Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme, foto no arhīva

Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem

61
(atjaunots 12:29 13.06.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņoja, ka ukraiņus nevajagot aicināt strādāt fermās, un ierosināja likumprojektu, kas ļauj anulēt vīzas un darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem.

Kāpēc Tallinas varasvīri atbalsta Kijevu, taču nevēlas redzēt savās mājās strādniekus no Ukrainas? To portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Antons Ļisicins.

Zemeņu krīze

"Mēs neko nespējam bez ukraiņiem. Mēs nevaram bez viņiem būvēt, vākt zemenes. Drīz vairs nepratīsim drukāt avīzes un ražot televīzijas programmas," iekšlietu ministrs sabiezināja krāsas.

Igauņi nedrīkst pārdot savu valsti par "dažām tonnām zemeņu", klāstīja Helme, jo ukraiņi pārsvarā nodarbināti lauksaimniecībā. Ja viesstrādnieki turpinās ierasties Igaunijā tikpat aktīvi, drīz vien viņu būs tikpat daudz, cik iedzīvotāju Tallinā (aptuveni 450 tūkstoši cilvēku).

Zemeņu sezonas sākums ir tikai iegansts no jauna ierunāties par stingrākiem iebraukšanas noteikumiem. Helme, Igaunijas konservatīvās Tautas partijas līderis atbalstīja bezvīzu režīma atcelšanu Ukrainas pilsoņiem jau pirms karantīnas, 2019. gada rudenī. Viņš skaidroja, ka brauc tikai ideoloģiski un etniski nepareizi ukraiņi. "Tie ir krievi no Ukrainas austrumiem, pārkrievojušies ukraiņi vai vienkārši homo sovieticus," apgalvoja iekšlietu ministrs, sūdzēdamies igauņu medijiem par "migrācijas spiedienu no austrumiem".

Ukraiņi pieņemti kompānijā

Lauksaimnieki publicēja atklātu vēstuli un lūdza ātrāk ielaist ukraiņus Igaunijā sezonas darbiem.

Taču lauksaimniecības ministrs Arvo Allers norādīja, ka Igaunijā pietiek pašmāju bezdarbnieku. "Kā jūs sakāt, ukraiņi var būt labi strādnieki, taču valstij vispirms jāparūpējas par savu cilvēku iekārtošanu darbā," viņš iegalvoja lauksaimniekiem.

Šajā jautājumā valdība apņēmusies būt principiāla. Pēc ministra domām, lauksaimnieku vēstule atstāj iespaidu, it kā "Igaunijā vairs nebūtu atrodams darbaspēks". Tomēr viesstrādnieki ekonomiskās problēmas neatrisinās, ir pārliecināts Allers.

Žurnālisti devās ciemos uz zemeņu laukiem. Patiešām, ražu pārsvarā ievāc vietējie. "Tomēr dažus ukraiņus, kuri zaudējuši darbu Tallinā, arī pieņēma kompānijā," precizēja reportieri.

Patlaban Igaunijā ar īstermiņa darba atļaujām strādā 16 540 ārvalstnieki. Lielākā daļa (vairāk nekā 12 tūkstoši) viņu vidū nāk no Ukrainas. Valsts iedzīvotāju skaits – 1,3 miljoni cilvēku.

Negrib maksāt

Valērijs B. ir uzņēmējs Igaunijā, algo strādniekus no ārzemēm. "Cilvēki ir neapmierināti, jo viesstrādnieki nosit cenas darba tirgū. Turklāt būtiski. Bet uzņēmēji celtniecībā, lauksaimniecībā un kuģu remonta nozarē ir ieinteresēti pieņemt lētu darba spēku," viņš skaidroja.

Pēc viņa domām, agrārais bizness valdībā ir vāji pārstāvēts, tāpēc fermeri nav panākuši noteikumu atvieglojumus atbraucējiem. Toties ar būvfirmām saistīti daudzi deputāti, tāpēc jaunbūvēs darbs ukraiņiem atradīsies.

Uzkrājusies virkne savstarpēju pretenziju, uzsvēra uzņēmējs. Ukraiņi bieži uzskata, ka piedāvātie noteikumi ir verga darbs. Igauņus kaitina tas, ka pie viņiem ierodas cilvēki bez kvalifikācijas.

Igauņu sabiedriskais darbinieks Andrejs Zarenkovs uzskata, ka zemeņu krīzi radījuši "galīgi kaunu zaudējuši fermeri", kuri "izmanto ukraiņu verga darbu". "Viņi pat ļaus, lai viss sapūst, bet algu nepacels," viņš raksta.

Politiskais emigrants no Ukrainas Aleksandrs Medinskis dzīvo Somijā. Viņš novērojis, ka arī somi nav apmierināti ar viesstrādnieku pieplūdumu. Savukārt lētu darba spēku bieži piegādā Somijai draudzīgās Igaunijas pārstāvji. "Igauņi ved ukraiņus uz Somiju ar čarteriem. Pēc būtības, dažkārt viņus vienkārši pārdod, un cilvēks strādā par mazāku algu, jo starpību piesavinās," viņš pastāstīja.

"Somija tomēr ir sociāla valsts. Salīdzinājumā ar Igauniju un Poliju, kur darba devēji nereti cenšas ekspluatēt viesstrādniekus, šeit ir vieglāk," piebilda Medinskis.

Eiropeiskās vērtības

Krievijas politologs Aleksandrs Nosovičs konstatēja, ka "ukraiņi Igaunijai ir ne tikdaudz ekonomisks, cik politisks jautājums". "Etnisko igauņu ir maz, viņi ir uz izmiršanas robežas. 30 neatkarības gadu laikā no valsts aizbraukuši apmēram 10% iedzīvotāju. Migrantu bērni otrajā paaudzē asimilējas un savu izcelsmi aizmirst. Tādā situācijā slāvu ierašanās tiek uztvēra kā nacionālās drošības apdraudējums," saka eksperts.

Tāpat uzskata daudzi politiķi, viņš piebilda. "Igauniskās Igaunijas galvenie postulāti ierakstīti Konstitūcijā, kur deklarēta nācija, ko apvieno sava valoda," viņš precizēja. "Var vilkt paralēles ar padomju laikiem, kad uz Latviju un Igauniju, kur trūka darba roku un tehnisko speciālistu, tika nosūtīti cilvēki no citām republikām, arī no Ukrainas PSR. Bet tagad brauks sezonas strādnieki, - turpināja Nosovičs. – Helmes paziņojumi, ka tie ir kaut kādi "nepareizi ukraiņi", ir mēģinājums sinhronizēt proukrainisko ārpolitiku ar antiukrainisko iekšpolitiku. Etniska igauņu nacionālista acīs patiesībā starpības nav: rietumu vai austrumu ukrainis, "sovoks" vai banderietis, viņš neatšķirs ukraini no krieva, pat negribēs atšķirt. Viņa acīs tas vienkārši ir neigaunis, kas ieradies viņa valstī un gatavs atvest ģimeni. Tie jau ir draudi."

Politologs uzskata, ka Baltijas valsts būs spiesta pārciest nacionālās identifikācijas krīzi. "Šī valsts, tāpat kā citas Austrumeiropas valstis, vēlētos attīstīties uz lēta darbaspēka rēķina, kas regulāri ieradās no Ukrainas pēc Maidana. Piemēram, Polija to izmantoja un panāca ekonomikas izaugsmi. Arī Igaunija varētu iet to pašu ceļu. Bet kā gan tad būvēt igaunisku Igauniju ar viesstrādnieku rokām?" viņš sprieda.

Politiķi Tallinā ir atraduši savdabīgu izeju: tāpat kā 90. gados tika ierobežotas "pie titulētās nācijas" nepiederošu cilvēku tiesības, tāpat valdība apgrūtinās dzīvi arī darba migrantiem, uzskata eksperts. Tas neatbilst Eiropas vērtībām, tomēr Baltijas republikas jau vairākkārt pierādījušas, ka viņu acīs šīs vērtības nav neko vērtas.

61
Tagi:
Baltija, nacionālisms, Igaunija, Ukraina, viesstrādnieki
Šengena vīza, foto no arhīva

Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES

26
(atjaunots 17:26 19.04.2021)
Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzstājās ar visai dīvainu aicinājumu. Viņš piedāvāja aizliegt tūristiem no Krievijas ieceļot Eiropas Savienībā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nolēma izcelties un mikroblogā Twitter klāstīja savas domas par to, ka Eiropas Savienības valstīm ir jāpārtrauc vīzu izdošana Krievijas pilsoņiem, tādējādi aizliedzot viņiem ieceļošanu ES teritorijā, vēsta RIA Novosti.

Tiesa, Ilvess norādīja, ka tas jāizdara uz kādu laiku, pie tam ierosinot aizliegt jebkādu vīzu izdošanu.

Turklāt igauņu politiķis atcerējās situāciju, kad tika pārrunāts jautājums par vīzu atcelšanu KF pilsoņiem ieceļošanai ES. Tas bija īsi pirms Krimas un Krievijas atkalapvienošanās.

Taču pēc tam, kad Krimas iedzīvotāji nobalsoja par atkalapvienošanos, Ukraina ļoti apvainojās, bet citas valstis nostājās tās pusē un joprojām turpina kurināt pēc būtības vienpusēju konfliktu, kurā Krievija spiesta atbildēt uz izaicinājumiem, kas nāk no Rietumu puses.

Šoreiz Igaunijas politiķim atbildēja Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa. Viņu pārsteidza eksprezidenta priekšlikums.

Čepa norādīja uz objektīvu realitāti - daudzas valstis cīnās par tūristiem no Krievijas. Jo bizness paliek bizness neatkarīgi no politikas, un Eiropa to saprot.

Tiešam, Eiropa saprot un pieņem naudu. Turklāt Krievijas pilsoņiem ir jāmaksā par vīzām.

Tāpēc, pēc Čepas domām, Igaunijas politiķis ar savu ierosinājumu vienkārši pacentās iepriecināt ASV.

"Katrs labs, kā vien var, cenšas glaimot skaidrs kurai valstij," atzīmēja Čepa.

Un Ilvess ir no tādiem cilvēkiem, kuriem patīk celt kņadu, pievēršot sev uzmanību, uzsvēra Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Krievijas tūristi tik un tā nevar ieceļot ES teritorijā. Turklāt neviena no Eiropas Savienības valstīm nepauž par to prieku, drīzāk otrādi. Uz tūristiem orientēta pakalpojumu nozare un izklaides industrija pamazām izmirst.

26
Tagi:
tūristi, tūrisms, Igaunija, Eiropa
Pēc temata
Amsterdamas valdība plāno atgriezt iedzīvotājus pilsētas centrā
Eksperts izteica prognozi par to, kad gaidāma tūrisma atsākšana Latvijā un Eiropā
Ģimenes ārsti neizsniedz igauņiem izziņas ieceļošanai Latvijā
Vakcinācijas tūrisms: ārzemnieki lido uz Krieviju pēc "Sputnik V"
Dzelzceļš, foto no arhīva

Analītiķis: pa Rail Baltica nevadās ne kravas, ne pasažierus

130
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstu dzelzceļi ir rentabli tāpēc, ka saistīti ar Baltijas austrumu kaimiņiem, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Eiropas dzelzceļa maģistrāle Rail Baltica ir jāsasaista ar Viļņas un Kauņas lidostām, uzskata Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Pēc viņa domām, tas nepieciešams, lai pilnā mērā izmantotu Eiropas dzelzceļa potenciālu un piedāvātu pasažieriem un kravu pārvadātājiem pievilcīgākos un kvalitatīvos pakalpojumus.

Iespēja savienot lidostas ar dzelzceļu tika apspriesta ministra apspriedē ar abu pilsētu un Kauņas rajona mēriem, kā arī "Lietuvas dzelzceļa" un "Lietuvas lidostu" pārstāvjiem.

Intervijā Sputnik Lietuva politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs paziņoja, ka Rail Baltica nepārtraukti vajadzīgas kaut kādas leģendas, lai pamatotu projektu Baltijas valstu iedzīvotāju acīs.

"Visiem loģistikas speciālistiem un ekonomistiem šis projekts rada vienīgi neizpratni. Dzelzceļi parasti ir vajadzīgi kravu un pasažieru pārvadājumiem. Taču pa Rail Baltica nav paredzamas ne kravas, ne pasažieri, ko kravu un pasažieru plūsmas Baltijas valstīs iet no rietumiem uz austrumiem, no austrumiem uz rietumiem. Vietējie Baltijas ceļi, arī dzelzceļi, vēsturiski saista Baltiju ar austrumu kaimiņiem, un tikai tāpēc Baltijas dzelzceļi ir rentabli. Tie veido papildu posmu starp Krievijas pārvadātājiem un jūras ostām Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Baltijai nav nekā, ko pārvadāt virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Kravu šajā virzienā nav gandrīz nemaz," viņš atgādināja.

Analītiķis konstatēja, ka Rail Baltica nav vajadzīga arī pasažieriem, jo viņiem vienkāršāk ir izmantot autoceļus.

"Savukārt pasažieriem daudz vienkāršāk, ātrāk un lētāk vienam pie otra no Lietuvas uz Latviju vai no Latvijas uz Igauniju aizbraukt pa autoceļiem. Tie visos aspektos ir izdevīgāki. Grūti iedomāties cilvēku, kurš tērēs vairākkārt vairāk laika un naudas, lai no Tallinas uz Viļņu brauktu pa dzelzceļu, nevis mašīnā. Tāpēc visu laiku vajadzīgs kaut kāds pamatojums, kāpēc jāiegulda gigantiska nauda," viņš paziņoja.

130
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Dzelzceļš kara jūtīs. Ko vadās pa Rail Baltica?
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Dodiet, ko solījāt: kā Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ
Briselei nav laika Rail Baltica: eksperts prognozēja, kad ES piešķirs naudu būvdarbiem
Mere

Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: iztērēja 500 eiro pabalstu

0
(atjaunots 08:44 21.04.2021)
Lielākā daļa vecāku iztērējuši valsts atvēlēto pabalstu ikdienas vajadzībām, tomēr bijuši arī izņēmumi.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Martā vecāki saņēma no valsts ārkārtas pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, vēsta Press.lv.

Diskusijā par šo pasākumu skanēja arī bažas – vai tik vecāki to naudu nenodzers? Šie izteikumi radīja vispārēju sašutumu, tomēr sociālie darbinieki patiešām sāka gatavot pabalsta saņemšanai ģimenes, kas līdz šim nekad nav turējušas rokās tādu summu. Kad pabalsti bija izsniegti, dažādos reģionos tikai organizētas sabiedriskās aptaujas par to, kā vecāki iztērējuši vai plāno iztērēt minēto naudu.

Gandrīz puse aptaujāto pastāstīja, ka nopirks bērniem apģērbu, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka centīsies segt neparedzētus izdevumus, mazāk nekā ceturtā daļa vēlas izmantot naudu mājokļa labiekārtošanai vai remontam.

Citi pastāstīja, ka līdzekļus plāno iztērēt sporta inventāra iegādei, aizvest bērnu pie laba stomatologa, apmaksāt mājskolotājus, atlikt vasaras nometnes apmaksai, nākamajam mācību gadam un tā tālāk.

Daudzi vēlējās ar šīs summas palīdzību segt parādus, bet ģimenes, kur finanšu jautājums nav tik akūts, nolēmušas atlikt naudu bērna nākotnei, cita starpā – atvērt krājkontu vai ieguldīt mājokļa iegādē.

Tāpat 17% vecāku pastāstīja, ka naudu iztērēs tehnikas iegādei bērna tālmācībām, lai arī, kā jau atzīmēts ne vienu vien reizi, šos izdevumus jāsedz valstij.

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice atzīmēja, ka nav saņēmusi ziņas par situācijām, kad vecāki būtu iztērējuši pabalstus ar bērnu vajadzībām nesaistītām lietām.

Tiesa, sociālā darbiniece, kas strādā ārpus Rīgas, sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka daļa vecāku tomēr izmantojuši pabalstu tam neparedzētām vajadzībām.

Viņa atklāja, ka runa ir par neformāliem signāliem no ģimenēm, piemēram, dažas dienas pēc atbalsta saņemšanas vecāki "uzsēdušies uz korķa". Protams, viņi nelielījās sociālajiem darbiniekiem, ka naudu nodzēruši, drīzāk gan centās šo faktu slēpt un uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

Oficiāli neviena iestāde, neviens speciālists nav pārbaudījis, kā izmantoti piešķirtie 500 eiro, tāpēc ir grūti nosaukt precīzu ģimeņu skaitu, kurā nauda līdz bērniem nenonāca.

Sociālā darbiniece atzina, ka viņai nav datu par to, ka visa nauda tādās ģimenēs būtu nodzera – būtu pareizāk teikt, ka daži vecāki pabalstu izmantojuši savām vajadzībām. Viņai pašai bija zināmi vairāki gadījumi, kuros pieaugušie, pērkot sev alkoholu, nopirka bērnam šokolādīti vai citus sīkumus.

Pēc viņas vārdiem, lielās pilsētās neviens ārpus ģimenes neuzzinās, ka pabalsts iztērēts vecāku vajadzībām. Tomēr mazpilsētās un laukos situācija ir citāda.

Sociālā darbiniece pastāstīja: ja cilvēks ilgu laiku bijis bez darba un dzīvo gandrīz bez naudas, pēkšņi ierodas veikalā ar vairākām 50 eiro banknotēm, nav jābūt ģēnijam, lai aptvertu, kādu naudu viņš tērē.

Pie tam daudzām ģimenēm šis atbalsts bija ļoti vajadzīgs un tika iztērēts lietderīgi.

Viņa atzina, ka ļoti priecājas par bērniem, kam, pateicoties šim pabalstam, parādījušies jauni velosipēdi. Daudzas ģimenes apdomāja iespēju iegādāties jaunu tālruni, datoru, printeri vai citas iekārtas. Pēc sociālās darbinieces domām, tas viss būs ļoti noderīgs skolēniem.

0
Tagi:
pabalsts, bērni, valdība
Pēc temata
Vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki