Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme, foto no arhīva

Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem

60
(atjaunots 12:29 13.06.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņoja, ka ukraiņus nevajagot aicināt strādāt fermās, un ierosināja likumprojektu, kas ļauj anulēt vīzas un darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem.

Kāpēc Tallinas varasvīri atbalsta Kijevu, taču nevēlas redzēt savās mājās strādniekus no Ukrainas? To portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Antons Ļisicins.

Zemeņu krīze

"Mēs neko nespējam bez ukraiņiem. Mēs nevaram bez viņiem būvēt, vākt zemenes. Drīz vairs nepratīsim drukāt avīzes un ražot televīzijas programmas," iekšlietu ministrs sabiezināja krāsas.

Igauņi nedrīkst pārdot savu valsti par "dažām tonnām zemeņu", klāstīja Helme, jo ukraiņi pārsvarā nodarbināti lauksaimniecībā. Ja viesstrādnieki turpinās ierasties Igaunijā tikpat aktīvi, drīz vien viņu būs tikpat daudz, cik iedzīvotāju Tallinā (aptuveni 450 tūkstoši cilvēku).

Zemeņu sezonas sākums ir tikai iegansts no jauna ierunāties par stingrākiem iebraukšanas noteikumiem. Helme, Igaunijas konservatīvās Tautas partijas līderis atbalstīja bezvīzu režīma atcelšanu Ukrainas pilsoņiem jau pirms karantīnas, 2019. gada rudenī. Viņš skaidroja, ka brauc tikai ideoloģiski un etniski nepareizi ukraiņi. "Tie ir krievi no Ukrainas austrumiem, pārkrievojušies ukraiņi vai vienkārši homo sovieticus," apgalvoja iekšlietu ministrs, sūdzēdamies igauņu medijiem par "migrācijas spiedienu no austrumiem".

Ukraiņi pieņemti kompānijā

Lauksaimnieki publicēja atklātu vēstuli un lūdza ātrāk ielaist ukraiņus Igaunijā sezonas darbiem.

Taču lauksaimniecības ministrs Arvo Allers norādīja, ka Igaunijā pietiek pašmāju bezdarbnieku. "Kā jūs sakāt, ukraiņi var būt labi strādnieki, taču valstij vispirms jāparūpējas par savu cilvēku iekārtošanu darbā," viņš iegalvoja lauksaimniekiem.

Šajā jautājumā valdība apņēmusies būt principiāla. Pēc ministra domām, lauksaimnieku vēstule atstāj iespaidu, it kā "Igaunijā vairs nebūtu atrodams darbaspēks". Tomēr viesstrādnieki ekonomiskās problēmas neatrisinās, ir pārliecināts Allers.

Žurnālisti devās ciemos uz zemeņu laukiem. Patiešām, ražu pārsvarā ievāc vietējie. "Tomēr dažus ukraiņus, kuri zaudējuši darbu Tallinā, arī pieņēma kompānijā," precizēja reportieri.

Patlaban Igaunijā ar īstermiņa darba atļaujām strādā 16 540 ārvalstnieki. Lielākā daļa (vairāk nekā 12 tūkstoši) viņu vidū nāk no Ukrainas. Valsts iedzīvotāju skaits – 1,3 miljoni cilvēku.

Negrib maksāt

Valērijs B. ir uzņēmējs Igaunijā, algo strādniekus no ārzemēm. "Cilvēki ir neapmierināti, jo viesstrādnieki nosit cenas darba tirgū. Turklāt būtiski. Bet uzņēmēji celtniecībā, lauksaimniecībā un kuģu remonta nozarē ir ieinteresēti pieņemt lētu darba spēku," viņš skaidroja.

Pēc viņa domām, agrārais bizness valdībā ir vāji pārstāvēts, tāpēc fermeri nav panākuši noteikumu atvieglojumus atbraucējiem. Toties ar būvfirmām saistīti daudzi deputāti, tāpēc jaunbūvēs darbs ukraiņiem atradīsies.

Uzkrājusies virkne savstarpēju pretenziju, uzsvēra uzņēmējs. Ukraiņi bieži uzskata, ka piedāvātie noteikumi ir verga darbs. Igauņus kaitina tas, ka pie viņiem ierodas cilvēki bez kvalifikācijas.

Igauņu sabiedriskais darbinieks Andrejs Zarenkovs uzskata, ka zemeņu krīzi radījuši "galīgi kaunu zaudējuši fermeri", kuri "izmanto ukraiņu verga darbu". "Viņi pat ļaus, lai viss sapūst, bet algu nepacels," viņš raksta.

Politiskais emigrants no Ukrainas Aleksandrs Medinskis dzīvo Somijā. Viņš novērojis, ka arī somi nav apmierināti ar viesstrādnieku pieplūdumu. Savukārt lētu darba spēku bieži piegādā Somijai draudzīgās Igaunijas pārstāvji. "Igauņi ved ukraiņus uz Somiju ar čarteriem. Pēc būtības, dažkārt viņus vienkārši pārdod, un cilvēks strādā par mazāku algu, jo starpību piesavinās," viņš pastāstīja.

"Somija tomēr ir sociāla valsts. Salīdzinājumā ar Igauniju un Poliju, kur darba devēji nereti cenšas ekspluatēt viesstrādniekus, šeit ir vieglāk," piebilda Medinskis.

Eiropeiskās vērtības

Krievijas politologs Aleksandrs Nosovičs konstatēja, ka "ukraiņi Igaunijai ir ne tikdaudz ekonomisks, cik politisks jautājums". "Etnisko igauņu ir maz, viņi ir uz izmiršanas robežas. 30 neatkarības gadu laikā no valsts aizbraukuši apmēram 10% iedzīvotāju. Migrantu bērni otrajā paaudzē asimilējas un savu izcelsmi aizmirst. Tādā situācijā slāvu ierašanās tiek uztvēra kā nacionālās drošības apdraudējums," saka eksperts.

Tāpat uzskata daudzi politiķi, viņš piebilda. "Igauniskās Igaunijas galvenie postulāti ierakstīti Konstitūcijā, kur deklarēta nācija, ko apvieno sava valoda," viņš precizēja. "Var vilkt paralēles ar padomju laikiem, kad uz Latviju un Igauniju, kur trūka darba roku un tehnisko speciālistu, tika nosūtīti cilvēki no citām republikām, arī no Ukrainas PSR. Bet tagad brauks sezonas strādnieki, - turpināja Nosovičs. – Helmes paziņojumi, ka tie ir kaut kādi "nepareizi ukraiņi", ir mēģinājums sinhronizēt proukrainisko ārpolitiku ar antiukrainisko iekšpolitiku. Etniska igauņu nacionālista acīs patiesībā starpības nav: rietumu vai austrumu ukrainis, "sovoks" vai banderietis, viņš neatšķirs ukraini no krieva, pat negribēs atšķirt. Viņa acīs tas vienkārši ir neigaunis, kas ieradies viņa valstī un gatavs atvest ģimeni. Tie jau ir draudi."

Politologs uzskata, ka Baltijas valsts būs spiesta pārciest nacionālās identifikācijas krīzi. "Šī valsts, tāpat kā citas Austrumeiropas valstis, vēlētos attīstīties uz lēta darbaspēka rēķina, kas regulāri ieradās no Ukrainas pēc Maidana. Piemēram, Polija to izmantoja un panāca ekonomikas izaugsmi. Arī Igaunija varētu iet to pašu ceļu. Bet kā gan tad būvēt igaunisku Igauniju ar viesstrādnieku rokām?" viņš sprieda.

Politiķi Tallinā ir atraduši savdabīgu izeju: tāpat kā 90. gados tika ierobežotas "pie titulētās nācijas" nepiederošu cilvēku tiesības, tāpat valdība apgrūtinās dzīvi arī darba migrantiem, uzskata eksperts. Tas neatbilst Eiropas vērtībām, tomēr Baltijas republikas jau vairākkārt pierādījušas, ka viņu acīs šīs vērtības nav neko vērtas.

60
Tagi:
Baltija, nacionālisms, Igaunija, Ukraina, viesstrādnieki
Kaņepju produkcija, foto no arhīva

Divi spaiņi kaņepju tējas: narkotiku legalizāciju Lietuvā nav iespējams apturēt

11
(atjaunots 08:27 24.11.2020)
Tuvākajā laikā jaunais Lietuvas Seima sasaukums izskatīs jautājumu par brīvu kaņepju šķiedru, tostarp kanabidiolu saturošu, pārdošanu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Drīz jaunais Lietuvas Seima vairākums pieņems lēmumu par brīvas kaņepju šķiedras pārdošanas atļaušanu, vēsta Sputnik Lietuva.

Parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mikols Majausks paziņoja Facebook, ka Eiropas tiesa tikko ir izskaidrojusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nevar aizliegt kaņepju šķiedru/kanabidiola (CBD) pārdošanu, ja tās tiek likumīgi ražotas Eiropas Savienībā.

"Un lai arī lēmums paliek pušu ziņā, tām nāksies balstīties uz konkrētiem pierādījumiem, ka CBD ir narkotiskā viela. Ņemot vērā to, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata CBD par narkotisko vielu, pierādīt pretējo būs ļoti grūti," paziņoja Majausks.

Taču, pēc viņa sacītā, jautājums par psihoaktīvo vielu THC* (tetrahidrokanabinols), kuras pēdas tiek atklātas šķiedru augos un kanabisa produktos, paliek neatrisināts.

"THC atrodas arī tējā no šķiedrainām kaņepēm, taču pat izdzerot divus spaiņus, nesajutīsi nekādu reibinošu efektu," paziņoja Majausks.

Pēc deputāta sacītā, Lietuvas Seimam būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā. Majausks pauda pārliecību, ka jaunais vairākums "izlems pareizi".

Pēc deputāta domām, pēc kaņepju šķiedru un CBD pārdošanas atļaušanas onkoloģijas slimnieki, cilvēki ar neiroloģiskām slimībām, epileptiķi spēs brīvi iegādāties dabīgus preparātus, kuri palīdz atvieglot simptomus.

Turklāt, viņaprāt, ārsti varēs nebaidīties publiski apspriest ārstēšanas veidus un spēs konsultēt savus pacientus šajā sakarā.

"Mēs esam viens no lielākajiem šķiedrainu kaņepju ražotājiem ES. Ja mēs pieņemsim pareizu lēmumu, mēs spēsim ne vien eksportēt izejvielas, bet arī ražot CBD produkciju un veidot 300 miljonus eiro pievienotās vērtības gadā un darbavietas Lietuvā," atzīmēja Majausks.

Iepriekš Majausks vairākkārt piedāvāja atcelt kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu nelielos daudzumos bez izplatīšanas mērķa, apgalvojot, ka produkti no kanabisa pirmām kārtām ir terapeitiski preparāti. Savas nostājas pastiprināšanai viņš bija atnesis arī kaņepju tēju un kaņepju eļļu uz Lietuvas Seimu.

Iepriekš Lietuvas Veselības ministrija publicēja alkohola un citu psihoaktīvo vielu patēriņa Eiropas skolās pētījumu (ESPAD/Eiropas skolu pētījums), saskaņā ar kura datiem, Baltijas republikā 5,6% pusaudžu ir lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas: 4,3% – sintētiskos kanabinoīdus, 0,9% - sintētiskos katinonus. Kopumā 19% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotikas.

* vairākās valstīs aizliegtā viela

11
Tagi:
Seims, Lietuva, narkotikas
Pēc temata
Livonijas ordeņa pils dārzā nejauši iesēja narkotiskās kaņepes
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Lietuvos geležinkeliai vilciens, foto no arhīva

ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē

25
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.

ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.

"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.

"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.

Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.

Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.

2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.

25
Tagi:
ES, Lietuva
Pēc temata
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei
Brisele noteikusi soda naudu Lietuvai par sliežu demontāžu uz Latviju
Rīgā noritēja akcija pret masku valkāšanu, foto no arhīva

Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās

0
(atjaunots 09:58 24.11.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta stingrāku ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu ieviešanu Latvijā koronavīrusa izplatības dēļ.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Latvijā tiek apspriesta iespēja ieviest striktākus ierobežojumus ar mērķi apturēt jaunās koronavīrusa infekcijas izplatību. Kantar TNS aptauja Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem liecina, ka vienota viedokļa sakarā ar šādu pasākumu nepieciešamību sabiedrībā nav. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Jaunu ierobežojumu pretinieku tomēr izrādījās nedaudz vairāk. Gandrīz puse respondentu (48%) paziņoja ka nav vajadzības pastiprināt ārkārtējās situācijas režīmu, no tiem 20% ir stingri par to pārliecināti, vēl 28% drīzāk piekrīt tam, ka šādas nepieciešamības nav.

Vien nedaudz mazāk aptaujāto – 44%, – tieši pretēji, uzskata, ka valdībai ir jāievieš stingrāks epidemioloģiskais režīms, no tiem 19% paziņoja, ka tas noteikti ir nepieciešams, bet 25% drīzāk atbalsta šo variantu.

Katram desmitajam (8%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrais koronavīrusa vilnis Latvijā izrādījies krietni spēcīgāks par pirmo, un veselības aprūpes sistēmas resursi ātri izsīkst.

0
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus
Ko mēs gaidām? Ieviesiet totālu lokdaunu! Ārsts aicināja Latvijas premjerministru rīkoties
Latvijas veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums