Baltiju izslauca un izmeta: politologs nosauca ES jauno interesi
(atjaunots 12:17 09.06.2020)
Brisele zaudējusi interesi par izķidātajām Baltijas valstīm un novirzījusi savu uzmanību uz Poliju, kura neapjuka un kļuva par maigu telēnu gan Eiropas Savienībai, gan ASV.RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Kā vēsta Sputnik Lietuva, Polija, Itālija, Spānija un Grieķija kļūs par jauniem galvenajiem līdzekļu saņēmējiem no Eiropas Savienības atjaunošanas fonda pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Taču Lietuva vairākkārt uzstāja uz nepieciešamības vienlīdzīgi sadalīt līdzekļus no jaunā fonda.
Baltijas valstis vairs nav tik interesantas Briselei, tādēļ cerēt uz ES palīdzību tām nenākas, paskaidroja Sputnik Latvija politologs, portālā "Sonar 2050" galvenais redaktors Semjons Uralovs.
"Visu, ko eirobirokrātija vēlējās no Baltijas valstīm, tā jau ir saņēmusi. Darbspējīgie pilsoņi ir pārvākušies, republikas ir zaudējušas ekonomisko suverenitāti un nerada nekādu konkurenci, savukārt militāri politiskajā ziņā pilnībā atrodas zem NATO cepures. Briseli Baltijas valstis vairs neinteresē, tā saglabā tajās minimālas dotācijas," konstatēja Uralovs.
Pēc viņa sacītā, Eiropas Savienība novirza savu interesi uz Poliju.
"Varšava pozicionēta kā galvenais ASV partneris reģionā. Pēc tam, kad Ukraina nonāca ārvalstu vadības varā, starp KF un Rietumeiropu tika organizēts sanitārais kordons – no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Par tā galveno operatoru kļuva Polija, savukārt Baltijas republikas izrādījās nevajadzīgas – tās savu Krieviju savaldošā posma lomu jau ir nospēlējušas," paskaidroja Uralovs.
Politologs uzsvēra, ka Polija kļuvusi par galveno palīdzības saņēmēju gan no Eiropas Savienības, gan no ASV.
"Kā maigs telēns sūc divu mātīšu krūtis, tā arī Varšava saņem ekonomisko palīdzību no Briseles, savukārt militāri politisko – no Vašingtonas. Ne pēdējo lomu šeit spēlē Polijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un gatavība izpildīt sabiedroto norādījumus," atzīmēja Uralovs.
Paredzēts, ka Eiropas antikrīzes fonda apjoms sastādīs 750 miljardus eiro, no kuriem 500 miljardus ES dalībvalstis saņems dotāciju veidā, savukārt atlikušos 250 miljardus – kredītu veidā. ES valstis joprojām nav saskaņojušas fonda parametrus, savukārt bez vienbalsīguma šajā jautājumā fonds nevar uzsākt palīdzības sniegšanu.
Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesušas vērienīgus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā jomā, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu slēgšanu, masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. ES ekonomika šo pasākumu dēļ ir nopietni cietusi. Saskaņā ar aktuālākajām Eiropas Komisijas prognozēm, eiro zonas IKP šogad nokritīs vairāk nekā par 7% pret 1,5% izaugsmi pērn.
Балтию выдоили и выбросили: Уралов назвал новый интерес Евросоюза
Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.
Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.
Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.
Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.
Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.
Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.
©
Foto : Vk / РУП "Белорусская АЭС"
Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.
Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.
Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.
Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.
Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.
Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.
Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.
Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).
Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.
Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.
Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.
Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.
Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.
Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.
Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.
Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.
IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.
Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.