Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

48
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

48
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Kompānijas Tallink prāmis Romantika, foto no arhīva

"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu

3
(atjaunots 23:04 26.09.2020)
Ņemot vērā Latvijas valdības pieņemto lēmumu par ceļošanas ierobežojumu ieviešanu un prasību ievērot desmit dienu karantīnu pēc ieceļošanas Latvijā no Somijas, kompānija Tallink Grupp aptur Helsinki-Rīga maršruta darbību.

RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Piektdien, 25. septembrī, kompānija Tallink Grupp pieņēma lēmumu apturēt prāmju satiksmi starp Helsinki un Rīgu, raksta Err.ee.

Latvijas valdība piektdien iekļāva Somiju tā saucamajā "dzelteno" valstu sarakstā, jo pēdējās nedēļās inficēšanās līmenis Somijā ir ievērojami pieaudzis.

"No augusta vidus pasažieru skaits Helsinki-Rīga maršrutā samazinās, kaut līdz šim tas bija pietiekami liels, lai mēs varētu turpināt apkalpot maršrutu bez jebkādiem zaudējumiem. Tomēr izsludināto ierobežojumu apstākļos mēs nevaram turpināt maršruta ekspluatāciju, jo jau pēc pavasara pieredzes zinām, ka tiklīdz tiks ieviesti ierobežojumi braucieniem, pasažieru skaits nokritīs strauji un uzreiz. Tāpēc mēs esam situācijā, kad mums nav citas izvēles, kā vien apturēt šī populārā maršruta darbu," komentēja lēmumus Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Atbilstoši atjaunotajam Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra sarakstam, sākot ar sestdienu, pašizolācija Latvijā jāievēro pēc atgriešanās no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, ar kuru Latvijai nav tiešās aviosatiksmes. Pēdējās nedrošo valstu grupā tika iekļautas Somija, Kipra un Lihtenšteina.

3
Tagi:
Somija, Latvija, pasažieru pārvadājumi, Tallink
Pēc temata
Katram igaunim atņems 250 eiro: kā glābs "Tallink"
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Tallink palaidīs prāmi no Helsinkiem uz Rīgu
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

NATO izteicās par situāciju pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas

21
(atjaunots 14:47 26.09.2020)
Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. Lietuvā – "Tobrukas mantojums 2020", Baltkrievijā – "Slāvu brālība 2020".

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. NATO neapdraud Baltkrieviju, paziņoja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, aviācijas maršals Stjuarts Pičs, kurš patlaban uzturas Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Nekādas alianses militārās darbības neapdraud Baltkrieviju un tās iedzīvotājus," militārpersonas teikto citēja TASS.

Ziemeļatlantijas alianses pārstāvis paziņoja, ka situācija Baltkrievijā galvenokārt ir atkarīga no valsts vadības pozīcijas attiecībās ar pilsonisko sabiedrību.

"NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja Baltkrievijas valdību cienīt vārda brīvību un tiesības uz protestiem," atgādināja maršals.

Iepriekš kļuva zināms, ka novembrī Lietuvā ieradīsies jauns militārais kontingents no ASV, ko veidos ne tikai karavīri, bet arī vairāki desmiti tehnikas vienību, ieskaitot tankus Abrams un bruņumašīnas Bradley.

Bez tam patlaban Lietuvā uzturas vēl viens kontingents no ASV – tas dislocēts netālu no Baltkrievijas robežas.

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apgalvoja, ka amerikāņu karavīru ierašanās nekādi nav saistīta ar situāciju kaimiņvalstī.

Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. No 14. septembra Lietuvā turpinās NATO valstu pretgaisa aizsardzības vienību mācības Tobruq Legacy 2020 ("Tobrukas mantojums 2020"), kurās piedalās aptuveni tūkstotis karavīru no dažādu valstu bruņotajiem spēkiem. Savukārt Baltkrievijā, poligonā Brestas apgabalā notiek Krievijas un Baltkrievijas mācības "Slāvu brālība 2020". Šie manevri tiek organizēti regulāri kopš 2015. gada.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš informēja, ka Minska pastiprinājusi robežu apsardzi rietumvalstu virzienā.

21
Tagi:
militārās mācības, Baltkrievija, Lietuva, NATO
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Сбор винограда

Spānijas rūpnīcā notika sarkanvīna noplūde

0
Šis gads reģiona Kastīlijas-Lamančas vīndariem kļuvis īpaši smags – koronavīrusa pandēmijas dēļ tika ieviesta karantīna, savukārt laikapstākļu dēļ vīnogu ražas vākšanu nācies sākt un pabeigt agrāk, nekā paredzēts.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Tūkstošiem litru vīna izlija uz asfalta kādā no Albasetes provinces (Kastīlija Lamanča) vīna darītavām Spānijā. Nelaimes gadījums kļuva par ieganstu daudziem jokiem, kas izplatījušies Internetā, vēsta RIA Novosti

Incidents notika Vitivions vīna darītavā, kas atrodas Viljamalea, nelielā ciematā ar aptuveni 4000 iedzīvotāju, vēsta Albasetas radio. Vienā no 50 tūkstošu litru mucām notika mehānisks bojājums, no tās sāka lieties ārā vīns. Vīna darītavas darbinieki nespēja glābt produkciju un vien filmēja, kā sarkanais šķidrums lejas ārā uz asfalta. Video tika izplatīts sociālajos tīklos.

​Šis gads reģiona Kastīlijas-Lamančas vīndariem kļuvis īpaši smags – neskaitot koronavīrusa pandēmiju, kuras dēļ Viljamalea uz kādu laiku tika ieviesta karantīna, karstuma dēļ vīnogu ražas vākšanu nācies sākt priekšlaicīgi. Savukārt pirms nedēļas lietavu dēļ vākšanu nācies uz dažām dienām apturēt.

Incidenta video izplatījās visos sociālajos tīklos un kļuva par pamatu daudziem jokiem. "Rezervuāra pārplīšana ar 50 tūkstošiem tonnu vīna Albasetē. Ar Stenlija Kubrika un Stīvena Kinga atbalstu," raksta Twitter lietotājs Horror Losers, ar to domājot ainu no Kubrika filmas "Mirdzums", kura uzņemta pēc Stīvena Kinga romāna. "Stenlijs Kubriks apstiprina šo ainu," pajokoja lietotājs Picoso, pievienojot savai publikācijai režisora fotogrāfiju darba laikā.

"Ārkārtas situāciju militārā apakšvienība jau palīdz – dzer taisni no avota," ar šādiem vārdiem papildināja ainu, kurā spēcīgs vīrs dzer vīnu no asfalta, lietotājs Alekss Rodrigess.

​"Vai vēl ir palicis?" uzrakstīja lietotājs Navarrethe, papildinot savu publikāciju ar kadru no filmas "Skrien, Lola, skrien".

0
Tagi:
Spānija
Pēc temata
Liftā iestrēgušajai itālietei vīns palīdzēja izglābties no atūdeņošanas
Harmonijā ar grādu: joga ar glāzi vīna Rīgā
Izsolē par 103 tūkstošiem eiro pārdota vīna pudele
Jauna lappuse vīnu vēsturē: radīts zilais vīns