Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme, foto no arhīva

Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem

56
(atjaunots 12:29 13.06.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņoja, ka ukraiņus nevajagot aicināt strādāt fermās, un ierosināja likumprojektu, kas ļauj anulēt vīzas un darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem.

Kāpēc Tallinas varasvīri atbalsta Kijevu, taču nevēlas redzēt savās mājās strādniekus no Ukrainas? To portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Antons Ļisicins.

Zemeņu krīze

"Mēs neko nespējam bez ukraiņiem. Mēs nevaram bez viņiem būvēt, vākt zemenes. Drīz vairs nepratīsim drukāt avīzes un ražot televīzijas programmas," iekšlietu ministrs sabiezināja krāsas.

Igauņi nedrīkst pārdot savu valsti par "dažām tonnām zemeņu", klāstīja Helme, jo ukraiņi pārsvarā nodarbināti lauksaimniecībā. Ja viesstrādnieki turpinās ierasties Igaunijā tikpat aktīvi, drīz vien viņu būs tikpat daudz, cik iedzīvotāju Tallinā (aptuveni 450 tūkstoši cilvēku).

Zemeņu sezonas sākums ir tikai iegansts no jauna ierunāties par stingrākiem iebraukšanas noteikumiem. Helme, Igaunijas konservatīvās Tautas partijas līderis atbalstīja bezvīzu režīma atcelšanu Ukrainas pilsoņiem jau pirms karantīnas, 2019. gada rudenī. Viņš skaidroja, ka brauc tikai ideoloģiski un etniski nepareizi ukraiņi. "Tie ir krievi no Ukrainas austrumiem, pārkrievojušies ukraiņi vai vienkārši homo sovieticus," apgalvoja iekšlietu ministrs, sūdzēdamies igauņu medijiem par "migrācijas spiedienu no austrumiem".

Ukraiņi pieņemti kompānijā

Lauksaimnieki publicēja atklātu vēstuli un lūdza ātrāk ielaist ukraiņus Igaunijā sezonas darbiem.

Taču lauksaimniecības ministrs Arvo Allers norādīja, ka Igaunijā pietiek pašmāju bezdarbnieku. "Kā jūs sakāt, ukraiņi var būt labi strādnieki, taču valstij vispirms jāparūpējas par savu cilvēku iekārtošanu darbā," viņš iegalvoja lauksaimniekiem.

Šajā jautājumā valdība apņēmusies būt principiāla. Pēc ministra domām, lauksaimnieku vēstule atstāj iespaidu, it kā "Igaunijā vairs nebūtu atrodams darbaspēks". Tomēr viesstrādnieki ekonomiskās problēmas neatrisinās, ir pārliecināts Allers.

Žurnālisti devās ciemos uz zemeņu laukiem. Patiešām, ražu pārsvarā ievāc vietējie. "Tomēr dažus ukraiņus, kuri zaudējuši darbu Tallinā, arī pieņēma kompānijā," precizēja reportieri.

Patlaban Igaunijā ar īstermiņa darba atļaujām strādā 16 540 ārvalstnieki. Lielākā daļa (vairāk nekā 12 tūkstoši) viņu vidū nāk no Ukrainas. Valsts iedzīvotāju skaits – 1,3 miljoni cilvēku.

Negrib maksāt

Valērijs B. ir uzņēmējs Igaunijā, algo strādniekus no ārzemēm. "Cilvēki ir neapmierināti, jo viesstrādnieki nosit cenas darba tirgū. Turklāt būtiski. Bet uzņēmēji celtniecībā, lauksaimniecībā un kuģu remonta nozarē ir ieinteresēti pieņemt lētu darba spēku," viņš skaidroja.

Pēc viņa domām, agrārais bizness valdībā ir vāji pārstāvēts, tāpēc fermeri nav panākuši noteikumu atvieglojumus atbraucējiem. Toties ar būvfirmām saistīti daudzi deputāti, tāpēc jaunbūvēs darbs ukraiņiem atradīsies.

Uzkrājusies virkne savstarpēju pretenziju, uzsvēra uzņēmējs. Ukraiņi bieži uzskata, ka piedāvātie noteikumi ir verga darbs. Igauņus kaitina tas, ka pie viņiem ierodas cilvēki bez kvalifikācijas.

Igauņu sabiedriskais darbinieks Andrejs Zarenkovs uzskata, ka zemeņu krīzi radījuši "galīgi kaunu zaudējuši fermeri", kuri "izmanto ukraiņu verga darbu". "Viņi pat ļaus, lai viss sapūst, bet algu nepacels," viņš raksta.

Politiskais emigrants no Ukrainas Aleksandrs Medinskis dzīvo Somijā. Viņš novērojis, ka arī somi nav apmierināti ar viesstrādnieku pieplūdumu. Savukārt lētu darba spēku bieži piegādā Somijai draudzīgās Igaunijas pārstāvji. "Igauņi ved ukraiņus uz Somiju ar čarteriem. Pēc būtības, dažkārt viņus vienkārši pārdod, un cilvēks strādā par mazāku algu, jo starpību piesavinās," viņš pastāstīja.

"Somija tomēr ir sociāla valsts. Salīdzinājumā ar Igauniju un Poliju, kur darba devēji nereti cenšas ekspluatēt viesstrādniekus, šeit ir vieglāk," piebilda Medinskis.

Eiropeiskās vērtības

Krievijas politologs Aleksandrs Nosovičs konstatēja, ka "ukraiņi Igaunijai ir ne tikdaudz ekonomisks, cik politisks jautājums". "Etnisko igauņu ir maz, viņi ir uz izmiršanas robežas. 30 neatkarības gadu laikā no valsts aizbraukuši apmēram 10% iedzīvotāju. Migrantu bērni otrajā paaudzē asimilējas un savu izcelsmi aizmirst. Tādā situācijā slāvu ierašanās tiek uztvēra kā nacionālās drošības apdraudējums," saka eksperts.

Tāpat uzskata daudzi politiķi, viņš piebilda. "Igauniskās Igaunijas galvenie postulāti ierakstīti Konstitūcijā, kur deklarēta nācija, ko apvieno sava valoda," viņš precizēja. "Var vilkt paralēles ar padomju laikiem, kad uz Latviju un Igauniju, kur trūka darba roku un tehnisko speciālistu, tika nosūtīti cilvēki no citām republikām, arī no Ukrainas PSR. Bet tagad brauks sezonas strādnieki, - turpināja Nosovičs. – Helmes paziņojumi, ka tie ir kaut kādi "nepareizi ukraiņi", ir mēģinājums sinhronizēt proukrainisko ārpolitiku ar antiukrainisko iekšpolitiku. Etniska igauņu nacionālista acīs patiesībā starpības nav: rietumu vai austrumu ukrainis, "sovoks" vai banderietis, viņš neatšķirs ukraini no krieva, pat negribēs atšķirt. Viņa acīs tas vienkārši ir neigaunis, kas ieradies viņa valstī un gatavs atvest ģimeni. Tie jau ir draudi."

Politologs uzskata, ka Baltijas valsts būs spiesta pārciest nacionālās identifikācijas krīzi. "Šī valsts, tāpat kā citas Austrumeiropas valstis, vēlētos attīstīties uz lēta darbaspēka rēķina, kas regulāri ieradās no Ukrainas pēc Maidana. Piemēram, Polija to izmantoja un panāca ekonomikas izaugsmi. Arī Igaunija varētu iet to pašu ceļu. Bet kā gan tad būvēt igaunisku Igauniju ar viesstrādnieku rokām?" viņš sprieda.

Politiķi Tallinā ir atraduši savdabīgu izeju: tāpat kā 90. gados tika ierobežotas "pie titulētās nācijas" nepiederošu cilvēku tiesības, tāpat valdība apgrūtinās dzīvi arī darba migrantiem, uzskata eksperts. Tas neatbilst Eiropas vērtībām, tomēr Baltijas republikas jau vairākkārt pierādījušas, ka viņu acīs šīs vērtības nav neko vērtas.

56
Tagi:
Baltija, nacionālisms, Igaunija, Ukraina, viesstrādnieki
Nikolajs Meževičs.

Politologs: Lietuva un Polija nevar kļūt par starpniekiem krīzes regulēšanai Baltkrievijā

10
(atjaunots 12:03 15.08.2020)
Vidutāja statuss paredz neitralitāti, bet Polija un Lietuva ir Baltkrievijas jautājumā ieinteresētas puses. Abas valstis nevar ne lielgabala šāviena attālumā pielaist jautājuma regulēšanā, paziņoja politologs Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 15. augusts – Sputnik. Baltijas valstu un Polijas prezidenti aicināja Baltkrievijas valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko nepielietot vardarbīgas metodes pret protestu dalībniekiem, atbrīvot aizturētos un sākt dialogu ar tautu. Pie tam četru valstu vadītāji piedāvāja sevi vidutāja lomā situācijas noregulēšanai Baltkrievijā.

Vidutāja statuss paredz tā sākotnējo objektivitāti, tāpēc ir grūti iedomāties, ka Spānijas un Portugāles hipotētiskā konfliktā starpnieka lomu uzņemtos Brazīlija – agrākā Portougāles kolonija, kas vēl aizvien ar to saistīta, vai Argentīna, agrākā Spānijas kolonija. Toties Grieķija, kam nav savu interešu ne Spānijā, ne Portugālē, varētu kļūt par starpnieku, sarunā ar Sputnik Lietuva pastāstīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, komentējot Baltijas valstu un Polijas piedāvājumu.

"Gadījumā ar Baltkrieviju gan Polija, gan Lietuva ir ieinteresētās personas, tātad tās nekad nevar kļūt par starpniekiem. Par okupantiem – var, par starpniekiem – nevar. Tās jebkurā gadījumā, kā mēdz teikt ekonomisti, ir labuma guvēji no jebkura savas starpniecības rezultāta. Tāpēc tās šeit nevar būt principā," konstatēja eksperts.

Atgādināsim, ka pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā Baltkrievijā sākās protesti, ko pavadīja sadursmes ar miliciju un aresti. Kārtības sargi nesankcionēto akciju izkliedēšanai pielietoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes.

Protestu laikā Baltkrievijā slimnīcās nokļuvuši vairāk nekā 250 cilvēki, viņu vidū – aptuveni 50 varasiestāžu darbinieku. IeM dati liecina, ka viens cilvēks gājis bojā pēc mēģinājuma likt lietā pret miliciju paštaisītu spridzekli.

Межевич: Литва и Польша не могут быть посредниками в ситуации с Беларусью
10
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Lietuva, Polija, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
Aleksandrs Nosovičs

Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā

61
(atjaunots 09:37 14.08.2020)
Polija un Lietuva jau ilgus gadus aktīvi iejaucas Baltkrievijas iekšējās lietās, konstatēja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltijas valstis un Polija izstrādājušas plānu krīzes noregulēšanai Baltkrievijā. Tas sastāv no trim posmiem. Ziņas par plānu atklāja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Mēs aicinām Baltkrievijas valdību steidzami mazināt eskalāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzami atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas valdība beidzot sāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.
Viņš brīdināja, ka pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas sankcijas ES un nacionālajā līmenī, ja šī starpniecības iniciatīva cietīs neveiksmi.

"Tikai Krievijai ir aizliegts iejaukties citu valstu lietās. Visiem pārējiem – ja tās ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV sabiedrotie, vai it īpaši, ja tās ir pašas ASV, - ir tiesības līst citu valstu iekšpolitikā un pat organizēt provokācijas un rīkot masu nekārtības. To mēs redzam Baltkrievijā," teica Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva, komentējot Nausēdas plānu.

Nosovičs atzīmēja, ka Polija ļoti aktīvi piedalās masveida protestu organizācijā Baltkrievijā – Polijas valsts mediji pat izveidojuši veselu Telegram kanālu tīklu, ar kuru starpniecību tiek koordinēti protesti kaimiņvalstī. Tieši tāpat rīkojas Lietuva jau pēdējos 20 gadus. Eksperts atgādināja, ka agrāk vairākas reizes izcēlušies skandāli – Lietuvas valsts drošības dienesti pieķerti nadas izzagšanā, ko piešķīrusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde baltkrievu aģentu vajadzībām ar mērķi gatavot "krāsaino revolūciju" Baltkrievijā pret Lukašenko.

"Lietuva ir organizējusi veselu infrastruktūru baltkrievu opozīcijas ražošanai – tā ir Eiropas humanitārās universitātes darbība Viļņā, nekomerciālo organizāciju darbība, kas padzītas no Minskas par mēģinājumiem organizēt masu nekārtības. Lietuvas acīs iejaukšanās Baltkrievijas lietās ir absolūta norma," konstatēja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos gados bija ļoti labi saskatāms, ka Lietuvas valdība cieši sadarbojas ar Baltkrievijas opozīciju jautājumā par pretestību BelAES ekspluatācijas sākumam.

Носович: Литва и Польша активно вмешиваются во внутренние дела Беларуси
61
Tagi:
Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva zaudējusi jebkādu pieklājību cīņā pret Baltkrievijas AES
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa

Covid-19 atvesta no Francijas un Itālijas: Latvijā septiņi jauni inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 17:00 15.08.2020)
Latvijā reģistrēti septiņi jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi; epidemioloģiskā izmeklēšana parādījusi, ka divi inficētie atgriezušies no Francijas un Itālijas.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā reģistrēti septiņi jaunio Covid-19 infekcijas gadījumi, liecina Slimības profilakses un kontroles centra dati. Valstī veikts 1881 tests. SPKC epidemioloģiskā izmeklēšana parādīja, ka četri inficētie kontaktējušies ar citiem pacientiem, divi atgriezušies no Francijas un Itālijas. Jautājumā par vienu inficēto centra speciālisti vēl noskaidro visus apstākļus.

​Pēdējo 24 stundu laikā viens pacients ar Covid-19 nogādāts slimnīcā. Stacionāros patlaban ārstējas četri pacienti, kam diagnosticēta Covid-19.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā veikti 224 412 izmeklējumi. Slimība reģistrēta 1315 cilvēkiem, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 pacienti miruši.

​Pie tam SPKC lūdz atsaukties autobusa Rēzekne-Daugavpils pasažierus, kurš izbrauca 13. augustā no Aglonas pieturas pl. 11:17. un autobusa Daugavpils-Priežmale pasažierus, kas izbrauca pl. 16:00 un brauca līdz Aglonai.

Diviem pasažieriem šajos reisos izrādījušies pozitīvi Covid-19 testi.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē