Urmass Reinsalu

Tankiem arī vajadzīgs ceļš: Baltija pandēmijas laikā uztraucas ne tikai par tūristiem

36
(atjaunots 17:06 03.06.2020)
Igaunijas ārlietu ministrs pastāstīja, kad tiks atvērtas robežas, vai ir vērts jau tagad rezervēt ceļojumus, kā arī pauda bažas par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām krīzes laikā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Virkne valstu jau sākušas pavērt robežas un atjauno aviosatiksmi, tomēr nav garantijas, ka reisi, uz ko patlaban pieejamas biļetes par pievilcīgām cenām, notiks, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu interlvijā avīzei Maaleht. Tāpat viņš norādīja, ka Krievija, domājams, vēl ilgi būs slēgta.

"Mēs iesakām pagaidām atteikties no braucieniem uz ārzemēm. Koronavīrusa izplatības risks būs augstāks, ja cilvēki sāks ceļot," teica Reinsalu.  

Viņš atklāja, ka pašlaik ES apspriež ārzemnieku uzņemšanas kārtību, piemēram, vairākas Eiropas valstis izskata iespējas ieviest izziņas par veselības stāvokli, ar ko nebūs jāpaliek karantīnā pēc robežas šķērsošanas.

Dienvidvalstis, kam tūrisms ir svarīgs ekonomikas elements, vēlas atvērt robežas pēc iespējas ātrāk. Dažas valstis iesaka visiem ES locekļiem rīkoties vienādi, izstrādājot vienotus noteikumus, tomēr pagaidām tāds lēmums Briseles līmenī vēl nav pieņemts.

Reinsalu uzskata, ka Baltijas valstis racionāli risina jautājumu par robežu atvēršanu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju reģionā.

"Mūsu reģionā situācija ar koronavīrusu ir atšķirīga. No vienas puses – Krievija un Baltkrievija, no otras –Zviedrija, kur situācija ar vīrusa izplatību atšķiras no mūsējās. Domājams, Krievija būs slēgta vēl ilgu laiku," teica ministrs.

Taujāts par tūrisma braucieniem rudenī, Reinsalu pauda šaubas par to, vai visi pašlaik pārdotie ceļojumi, piemēram, uz Turciju vai ASV patiešām notiks.

"Atklāti sakot, tas ir risks gan uzņēmējiem, gan tiem, kuri pērk ceļojumus. (..) ASV robežas patlaban ES pilsoņiem ir slēgtas. Turcijā ir spēkā divu nedēļu karantīna pēc ierašanās. Kaut kādas valstis var ieviest papildu ierobežojumus, par kuriem mums patlaban nekas nav zināms," atzīmēja politiķis.

Reinsalu piebilda: lai arī patlaban pieejamas aviobiļetes par labām cenām, tas nebūt nenozīmē, ka reisi notiks, tāpēc iesaka nesteigties ar ārvalstu braucieniem.

Bet tanki?

Intervijā ministrs pastāstīja arī par to, kā veidojās notikumi, kad valstis viena pēc otras sāka slēgt robežas. Reinsalu norādīja kādu daiļrunīgu faktu: Baltijas valstis tolaik raizējās ne tikai par citās valstīs iestrēgušajiem saviem valstspiederīgajiem, bet arī par krīzes militāro aspektu. Piemēram, pārrunās ar Eiropas valstu līderiem par Baltijas valstu iedzīvotāju atgriešanos caur Poliju, Reinsalu vērsies pie NATO Padomes – raizējies par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām.

"Atsaucot atmiņā šo situāciju, jāpiebilst, ka pārrunu bija daudz. Vācijas prezidents zvanīja Polijas prezidentam, ārlietu ministri pastāvīgi sazinājās, Jiri Ratass zvanīja Polijas premjerministram. Es lūdzu palīdzību pat NATO Padomē, jo tā ir arī viņu problēma – ja transporta haoss stiepjas līdz Berlīnei, pat tanki netiks cauri, ja pēkšņi radīsies tāda iespēja," pastāstīja Igaunijas ārlietu ministrs.

36
Tagi:
Urmass Reinsalu, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Vai kareivjiem nevajag izolēties? Kāpēc Zemessardze turpina mācības
Polijā vērtē, kā pandēmija ietekmējusi ASV potenciālu "savaldīt" Krieviju
NATO pārskatīja visu militāro mācību programmu koronavīrusa dēļ
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

12
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

16
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

16
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli