ka Baltijas valstu pievienošana PSRS nav saistīta ar Molotova-Ribentropa paktu un notika atbilstoši tālaika starptautisko tiesību normām, tāpēc nav iespējams runāt par "okupāciju".

156
Tagi:
Baltija, Otrais pasaules karš
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

1
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

1
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

36
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

36
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem