Apakšstacija. Foto no arhīva

Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL

52
(atjaunots 09:10 27.05.2020)
Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijā ar kontinentālās Eiropas tīkliem darbu otrais posms izmaksās 1,2 miljardus eiro.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijas darbā ar kontinentālo Eiropu tuvojas slieksnis, pēc kura atgriešanās nebūs iespējama, informēja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns. Otrdien, 26.maijā Baltijas valstu un Polijas energopadeves uzņēmumi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai par projekta otrā posma finansēšanu par summu 1,2 miljarda eiro apmērā, vēsta LRT.

"Mēs esam ļoti tuvu sinhronizācijas projekta realizācijai. Šie divi soļi šodien pietuvina mūs sinhronizācijas projekta neatgriešanās posmam. (..) Tas, kas pirms trim gadiem bija ideja, šajā laikā pārvērsts par konkrētiem projektiem," apliecināja Vaičūns.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas elektroenerģijas padeves sistēmu operatori iesnieguši Eiropas infrastruktūras fondā kopīgu pieteikumu par elektropadeves līniju sistēmu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projekta finansēšanu. Otrā posma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 1,22 miljardus eiro. No tiem Polija saņems gandrīz 536 milj. eiro, Igaunija – apmēram 111 miljonus, Latvija – 100 miljonus. Gaidāms, ka maksimālais atbalsts sasniegs 75% kopējās vērtības.

"Pieteikums iesniegts sinhronizācijas projekta realizācijai. Summas ziņā tas ir rekordliels ne vien Baltijas valstīm, bet arī, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Svarīgi, ka pieteikumam pievienojusies arī Polija," atklāja Vaičūns.

Līdzekļi paredzēti jūras kabeļa Harmony Link izvilkšanai, elektropadeves līniju nostiprināšanai visās valstīs, deviņu sinhronu kompensatoru uzstādīšanai (pa trim Latvijā, Lietuvā un Igaunijā).

Ministrs pastāstīja, ka EK lēmums par finansējumu gaidāms septembrī vai oktobrī, bet vienošanos par finansējumu plānots parakstīt 2021.gada pirmajā ceturksnī. 

Līdz šim Baltijas valstis strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēm, tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025.gadam Latvija, Lietuva un Igaunija plāno iziet no loka BRELL.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības laban uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

52
Tagi:
BRELL, Baltija
Pēc temata
Tagad var iztikt bez Lietuvas: Kaļiņingrada ir enerģētiski neatkarīga
Spēkā stājies Baltijas un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas līgums
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

3
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

3
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības
Kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs, foto no arhīva

Tas vairs nav lietuviešu zēns: slēpotājs sarūgtinājis tēvzemi

16
(atjaunots 23:16 16.05.2021)
Talantīgais lietuviešu kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs pēc atklātas intervijas Šveices izdevumam "La Regione" bija spiests taisnoties.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Viļņā dzimušais un Šveices dienvidos augušais kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs sniedzis pārsteidzīgu interviju Šveices izdevumam "La Regione" un sarūgtinājis lietuviešus, stāsta Sputnik Lietuva.

Sarunā ar žurnālistu Drukarovs atzina, ka vairs neuzskata sevi par lietuvieti.

Patiesībā tas nepārsteidz – kopš sešu gadu vecuma viņš dzīvoja Itālijā, 10 gadu vecumā pārcēlās uz Šveici. Tur viņš pirmo reizi stājās uz slēpēm, sāka piedalīties vietējās sacensībās.

Tiesa, sportistu finansiāli atbalsta Lietuvas slēpošanas asociācija (LNSA), kas apmaksāja viņa treneri, kā arī dalību Šveices slēpošanas savienības (Swiss-Ski). Komandā. Sadarbība ar Šveici ir spēkā līdz nākamās olimpiskās sezonas beigām – 2021./22. g.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

2018. gadā Drukarovs debitēja Olimpiskajās spēlēs Phončhanā un ieņēma 41. vietu slalomā. Februārī, 2021. gada Pasaules čempionātā viņš demonstrēja labāko rezultātu Lietuvas kalnu slēpošanas sporta vēsturē – ieņēma 23. vietu gigantiskajā slalomā.

"Bez Šveices es nekad nebūtu pacēlies tur, kur esmu tagad, - Drukarovs atklāti konstatēja intervijā. – Man patīk Tičino (kantons Šveices dienvidos pie Itālijas robežas). Pārsvarā – klimata dēļ, man ļoti patīk arī vietējā virtuve. Domāju, man šeit viss ir ideāli piemērots, esmu lieliski integrējies šajā vidē un negribu pamest Šveici."

Par Lietuvu, kur viņš dzimis un audzis 90. gadu sākumā, Drukarova viedoklis ir pavisam citāds.

"Salīdzinājumā ar Viļņu Tičino ir gluži kā cita pasaule. Līdz sešu gadu vecumam es dzīvoju pašvaldības daudzstāvu mājā, kas visas ir līdzīgas viena otrai. Nevienam nekā nebija, mums, bērniem, rotaļās pagalmā vajadzēja uzmanīties, lai nesavainotos ar špricēm, kas vāļājās uz zemes. Domāju, neviens negrib, lai viņu bērni dzīvotu tādā vidē.

Dzīvoju 40 kvadrātmetru platībā ar vecmāmiņu un vecvecmāmiņu. Mans tēvs bija krievs, taču viņu nekad neesmu redzējis. Visa šī pagātnes pieredze liek vēl vairāk cienīt to, kas man ir tagad, un saprast naudas cenu."

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

Pēc viņa vārdiem, reizi gadā viņš ierodas Lietuvā, lai izpildītu obligātos testus.

"Valsts man nav pazīstama no kultūras viedokļa, nerunājot jau par virtuvi vai klimatu. Es vairs nesaprotu, kādi ir cilvēki, kas tur dzīvo. Savus draugus Tičino es saprotu daudz labāk nekā lietuviešus," viņš teica.

Intervijā norādīts, ka viņam nav viegli nēsāt uz savas sporta jakas Lietuvas vārdu.

"Mani satrauc domas par sportistu tur. Pats svarīgākais sporta veids Lietuvā ir basketbols, visam pārējam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Citu sporta veidu pārstāvjus pa īstam neatbalsta, taču pie tam kritizē par to, ka viņi nodarbojoties ar sportu, kas nevienam neesot vajadzīgs.

Šeit viss ir citāti, un laika gaitā izstrādāta mentalitāte to atbalstam, kam ir ideja un iecere. Piemēram, pirms laika es savācu līdzekļus projektam "Es tev ticu", un lielāko daļu palīdzības saņēmu no Šveices. Tāds vietējo iedzīvotāju atbalsts nepazīstamam lietuviešu puisim, kurš bez tās nekad neko nebūtu izcīnījis augstā līmenī, patiešām ir valdzinošs," toreiz žurnālistei pastāstīja Drukarovs.

Noslēgumā viņš teica:

"Tagad mana piederība Šveicei ir daudz lielāka. Es teiktu, šis zēns daudz mazāk ir lietuvietis nekā šķiet no malas. Esmu ļoti pateicīgs par visām iespējām, kādu man nekad nav bijis un par kādām es ne sapņot nevarēju, un vēl esmu kļuvis par cilvēku, kurš jūtas esam savā vietā."

Intervija saviļņoja Lietuvas sabiedrību, un dažas dienas vēlāk Drukarovs jau bija spiests skaidroties arī LNSA oficiālajā vietnē. Viņš paskaidroja, ka ir nepareizi saprasts, un apliecināja: viņam ir liels gods uzstāties par Lietuvu un nēsāt apģērbu ar Lietuvas vārdu un ģerboni.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

"Ļoti nožēloju pašreizējo situāciju. Tāpat kā daudzi lasītāji Lietuvā, biju neapmierināts ar to, kā žurnālisti sagrozījuši manas domas. Sarunas gaitā mēģināju paskaidrot: man, slēpotājam, kas pārstāv Lietuvu, nav viegli no tā viedokļa, ka manis izraudzītais sporta veids valstī ir maz pazīstams un piesaista daudz mazāk sabiedrības un sponsoru uzmanības nekā Itālijā un Šveicē, kur kalnu slēpes ir vienkārši superpopulāras. Žurnālists sagrozīja manas domas, vienkārši uzrakstot, ka man "nav viegli nēsāt apģērbu ar uzrakstu "Lietuva", - teikts Drukarova paziņojumā.

Viņš atsauca atmiņā atbalstu, ko viņam sniegušas ne tikai sporta organizācijas, bet arī līdzjutēji Lietuvā.

"Man ļoti palīdz Lietuvas Olimpiskā komiteja, kas piešķir stipendiju un līdzekļus, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, cilvēki, kas vada Lietuvas slēpošanas asociāciju, kas deva man iespēju trenēties ar Šveices komandu, kā arī Lietuvas līdzjutēji, kas mani atbalsta. Jūs nenoticēsiet, taču mani pielūdzēji sūta man rupjmaizi no Lietuvas, kas man ļoti garšo, un glazētos sieriņus ar magonēm – tie garšo tāpat kā bērnībā," viņš uzrakstīja.

Pēc viņa vārdiem, šis nepatīkamais incidents nebūtu noticis, ja viņš būtu izlasījis raksta galīgo versiju pirms publikācijas.

16
Tagi:
sportisti, Lietuva, Šveice
Pēc temata
"Latvijas vizītkarte": publicists izkritizēja bokseri Briedi par pareizticīgo ikonām
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Olimpietis Puķītis atteicies no Latvijas sportiskās pilsonības
Dainis Dukurs: Aleksandrs Zubkovs ož pēc dopinga