RĪGA, 19. jūnijs – Sputnik. Krievijas vēstniecību pārstāvjiem Baltijas valstīs pausts protests par Krievijas Valsts domē iesniegto likumprojektu atzīt par spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa 1989. gada 24. decembra lēmumu, kurā nosodīts Molotova-Ribentropa pakta slepenais protokols.
Nav gluži saprotams, ar ko patlaban ir neapmierināta Latvija, Lietuva un Igaunija, sarunā ar Sputnik Latvija nelielu neizpratni pauda vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.
"Viņi taču pieprasīja, lai Krievija atbildētu par notikumiem, kas saistīti ar 1939. gadā noslēgto neuzbrukšanas līgumu. Tagad tas ir noticis. Tālāk iznāk stingri saskaņā ar izcilo Zoščenko – jūsu līgavainis atkal ir neapmierināts. Tagad jau es vairs nezinu, kā iztapt visiem šiem ļaudīm," ironiski teica Gasparjans.
Viņš uzsvēra, ka Baltijas tagadējā identitāte lielākā vai mazākā mērā grozās ap mītiem par PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgumu.
"Likumprojekts, las liek apšaubīt pēdējo 30 gadu laikā ierastos formulējumus, Baltijas valstīs uztverts kā spļāviens sejā vissvētākajam. Patiesībā Latviju, Lietuvu un Igauniju jau sen brīdināja, ka šie formulējumi nav mūžīgi un agri vai vēlu tos pārskatīs: tie tika pieņemti gana savdabīgā laikā, un tos sastādīja gana savdabīgi cilvēki," paskaidroja Gasparjans.
Viņš atgādināja, ka Krievijas politiķi un eksperti to jau vairākkārt apsprieduši.
"Tāpēc Baltijas valstīm vajadzēs pierast. Pašu melīgā vēsturiskā valstiskuma būve nevar pastāvēt mūžīgi. Agri vai vēlu Krievija atbildēs uz Rīgas, Viļņas un Tallinas uzdotajiem jautājumiem. Un Krievija nepavisam nav pie vainas, ja tām atbildes nepatīk," piezīmēja vēsturnieks.
PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgums (to bieži dēvē par Molotova-Ribentropa paktu atbilstoši abu valstu ārlietu ministru uzvārdiem) parakstīts 1939. gada 23. augustā Maskavā. Neuzbrukšanas pakta saturs atbilda starptautisko tiesību normām un valstu līgumu praksei, kas pieņemta tamlīdzīga rakstura dokumentiem.
Kopā ar līgumu tika parakstīts slepenais papildu protokols, kas nosprauda Padomju Savienības un Vācijas interešu sfēru robežas. PSRS ietekmes zonā iekļauta daļa Baltijas, Baltkrievijas rietumu daļa, Rietumukraina un Besarābija. Līdz ar to PSRS robeža pavirzījās daudz tālāk uz rietumiem. Pakts ļāva Padomju Savienībai iegūt atelpu un sagatavoties karam, pastiprināt kara rūpniecību un paplašināt Sarkano armiju, atzīmē vēsturnieki.
