Baltiju izslauca un izmeta: politologs nosauca ES jauno interesi
(atjaunots 12:17 09.06.2020)
Brisele zaudējusi interesi par izķidātajām Baltijas valstīm un novirzījusi savu uzmanību uz Poliju, kura neapjuka un kļuva par maigu telēnu gan Eiropas Savienībai, gan ASV.RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Kā vēsta Sputnik Lietuva, Polija, Itālija, Spānija un Grieķija kļūs par jauniem galvenajiem līdzekļu saņēmējiem no Eiropas Savienības atjaunošanas fonda pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Taču Lietuva vairākkārt uzstāja uz nepieciešamības vienlīdzīgi sadalīt līdzekļus no jaunā fonda.
Baltijas valstis vairs nav tik interesantas Briselei, tādēļ cerēt uz ES palīdzību tām nenākas, paskaidroja Sputnik Latvija politologs, portālā "Sonar 2050" galvenais redaktors Semjons Uralovs.
"Visu, ko eirobirokrātija vēlējās no Baltijas valstīm, tā jau ir saņēmusi. Darbspējīgie pilsoņi ir pārvākušies, republikas ir zaudējušas ekonomisko suverenitāti un nerada nekādu konkurenci, savukārt militāri politiskajā ziņā pilnībā atrodas zem NATO cepures. Briseli Baltijas valstis vairs neinteresē, tā saglabā tajās minimālas dotācijas," konstatēja Uralovs.
Pēc viņa sacītā, Eiropas Savienība novirza savu interesi uz Poliju.
"Varšava pozicionēta kā galvenais ASV partneris reģionā. Pēc tam, kad Ukraina nonāca ārvalstu vadības varā, starp KF un Rietumeiropu tika organizēts sanitārais kordons – no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Par tā galveno operatoru kļuva Polija, savukārt Baltijas republikas izrādījās nevajadzīgas – tās savu Krieviju savaldošā posma lomu jau ir nospēlējušas," paskaidroja Uralovs.
Politologs uzsvēra, ka Polija kļuvusi par galveno palīdzības saņēmēju gan no Eiropas Savienības, gan no ASV.
"Kā maigs telēns sūc divu mātīšu krūtis, tā arī Varšava saņem ekonomisko palīdzību no Briseles, savukārt militāri politisko – no Vašingtonas. Ne pēdējo lomu šeit spēlē Polijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un gatavība izpildīt sabiedroto norādījumus," atzīmēja Uralovs.
Paredzēts, ka Eiropas antikrīzes fonda apjoms sastādīs 750 miljardus eiro, no kuriem 500 miljardus ES dalībvalstis saņems dotāciju veidā, savukārt atlikušos 250 miljardus – kredītu veidā. ES valstis joprojām nav saskaņojušas fonda parametrus, savukārt bez vienbalsīguma šajā jautājumā fonds nevar uzsākt palīdzības sniegšanu.
Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesušas vērienīgus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā jomā, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu slēgšanu, masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. ES ekonomika šo pasākumu dēļ ir nopietni cietusi. Saskaņā ar aktuālākajām Eiropas Komisijas prognozēm, eiro zonas IKP šogad nokritīs vairāk nekā par 7% pret 1,5% izaugsmi pērn.
Балтию выдоили и выбросили: Уралов назвал новый интерес Евросоюза
Sanāk, sanāk: igauņu arhitekts iesaka "pārdot" Krievijai Pečorus un Pienarvu
(atjaunots 20:39 28.02.2021)
Pazīstamais arhitekts Harri Kivilo nācis klajā pats ar savu plānu, kā atrisināt Igaunijas un Krievijas pierobežas jautājumu. Viņš iesaka Maskavai samaksāt Tallinai par teritorijām, kas jau ir KF sastāvā.RĪGA, 1. marts – Sputnik. Ja Krievija oficiāli nopirktu no Igaunijas krievu zemes, ko KPFSR reiz atdeva igauņiem saskaņā ar 1920. gada Tartu līgumu un paņēma atpakaļ 1945. gadā, tas varētu novest pie "mūžīga miera" starp divām kaimiņvalstīm, uzskata Igaunijas arhitektu savienības loceklis Harri Kivilo, stāsta Sputnik Meedia.
Igaunijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas tēma, ko nesen dienas gaismā atkal izcēla Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa, radījusi asus strīdus mazās valsts sabiedriskajās un politiskajās aprindās. Ar pušu "apmierināšanas" plānu nācis klajā Igaunijas arhitektu savienības loceklis Harri Kivilo, pazīstams ar savu publicistisko darbību nacionālkonservatīvā garā.
Krievijai nav jēgas ieņemt Igauniju ar militāru spēku
Pēc arhitekta domām, ko publicējis Igaunijas konservatīvās tautas partijas (EKRE) neoficiālais rupors – "Uued Uudised", Igaunijas valdība varētu ierosināt Kremlim "nopirkt" labā krasta Pienarvu ar Ivangorodu un Pleskavas apgabala Pečoru rajonu, - teritorijas, kas de facto un de iure ietilpst Krievijas sastāvā.
"Igauņi bijuši spiesti iztērēt daudz naudas Aizsardzības spēku izveidei un militārās gatavības nodrošināšanai, lai neļautu Krievijai iekarot Igauniju," apgalvoja Kivilo. Taču, viņš atgādināja, lielāko daļu Igaunijas neatkarības aizsardzības uzdevumu valsts nodevusi NATO, jo Igaunijai nav iespējams uzvarēt karā ar Krieviju.
"Cik igauņi izdzīvos, atjaunos sagrauto valsti un nodrošinās igauņu nācijas un kultūras izdzīvošanu, - protams, tas ir jautājums, atbilde uz kuru kļūs skaidra, kad apklusīs ieroči," konstatēja arhitekts. Taču, pēc viņa domām, karā ar NATO arī Krievija cietīs milzīgus cilvēku upurus un plašu kaitējumu dzīves videi.
"Mēs nezinām, kas uzvarēs šajā karā, Krievija vai NATO, taču ir skaidrs, ka Krievijai nav jēgas ieņemt Igauniju ar spēku," secināja arhitekts.
Daudz vienkāršāk ir nopirkt
"Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš saņēmis no savas tautas mandātu palikt pie varas līdz 2036. gadam, ir daudz darījis, lai izplatītu pareizticību un celtu nacionālo pašapziņu. Viņš ierosināja ASV līderim Džo Baidenam spert kopīgus soļus un ļāva savam ārlietu ministram paziņot, ka Krievija ar Eiropas Savienības valstīm kontaktēsies tieši," raksta igauņu publicists.
Tas viss, pēc Kivilo domām, ļauj secināt, ka Putins plāno pārvērst Krieviju par "pietiekami demokrātisku" Krievijas impēriju, bet pēc tam pamudināt Igaunijas valdību legalizēt krievu valodu ar otrās valsts valodas statusu.
"Pēc pāris gadu desmitiem parādīsies iespēja padarīt Igauniju par Krievijas impērijas daļu, jo gadījumā, ja Igaunijā būs divas oficiālās valodas, krievu valoda, domājams, kļūs par "dienišķās maizes valodu", bet igauņu valoda nespēs kļūt par dominējošo saziņas valodu," viņš izklāstīja savu netālās nākotnes vīziju.
Pirkums padarīs Putinu par "galveno miernesi uz Zemes"
Ņemot vērā šo prognozi, Kivilo uzskata, ka Igaunijas piedāvājums Putinam varētu būt "ļoti piemērots". Piedevām, viņaprāt, summā, ko Maskava samaksātu Tallinai par Krievijas zemēm, varētu ietilpt arī bēdīgi slavenā "kompensācija par padomju laikā Igaunijai nodarītajiem zaudējumiem".
"Tā rīkojoties, abas valstis varētu uz visiem laikiem saglabāt labas kaimiņu attiecības, bet Igaunija pie tam pat nepārkāptu savu konstitūciju. Taču Putins var kļūt par pašu galveno miernesi uz Zemes," uzskata Kivilo.
Tomēr arhitekts pagaidām nav izteicis minējumus par to, cik varētu maksāt zemes, kas Igaunijai nepieder.
Kāpēc vajadzētu pirkt divas reizes
Iepriekš Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa paziņoja, ka Igaunija, sperot "pirmo soli", varētu nodemonstrēt Krievijai savu gatavību ratificēt parakstīto robežlīgumu. Pēc viņas domām, stipras robežas un drošība ir to vērtas.
Lai arī kopš Tartu līguma parakstīšanas pagājis jau vairāk nekā gadsimts, dažs labs Tallinā pat oficiālā līmenī vēl joprojām uzskata, ka tas ir spēkā, un pretendē uz Krievijas zemēm, ko reiz Igaunijai nodeva boļševiki. Maskava neizprot tamlīdzīgu Igaunijas valdības viedokli – KF Tartu miera līgumu pamatoti uzskata tikai par vēsturisku dokumentu, bet teritoriālās pretenzijas – par absurdu.
Uz visām Igaunijas pretenzijām Kremlis reaģē stingri un uzsver, ka Krievijas acīs Tartu līguma, tāpat ka teritoriālo strīdu jautājums KF un Igaunijas attiecībās ir slēgts uz visiem laikiem. Jautājums par "padomju laikā nodarīto zaudējumu kompensēšanu", ko Igaunija laiku pa laikam pacilā, Krievijā rada vienīgi smieklus.
Savukārt par ideju piedāvāt Kremlim iespēju nopirkt no Igaunijas zemes, kas pieder Krievijai, var atsaukt atmiņā arī to, ka atbilstoši 1721. gadā noslēgtā Nīštates līguma noteikumiem Krievija jau nopirkusi no Zviedrijas visu Estlandi kopā ar Livoniju piedevām par 2 miljoniem jefimku, tas ir, par 56 tonnām sudraba. 2019. gadā Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis jau ierosināja Igaunijai atgriezties pie Nīštates līguma Tartu mierlīguma vietā.
*Par jefimku krievi sauca joahimstāleri – 28 gramus smagu monētu, ko kala Joahimstāles pilsētā (tagadējā Jahimova) Čehijā ar svētā Joakima attēlu no augstas raudzes sudraba. Tas bija toreizējās Eiropas valūtas etalons.
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
(atjaunots 15:53 28.02.2021)
Rail Baltica, domājams, uzbūvēs – vecā Eiropa un NATO ir ieinteresētas noslēgt projektu, tomēr maģistrāles uzturēšanas slogs pilnībā gulsies uz Baltijas valstu pleciem, turklāt ekonomisku labumu tā nenesīs. RĪGA, 1. marts – Sputnik. Latvija un Lietuva aicināja Eiropas Savienību nodrošināt tālāko Rail Baltica finansējumu, vēstīja Sputnik Lietuva. "Lietuvas dzelzceļa" vadītājs Mants Bartuška sūdzējās, ka kompānija izsludinājusi iepirkumus gandrīz par 500 miljoniem eiro, bet saņēmusi finansējumu tikai par 300 miljoniem. Eiropas finansējums ir ļoti nozīmīgs Rail Baltica sekmīgai realizācijai, uzsvēra Bartuška.
©
Sputnik / Александр Натрускин
Projekts Rail Baltica jau kopš paša sākuma nebija ekonomiska, bet gan militāra un politiska iecere, konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs. Viņš atgādināja, ka projekts parādījās, kad NATO pūlējās izprast, kā militārā tehnika tiks nogādāta uz Baltiju konflikta gadījumā ar Krieviju.
"Ceļš apvieno Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju ar perspektīvu būvēt zemūdens tuneli uz Somiju. Rodas jautājums, ko pa to vadās. Projektam nav nekādas ekonomiskās perspektīvas – Baltijai nav, ko vadāt pa dzelzceļu: labi attīstīts autoceļu tīkls, smagām kravām tiek izmantoti jūras pārvadājumi, bet pasažieri dod priekšroku aviācijas maršrutiem," teica Zubecs sarunā ar Sputnik Latvija.
Eksperts atzīmēja, ka Rail Baltica finansēšanai nav vajadzīgi paši lielākie līdzekļi – ES piešķir daudz lielākas summas dažādiem infrastruktūras projektiem.
"Jāsaprot, ka daži miljardi eiro, ko izmaksā šis ceļš, netiks Baltijas valstīm, bet gan vecajai Eiropai. Tie ir ritošā sastāva, iekārtu un dzelzceļa sliežu iepirkumi. Šim ceļam viss tiks atvests, tāpēc Rietumeiropa te finansē sevi, nevis Baltiju," paskaidroja Zubecs.
Viņš norādīja, ka Rail Baltica, domājams, uzbūvēs, ņemot vērā to, ka vecā Eiropa ir ieinteresēta noslēgt projektu, turklāt aiz tā stāv NATO.
"NATO piespiedīs ES piešķirt naudu un uzbūvēt šo ekonomiski neizdevīgo maģistrāli. Pati Rail Baltica ekspluatācija Baltija valstīm nesīs zaudējumus.
©
Фото Rail Baltica
Dzelzceļi ir labi augsta iedzīvotāju blīvuma apstākļos, ar ko Baltijas valstis nevar palepoties. Tomēr nāksies apkalpot maģistrāli, remontēt un iepirkt tehniku. Rail Baltica pārvēršas par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm, aizbildinoties ar kopīgas infrastruktūras radīšanu," secināja ekonomists.
Saskaņā ar projektu, Rail Baltica ar Eiropas standarta sliežu ceļu platumu ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā vajadzēja nest 16 miljardu peļņu. Nesenā ekspertīze parādīja, ka projekta īstenošanas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro.
Tagi:
Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi
(atjaunots 16:06 02.03.2021)
Nestabilas politiskās situācijas dēļ "bēgušie" Baltkrievijas uzņēmumi pilnā sparā iekārtojas Latvijā, pilnvērtīgu darbību uzsākušas jau 13 firmas, vēl 5 uzņēmumi ir "procesā".RĪGA, 2. marts — Sputnik. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".
Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.
Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.
Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.
Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.
Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.
Tagi: