Jaceks Čaputovičs

Baltijas valstis nav pārliecinājušas Poliju savas robežas neatvērs

44
(atjaunots 09:11 03.06.2020)
Polija ir gatava izvērtēt iespēju atvērt robežas ar Baltijas valstīm, taču tikai pēc dažām nedēļām – patlaban valstij ir citas prioritātes.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri nav panākuši no Polijas kolēģa solījumu tuvākajā laikā atvērt valsts robežas Baltijas valstu iedzīvotājiem, vēsta EER.

Vakar Edgars Rinkēvičs, Lins Linkēvičs, Urmass Reinsalu un Jaceks Čaputovičs pirmo reizi pēc vairākiem mēnešiem tikušies personīgi, ne video konferencē. Rinkēvičs savā lapā Twitter publicēja fotogrāfijas no "Baltijas kvarteta" pasteigas pa Tallinu – bez maskām un ievērojot divu metru distlanci.

​Kopīgais paziņojums par tikšanās rezultātiem publicēts Latvijas ĀM vietnē. Ministri apsprieda eirofondu palīdzību valstīm, kas cietušas Covid-19 rezultātā, "Triju jūru iniciatīvu", "Austrumu partnerību" un atslēgšanos no BRELL.

Tomēr savu galveno mērķi – panākt Polijas robežu atvēršanu – Baltijas valstu pārstāvji nav panākuši.

"Poliju tas (Baltijas valstu robežu savstarppēja atvēršana – red.) iedvesmo, taču mums ir citāda problēmu skala," Čaputovičs konstatēja preses konferencē.

Tallinā
© Sputnik / Вадим Анцупов

Viņš pievērsa klātesošo uzmanību situācijai kaimiņos – Vācijā un Čehijā. To robežas ik dienas šķērso desmitiem tūkstošu cilvēku. Politiķis norādīja, ka koronavīrusa izplatībkas līmenis Vācijā ir manāmi augstāks nekā Polijā, lai arī Polija ir atļāvusi darba migrāciju ES pilsoņiem.

Komentējot Polijas robežu iespējamo atvēršanu tūristiem, Čaputiovičs paskaidroja, ka tādu lēmumu varētu pieņemt vairāku nedēļu laikā.

"Ceru, ka tuvāko nedēļu laikā būs iespējams atcelt ierobežojumus tūristiem," viņs teica.

Bez tam Rinkēvičs preses konferencē pastāstīja, ka Latvija nolēmusi ieguldīt 20 miljonus eiro kopīgajā investīciju fondā "Triju jūru iniciatīvas" ietvaros. Iepriekš līdzīgu lēmumu pieņēma Igaunija. Reinsalu pastāstīja, ka šīs iemaksas ir svarīgas, lai panāktu, ka fonds saņems ASV apsolīto miljardu dolāru.

44
Tagi:
pandēmija, Polija, Baltija
Pēc temata
Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta
Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

2
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

2
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

7
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

7
Tagi:
koronavīruss, Lietuva