Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

104
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

104
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Danske Bank

Mediji: caur Danske Bank Lietuvā, iespējams, atmazgāts pusmiljards eiro

1
(atjaunots 14:35 26.09.2020)
Domājams, naudas atmazgāšanai izmantota "spoguļtirdzniecības" metode ar akciju pirkšanas un pārdošanas starpniecību.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Danske Bank un Deutsche Bank tiek turētas aizdomās par aizdomīgām naudas operācijām caur Danske Bank filiāli Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz aģentūru TASS.

Žurnālistu izmeklēšanas rezultāti liecina, ka kompānijai ar kontu bankas filiālē Lietuvā "bijusi centrālā loma sistemātiskā naudas atmazgāšanā no Krievijas" laikā no 2012. līdz 2015. gadam. Atmazgāšanai izmantota "spoguļtirdzniecības" metode ar akciju pirkšanas un pārdošanas starpniecību, atzīmēts aģentūras rakstā.

Atzīmēts, ka caur Danske Bank filiāli Lietuvā aizplūduši aptuveni 540 miljoni eiro.

Iepriekš ASV portāls BuzzFeed vēstīja, ka virkne pasaulē pazīstamu banku palīdzējušas saviem klientiem apiet sankcijas un atmazgāt nelikumīgi iegūtos līdzekļus divu triljonu dolāru apmērā laikā no 1999. līdz 2017. gadam. Publikācijā tas atsaucās uz ASV Finanšu ministrijas Finansiālo noziegumu apkarošanas nodaļas (FinCEN, Financial Crimes Enforcement Network) materiāliem, kas nonākuši žurnālistu rokās. Cita starpā tajos pieminēta arī Deutsche Bank.

Skandāls ap skandināvu bankām

2018. gadā skandālā iekļuva Danske Bank filiāle Igaunijā – to apsūdzēja par naudas atmazgāšanu. Šīs aizdomas tiek izmeklētas Igaunijā, Dānijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un ASV. Ja tās būs patiesas, bankai draud sods līdz 6 miljardu eiro apmērā.

Pašas bankas izmeklēšana liecina, ka laikā no 2007. līdz 2015. gadam caur tās filiāli Igaunijā aizplūduši līdz 234 miljardi dolāru – aizdomīgas izcelsmes līdzekļi. Lielāko daļu naudas nelegāli ieguvuši klienti no Krievijas, kā arī Lielbritānijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un citām valstīm.

Līdz ar Danske Bank naudas atmazgāšanā caur Igaunijas filiāli, iespējams, iesaistīta arī zviedru Swedbank. Arī šīs darbības izmeklē ASV.

Pēc tam Danske Bank paziņoja, ka pārtrauc darbu Baltijas valstīs un Krievijā. Toreiz Latvija un Igaunija pauda bažas, ka līdzīgus lēmumus varētu pieņemt arī citas skandināvu bankas, kam ir filiāles Baltijas valstīs.

1
Tagi:
nauda, bankas, Lietuva
Pēc temata
Mediji: Danske Bank piedāvāja klientiem Igaunijā "slēpt" naudu zeltā
Swedbank draud sods 405 miljonu eiro apmērā par naudas atmazgāšanu Baltijā
Slēgta Danske Bank filiāle Latvijā
Citadeles veiksmes josla: amerikāņu banka Latvijā pārņem Danske filiāli
Ekskavators, foto no arhīva

Igauņi zog ekskavatorus Somijā

12
(atjaunots 12:36 26.09.2020)
Krāpnieki no Igaunijas ierodas Somijā, iznomā celtniecības tehniku reāla uzņēmuma vārdā un pazūd.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Krāpnieki no Igaunijas izdomājuši jaunu metodi, kā iedzīvoties naudā Somijā. Policijas pārstāvji vēsta, ka kaitējums mērojams miljonos, stāsta Postimees.

Uzņēmējs Ari Hātainens iznomā ekskavatorus. Pirms gada kāds uzņēmums iznomājis ekskavatoru, lai izpildītu darbus klienta privātmājas pagalmā. Hātainens pārbaudījis ziņas par uzņēmumu, un radies iespaids, ka tā ir pelnījusi uzticību. Saskaņā ar publiski pieejamiem datiem uzņēmuma apgrozījums sastāda simtiem tūkstošu eiro.

Līgums par ekskavatora nomu noslēgts uz nedēļu, taču pēc termiņa beigām īpašnieks mašīnu nav atguvis, nomnieks uz tālruņa zvaniem neatbildēja. Pazudušā ekskavatora vērtība ir 25 tūkstoši eiro, tas īpašnieks to nopircis tikai pirms diviem gadiem.

Pārbaudes gaitā noskaidrojās, ka uzņēmums ir reāls, tomēr krāpnieki ar to nav saistīti. Pagalms, kurp ekskavators nogādāts, pieder ģimenei, kas tehnikas piegādes brīdī atradās ārzemēs.

Helsinku policija saņēmusi jau desmitiem nopietnu sūdzību no uzņēmumiem Somijas dienvidos. Policija ziņo, ka rajonā darbojas noziedzīgs grupējums no Igaunijas. Līdztekus ekskavatoriem celtniecības firmas palikušas bez pacēlājiem, kompresoriem, kondicionētājiem, putekļsūcējiem, sūkņiem utt.

Shēma ir vienkārša: krāpnieki izveido jaunu e-pasta adresi ar kāda pazīstama somu uzņēmuma nosaukumu un izmanto to iekārtu nomai, ko pēc tam ātri pārdod tālāk.

Izmeklēšanas dati liecina, ka Igaunijas iedzīvotāji ar nodomu šķērso Somu līci, lai zagtu ekskavatorus. Krāpnieki uz ilgu laiku valstī nepaliek, viņi slēpjas aiz Somijā pastāvīgi dzīvojošajiem igauņiem. Tos policija galu galā noķer, taču īstos noziedzniekus atrast neizdodas – pēdas ved uz Āziju un Dienvidameriku.

Uzņēmējs Hātainens atcerējās: kāds igaunis viņam stāstījis, ka viņa paziņa no Igaunijas eksportējis uz dzimteni 60 ekskavatorus.

12
Tagi:
zādzība, Somija, Baltija