Senāta laukums Helsinkos, foto no arhīva

Somijas darba devēji sākuši mānīt krievvalodīgos no Igaunijas

54
(atjaunots 20:16 22.05.2020)
Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji neprot somu valodu un nezina Somijas likumus, tādēļ izrādās aizskaramos apstākļos.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Somijas darba devēji sākuši biežāk pārkāpt noteikumus un apiet likumu, iekārtojot darbaspēku no Igaunijas, sevišķi bieži cieš krievvalodīgie, raksta ERR.

Laeda Ennoka, kas sniedz juridiskas konsultācijas Somijā strādājošajiem Igaunijas iedzīvotājiem, apgalvo, ka ar šādām situācijām viņa saskaras katru dienu, savukārt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā stāvoklis pat pasliktinājies.

Šī gada martā Somija apturēja "svārsta migrāciju" ar Igauniju. Darba migrantiem nācās izvēlēties – palikt Somijā, lai turpinātu darbu, vai arī atgriezties Igaunijā uz nenoteiktu laiku. Tomēr dažu cilvēku vietā lēmumu pieņēma darba devējs, turklāt nelikumīgi.

"Kopš marta sākušās problēmas ar to, ka darba devējs sūta darbiniekus uz mājām darba trūkuma dēļ un lauž ar viņiem līgumu, turklāt darba attiecības izbeidzas tajā pašā brīdī, kas ir absolūti nelikumīgi Somijā. Daudzi darba devēji neizsniedz arī izziņas par darbinieku nosūtīšanu piespiedu atvaļinājumā, un cilvēks nevar stāties bezdarbnieku uzskaitē un saņemt jebkādus pabalstus," pastāstīja Ennoka.

Vēl aizskaramākā stāvoklī, pēc viņas sacītā, izrādījušies Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji.

"Daudzi neprot [somu] valodu, nezina likumus un nezina, pie kā jāvēršas," sacīja viņa.

No 14. maija darba migrācija starp Somiju un Igauniju ir atjaunota, taču problēmas ir saglabājušās.

"Man, kā reiz piezvanīja kāds igauņu jaunietis no ostas. Pirms pāris dienām viņš noslēdza vienošanos ar Somijas darba devēju, kas kaut kāda iemesla dēļ palikusi neparakstīta. Viņu neielaida Somijā, jo viņam tur nav arī dzīvesvietas. Darba devējs solīja piešķirt dzīvokli no firmas, tātad viņš tā arī palika tur ostā," pastāstīja Ennoka.

Viņa piebilda, ka Somijā nedarbojas elektroniskais paraksts, tādēļ līgums ir jāparaksta uz papīra, un tam ir jābūt uz rokām, lai nokļūtu uz prāmja klāja.

Turklāt darba devēji nereti mānās ar darba laika uzskaiti un neizsniedz algas lapas.

"Daudz problēmu ir ar to, ka darba devējs nemaksā nodokļus, bet par to atbild, diemžēl, darbinieks. Nodokļu iestāde piedzen no viņa šos nodokļus, ja viņam nav algas lapas, kurā ir parādīts, ka no algas ir ieturēts ienākumu nodoklis un citi valsts nodokļi. Bet ja darba devējs ir bankrotējis, tad tos vispār nav kur paņemt," piebilda konsultante.

Pēc Ennokas sacītā, dažkārt ar darba devējiem problēmas rodas arī somiem, taču parasti krāpšanās notiek tomēr ar ārzemju darbaspēku.

54
Tagi:
viesstrādnieki, Igaunija, Somija
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji dodas uz Igauniju, igauņi – uz Somiju
Igaunijas prezidente aicina bezdarbniekus strādāt laukos
Pirms epidēmijas 2 miljoni eiropiešu strādāja ārpus savas valsts
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Sergejs Kondratjevs

Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL

55
(atjaunots 07:53 27.01.2021)
Lietuva apdraud savu energosistēmu un riskē atstāt cilvēkus bez siltuma un enerģijas, taču politiskie lozungi valstī gūst pārsvaru pār ekonomiskajiem apsvērumiem.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Elektroenerģijas patēriņš aukstā laika apstākļos Lietuvā sasniedzis rekordaugstu rādītāju – lielāko gandrīz 30 gadu laikā, pastāstīja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz elektroenerģijas padeves sistēmas nacionālā operatora Litgrid informāciju – kopējais elektroenerģijas patēriņš Lietuvā 18. janvārī sastādījis 2075 megavatstundas.

Eiropa saskārās ar sen neredzētu salu. Tas radījis krasu elektroenerģijas patēriņu, tātad – arī elektrības cenas pieaugumu, tomēr tas nav pats nopietnākais izaicinājums Lietuvas energosistēmai, atzīmēja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Brīvajā tirgū tāds sals noved pie elektroenerģijas cenas būtiskām svārstībām. Lietuva ir apņēmusies atslēgties no energosistēmas BRELL. Tagad rodas iespaids, ka republika itin labi tiek galā uz savas ģenerācijas rēķina un pateicoties padevei no Skandināvijas energosistēmas. Tomēr faktiski jebkādas ārkārtas situācijas apstākļos notiek būtiskas svārstības energosistēmas tehniskajos parametros, līdz pat vispārējai atslēgšanai un patērētāju izslēgšanai. Tas ir sarežģītāks un smagāks izaicinājums, nekā elektroenerģijas cenu svārstības," paskaidroja Kondratjevs sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts konstatēja: lai pārvarētu tādu izaicinājumu, Lietuvai jārada pašau savi ģenerācijas avoti, pie tam ne tikai atjaunojamie, bet arī rezerves jaudas – tās pašas gāzes elektrostacijas, kā arī būtiski jānostiprina tīkla infrastruktūra.

"Neesmu pārliecināts, ka to izdosies paveikt pirms atslēgšanās no enerģētiskā loka BRELL, bet Lietuvā politiskie lozungi gūst pārsvaru pār ekonomiskajiem apsvērumiem," secināja Kondratjevs.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar postpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā lokā BRELL. Baltijas valstis ieplānojušas līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija veikusi visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atslēgšanos no tās energosistēmas, un ir gatava patstāvīgam darbam.

Кондратьев: морозы показали риски Литвы после отключения от БРЭЛЛ
55
Tagi:
elektroenerģija, BRELL, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Pret ko iemainīja Baltijas vienotību: eksperts novērtēja BelAES izdevīgumu Latvijai
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Rail Baltic

Dodiet, ko solījāt: Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ

60
(atjaunots 16:31 26.01.2021)
Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija apsprieda Baltijas valstu prasību garantēt naudas piešķiršanu Rail Baltica projektam, taču neko tā arī nenolēma, raksta Politico.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvija, Lietuva un Igaunija kaulējas ar Eiropas Parlamentu par finansējumu piešķiršanu Rail Baltica projektam. Ja Baltijas valstis negūs jūlijā solītos 1,4 miljardus eiro, tās varētu ievilcināt nacionālo ekonomikas atjaunošanas plānu ratifikāciju vīrusa Covid – 19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, kas negatīvi ietekmēs arī citas valstis, raksta Politico.

Bija plānots, ka ES septiņgadu budžetā 2021. -2027. gadam dzelzceļa būvniecības projektam būs pieejami 1,4 miljardi eiro – šādu solījumu devuši ES līderi. Tomēr, lai piešķirtu projektam līdzekļus, ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana – tas ir atsevišķs sarunu posms tā saucamās transporta infrastruktūras finansēšanas programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros 28,4 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Parlamentā uzstājas pret to, lai rezervētu budžetā līdzekļus konkrētiem projektiem vai konkrētai valstu grupai. "Mēs nevaram nozīmēt noteikta projekta finansēšanu budžetā. Tā nav normāla prakse," paziņoja Marians Marinesku, EP deputāts no Rumānijas.

Viņš paskaidroja, ka saskaņā ar noteikumiem, līdzekļu sadale programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros notiek konkursa pamatā.

Baltijas valstis uzskata, ka Eiropas Parlaments nevar atcelt jūlija vienošanos starp ES valstu līderiem, kas paredz 1,4 miljardu eiro piešķiršanu septiņgadu budžetā Rail Baltica projektam. Latvijas un Igaunijas premjeri, kā arī Lietuvas prezidents uzrakstīja vēstuli Portugāles premjerministram Antoniu Koštam (Portugāle pašlaik ir ES padomes prezidentvalsts – red. piez.), kurā lūdz nodrošināt, ka transporta infrastruktūras finansēšanas sarunu gaitā tiks ņemts vērā ES līderu lēmums par 1,4 miljardu eiro piešķiršanu Rail Baltica projuektam. Baltijas politiķi norāda, ka tas ļaus trim valstīm bez problēmām ratificēt tā saucamos nacionālo ekonomiku atjaunošanas plānus.

Iepriekš ziņots, ka visām ES dalībvalstīm jāapstiprina nacionālie plāni, kuri pēc tam tiks iesniegti Eiropas Komisijas izskatīšanai, tad Eiropas Padome par katru plānu pieņems galīgo lēmumu. Lai piepildītu ES atjaunošanas fondu, kura kopējais apjoms būs 750 miljardi eiro, Eiropas Komisija plāno aizņemties līdzekļus. Nacionālo plānu apstiprināšanas un kredītu saņemšanas process aizņems vairākus mēnešus, un labākajā gadījumā EK rīcībā nauda nonāks vasarā. Gadījumā, ja Baltijas valstis ievilcinās savu plānu ratifikāciju, tas apturēs projektu, kas paredz palīdzības piešķiršanu Eiropas Savienības valstīm Covid-19 pandēmijas seku apkarošanai.

Tikmēr dažās valstīs jau sākās trešais Covid-19 izplatīšanas vilnis. Un valstīm ir vajadzīga palīdzība, tāpēc Portugāle steidzina dalībvalstu valdības pieņemt nacionālos plānus. Jo ātrāk tie tiks iesniegti izskatīšanai, jo ātrāk ES varēs aizņemties naudu un sadalīt starp dalībvalstīm.

Atgādinām, ka Eiropas Parlaments decembrī apstiprināja ES septiņgadu budžeta plānu 2021. -2027. gadam 1,074 triljonu eiro apmērā, kurā paredzēts naudas sadales mehānisms, ievērojot tiesību pārākuma principu.

Šo līdzekļu apjomu 2021. -2027. gadā papildinās vēl 750 miljardi eiro no ES atjaunošanas fonda, kas tiks sadalīti starp Savienības valstīm ekonomikas mērķtiecīgam atbalstam pēc pandēmijas. Naudu šīm fondam plānots aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, un atmaksāt līdz 2052. gadam.

Ekonomikas lietu komisārs Paolo Džentiloni paziņoja, ka ekonomikas atjaunošanas nacionālo plānu iesniegšanas termiņš sāksies februāra otrajā pusē. Eiropas Komisijai ir nepieciešami divi mēneši to izvērtēšanai un apstiprināšanai, pēc tam mēneša laikā Eiropas Padome pieņems galīgo lēmumu par katru plānu.

60
Tagi:
Rail Baltica, finansēšana, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu
SDG termināļa lobēšana Skultē nomaskēta ar Rail Baltica un "gudrajām lampiņām"
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Vjačeslavs Dombrovskis

Tas valdzina: Dombrovskis par Latvijas politiķu divkosību Navaļnija un nepilsoņu dēļ

0
(atjaunots 08:58 28.01.2021)
Fantastisku iespaidu atstāj Latvijas politiskās elites neliekuļotā cīņa par Krievijas pilsoņu demokrātiskajām tiesībām un to faktisku atņemšanu Latvijā dzīvojošajiem krieviem, uzsvēra Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 28. janvāris - Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pievērsa uzmanību Latvijas politiķu divkosībai demokrātijas jautājumos Krievijā un pašu mājās. Deputāts atzina, ka ar interesi seko notikumiem Krievijā.

"Taču vēl interesantāk ir tas, ar kādu kaismi un entuziasmu Latvijas politiskais bomonds jūt līdzi Krievijas pilsoņu demokrātiskajām tiesībām. Tam ir grūti ticēt, taču tas valdzina," politiķis raksta Facebook.

Viņš konstatēja, ka Latvijā Krievijas valdību kritizē par to, ka liela daļa iedzīvotāju nevarot īstenot ielu protesta tiesības.

"Viedoklis ir vismaz divkosīgs, jo tajā pašā Latvijā lielai daļai pieaugušo nav iespēju būtiski piedalīties politiskajos procesos, jo viņi ir nepilsoņi," atgādināja Dombrovskis.

Politiķis konstatēja, ka "niknie cīnītāji" par demokrātiju Krievijā ir tie paši, kas atzinīgi vērtē pilsonības atņemšanu gandrīz 40% iedzīvotāju valsts jaunākajā vēsturē.

"Pie tam – kāda sakritība – gandrīz visi nepilsoņi bija nelatvieši. Bet šie ļaudis kategoriski noliedz, ka pilsonības jautājumā bijis kaut kāds sakars ar etnisko piederību. Šie paši ļaudis neuzskata par lielu problēmu to, ka vairāk nekā 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vēl aizvien ir nepilsoņi," norādīja Dombrovskis.

"Šī neliekuļotā cīņa par Krievijas pilsoņu demokrātiskajām tiesībām un to faktisku atņemšanu Latvijā dzīvojošajiem krieviem patiešām valdzina. Diemžēl neesmu studējis psiholoģiju un man grūti aptvert tādu fenomenu. Dubulti standarti? Personības dubultošanās? Žēl, ka mūsu vidū nav Freida un Junga, kuri varētu to paskaidrot," nožēloja politiķis.

Dombrovskis pieļāva, ka KF demokrātijas atbalsts pamatā ir vainas sajūta par nepilsonības institūta parādīšanos Latvijā.

"Tomēr esmu optimists un ceru, ka tā ir vainas sajūta. Varbūt kaut kādās dvēseles un apziņas dzīlēs viņi tomēr saprot, ka tas bija liels grēks – likt Latvijas Republikas pamatos nepilsonības institūtu. Varbūt šī vainas sajūta tā izpaužas cīņā par demokrātiju Krievijā?" sprieda deputāts.

Jāpiebilst, ka iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavros norādīja: nepilsonības kaunpilnā parādība, kas saglabājas Eiropas valstīs, ir pelnījusi aktīvus soļus cīņā ar to.

Atgādinām, ka Navaļniju aizturēja 17. janvārī Maskavas lidostā "Šeremetjeva" pēc atgriešanās no Vācijas, kur blogeris ārstējas pēc tā saucamās "saindēšanās". Krievijas Federālais sodu izpildes dienests iepriekš informēja par plāniem aizturēt opozicionāru, jo tiesai jāpieņem lēmums par nosacītā termiņa nomaiņu pret reālu ieslodzījumu sakarā ar rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem. Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Tās saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un ar vairāk nekā 30 miljonu rubļu izlaupīšanu ("Yves Rocher" lieta).

18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.

Navaļnija atbalstītāji izplatīja tīmeklī aicinājumus 23. janvārī organizēt nesaskaņotas akcijas. Varasiestādes brīdināja akciju organizētājus un dalībniekus – šādi soļi paredz atbildību. Policija aplēsa, ka nesankcionēto protestu dalībnieku skaits Maskavā sasniedzis apmēram 4 tūkstošus, apmēram tūkstotis tika aizturēti. Pret viņiem ierosinātas krimināllietas par vardarbību pret varas pārstāvjie, ceļu bloķēšanu, īpašuma bojāšanu un huligānismu.

0
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, Navaļnijs, nepilsoņi
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Nepilsoņu tiesības, krievu skolas un viendzimuma laulības: ko rīdzinieki par to visu domā
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju