Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks: Baltijas valstis spēj atgādināt par sevi tikai uz Krievijas rēķina

45
(atjaunots 17:03 20.06.2020)
Konfrontācija ar Krieviju ir vienīgā tēma, ko izdevies apgūt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai: citās jomās tās nav guvušas nekādus panākumus, ko varētu pastāstīt pasaulei.

RĪGA, 20. jūnijs – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ārlietu ministrijas pauda protestu Krievijas vēstniecību pārstāvjiem Baltijas valstīs par Krievijas Valsts domē iesniegto likumprojektu atzīt par spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa 1989. gada 24. decembra lēmumu, kurā nosodīts Molotova-Ribentropa pakta slepenais protokols.

Baltijas valstu diplomātisko demaršu Fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs uzskata par nepārprotamu iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās.

"Baltijas valstis uzspiež Eiropā PSRS un Vācijas līgumu interpretāciju kā Otrā pasaules kara sākuma ieganstu. Krievijas diplomātiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ārlietu ministrijās nolasīja pseidovēsturiskas lekcijas sakarā ar Valsts domē iesniegto dokumentu, un tā ir tieša iejaukšanās Krievijas iekšējās lietās," Aleksandrs Djukovs pauda sarunā ar Sputnik Latvija.

Ar tādu izturēšanos Baltijas valstis demonstrē savas konfrontācijas ar Krieviju eksistenciālo raksturu, atzīmēja vēsturnieks.

"Patlaban tā ir vienīgā vieta rietumvalstu darba sadales sfērā, kur pieprasītas Baltijas valstis. Nekādās citās sfērās – aizsardzībā, drošībā vai ekonomikā, - tām nav nekādu cerību, tām nav nekādas citas tēmas, ar ko tās varētu nākt klajā un atgādināt par savu pastāvēšanu un lietderību. Vienīgā tēma, ko tām izdevies apgūt, ir konfrontācija ar Krieviju," uzsvēra Aleksandrs Djukovs.

PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgums (to bieži dēvē par Molotova-Ribentropa paktu atbilstoši abu valstu ārlietu ministru uzvārdiem) parakstīts 1939. gada 23. augustā Maskavā. Neuzbrukšanas pakta saturs atbilda starptautisko tiesību normām un valstu līgumu praksei, kas pieņemta tamlīdzīga rakstura dokumentiem.

Kopā ar līgumu tika parakstīts slepenais papildu protokols, kas nosprauda Padomju Savienības un Vācijas interešu sfēru robežas. PSRS ietekmes zonā iekļauta daļa Baltijas, Baltkrievijas rietumu daļa, Rietumukraina un Besarābija. Līdz ar to PSRS robeža pavirzījās daudz tālāk uz rietumiem. Pakts ļāva Padomju Savienībai iegūt atelpu un sagatavoties karam, pastiprināt kara rūpniecību un paplašināt Sarkano armiju, atzīmē vēsturnieki.

Дюков: Балтия способна напомнить о себе миру только за счет России
45
Tagi:
Molotova-Ribentropa pakts, Baltija, Krievija
Pēc temata
Igaunija apsūdz PSRS par Otrā pasaules kara sākšanu
"Patiesā vēsture" Orvela stilā: Saeima pieņēma Uzvaras dienu nomelnojošu rezolūciju
Fašisti kā "atbrīvotāji": Latvija un Igaunija pastāstīs tūristiem "pareizo" vēsturi
KF vēstniekiem Baltijā izteikts protests pret likumprojektu par Molotova-Ribentropa paktu
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

2
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

2
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu