Igaunijas IeM vadītājs Marts Helme, foto no arhīva

Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm

33
(atjaunots 17:35 22.05.2020)
Ja Igaunijā tiks ielaisti strādnieki no Ukrainas, tad pēc dažiem gadiem to skaits sasniegs pusmiljonu, uzskata valsts IeM vadītājs.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Igaunijas IeM vadītājs Marts Helme (EKRE) atbildēja uz zemnieku atklāto vēstuli ar lūgumu atcelt ierobežojumus darbaspēka ievešanai no ārzemēm, vēsta EER.

Šonedēļ Igaunijas zemnieki uzrakstīja atklātu vēstuli valsts lauku lietu ministram. Vēstulē viņi pieprasīja atcelt ierobežojumu ārzemju darbaspēkam un atgriezt viņiem sezonas strādniekus no Ukrainas. Pretējā gadījumā, brīdināja viņi, zemeņu raža vienkārši sapūs uz lauka.

Tāpat zemnieki pauda savu sašutumu par IeM vadītāja nostāju, kurš uzstājies pret ārzemju strādnieku ielaišanu valstī, un to, kādā formā tika pausta šī pozīcija.

Taču Helme turpina uzstāt uz sava.

"Uz īstermiņa vai ilgtermiņa darba vīzas pamata Igaunijā šodien atrodas vidēji aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Tikpat daudz ir iedzīvotāju, piemēram, Pērnavā. Un tagad noskaidrojas, ka mēs neko nevaram izdarīt bez ukraiņiem. Nevaram lasīt zemenes, nevaram nodarboties ar metināšanu, nevaram būvēt, nevaram nezinu ko vēl darīt bez ukraiņiem. Bet drīzumā mēs, acīmredzot, nevarēsim bez ukraiņiem izdot avīzes, taisīt televīzijas raidījumus," paziņoja viņš valdības preses konferencē.

"Ja nekas netiks mainīts, tad pēc desmit gadiem mums valstī būs nevis Pērnava, bet gan nosacīta Tallina, kura pilnībā sastāvēs no ukraiņiem (saskaņā ar 1. maija datiem, Igaunijas galvaspilsētā dzīvo 444 935 cilvēki – red. piez.). Es uzskatu, ka mēs nevaram iemainīt mūsu valsti pret dažām tonnām zemeņu. Šai problēmai ir jāatrod cits risinājums. Pagaidu risinājums – pagarināt darba iespējas lauksaimniecībā ārzemju strādniekiem līdz 31. jūlijam. Ap to laiku visas zemenes būs nobriedušas," piebilda viņš.

Zemnieki paziņoja, ka šogad aptuveni 800 hektāru platībā nobriedīs aptuveni 2000 tonnu zemeņu.

33
Tagi:
viesstrādnieki, Igaunija
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Igaunijas prezidente aicina bezdarbniekus strādāt laukos
Ukraiņu viesstrādnieki maina Baltijas valstis pret pievilcīgākām vietām
Panākumu stāsts: Ukrainas pēcmaidana ekonomikai – seši gadi
CH-47 Chinook

Pentagons: ASV nosūtīs uz Poliju papildu 1000 karavīru

12
(atjaunots 11:53 04.08.2020)
ASV nosūtīs uz Poliju papildu vienu tūkstoti karavīru, līgums ļaus "pastiprināt Krievijas savaldīšanu un nostiprināt NATO", paziņoja Pentagonā.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. ASV nosūtīs uz Poliju papildu vienu tūkstoti militārpersonu, paziņoja Pentagona vadītājs Marks Espers, vēsta RIA Novosti.

"ASV un Polija noslēdza pārrunas par paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā (EDCA)… Līgums ļaus īstenot paaugstinātu aptuveni viena tūkstoša militārpersonu pastāvīgo klātbūtni," teikts Espera rakstiskajā paziņojumā.

Polijā uz rotācijas pamata atrodas jau 4,5 tūkstoši ASV armijas karavīru, atgādināja viņš.

Tāpat līgums ļaus "pastiprināt Krievijas savaldīšanu un nostiprināt NATO", teikts Espera paziņojumā.

Pagājušajā nedēļā Espers paziņoja, ka ASV izvedīs no VFR 11,9 tūkstošus militārpersonu. Pēc daļas Amerikas militārā kontingenta izvešanas no Vācijas tur paliks 24 tūkstoši karavīru. Saskaņā ar Amerikas vadības plāniem, NATO Eiropas valstīs uz rotācijas pamata tiks izvietoti aptuveni 5,6 tūkstoši cilvēku. Pēc Pentagona vadītāja teiktā, runa ir par kontinenta austrumiem un par Melnās jūras rajonu, kā arī – nākotnē par Poliju un Baltijas valstīm.

Nesen izveidotā ASV Sauszemes spēku 5. korpusa štābs tiks pārdislocēts uz Poliju, savukārt ASV spēku Eiropā štābs – uz Beļģiju.

KF ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi ASV plāniem saistībā ar savu karavīru pārdislocēšanu Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas reģionālajā drošībā. "Paskatīsimies, kā realitātē izskatīsies ASV spēku konfigurācija Eiropā pēc izsludinātajām izmaiņām," piebilda diplomāts.

Savukārt Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs atzīmēja, ka NATO valstis var vienoties savā starpā, kur un kādus uzturēt militāros spēkus, bet ar vienu izņēmumu. Runa ir par Austrumeiropas valstīm, kuras pievienojās blokam pēc 1997. gada. Toreiz parādījās NATO un Krievijas Pamatakts, kur ir tiešs aizliegums dislocēt uz pastāvīga pamata būtiskus bruņotos spēkus un bruņojumus "jaunpienācēju" teritorijā. "Polija un Baltijas valstis, protams, ietilpst šajā kategorijā. Un Amerikas karaspēku izvietošana tur būs tiešs un agresīvs akta pārkāpums," sacīja politiķis.

12
Tagi:
aizsardzība, NATO, Polija, ASV
Pēc temata
Pentagons pasūtījis pirmos iznīcinātājus F-15EX hiperskaņas ieročiem
"Kaut kas neredzēts": kāpēc Japāna liedz ASV bruņojuma dislokāciju
Pentagons sašutis: Irāna uzspridzinājusi ASV aviācijas bāzes kuģa maketu
Pentagona vadītājs informēja par ASV spēku izvešanu no Vācijas
Суп с морепродуктами

Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis

24
(atjaunots 16:17 03.08.2020)
Igaunija atklāta vēl viena bīstama invāzijas suga – Ķīnas cimdiņkrabis, kurš noēd zivis un bojā dambjus.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Viena no invazīvākajām krabju sugām pasaulē tika noķerta Sitkes upē Igaunijā, vēsta portāls "Infosila".

Portāla publicētajā fotogrāfijā ir redzams Ķīnas cimdiņkrabis, kurš ir starp simts pasaulē invazīvākajām sugām.

Portāls brīdina, ka krabis barojas ar mīdijām, kuras attīra ūdeni no liekām uzturvielām un tādējādi padara to caurspīdīgāku. Tāpat tas noēd daudzu zivju ikrus, tostarp lašu, rada barošanās konkurenci zivīm. Turklāt tas būvē pietiekami dziļas alas, un tā kolonijas var apdraudēt gan dabiskos salu krastus, gan hidrotehniskās iekārtas.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от The Daily Kraken (@the_daily_kraken)

Ķīnas cimdiņkrabis ir vēžu mēra pārnēsātājs un cilvēkam bīstamā parazīta – plaušu trematodes – pārnēsātājs. Līdz ar to nav ieteicams lietot uzturā savvaļā noķertos krabjus. Taču arī atpakaļ ūdenī viņus nevajadzētu atlaist.

Šī krabja dzīvotspējas pat ļoti piesārņotā ūdenī un pārvietošanās spējas pa straumi simtiem kilometru attālumā novedusi pie tā, ka suga izplatījusies pa visu pasauli. Eiropā tiem nav dabisko ienaidnieku, viņi konkurē par barību ar vietējām sugām, noposta upju ekosistēmas, noēdot visu, ko atrod dzelmē, iznīcina zvejas tīklus un pat spēj sabojāt dambjus.

Pirmo reizi cimdiņkrabji tika manīti Vācijā 1912. gadā. Tagad tas skaitās vienīgais Vācijas saldūdens krabis un ir nodarījis valstij aptuveni 80 miljonus eiro lielus zaudējumus, bojājot dambjus, caurules un krastmalas. Baltijas jūras reģionā tas, visticamāk, iekļuvis no Ziemeļjūras un tajā ieplūstošajām upēm.

Pēdējā laikā šie krabji trāpās arī Latvijas zvejniekiem. Eksperti uzskata, ka 20 gadu laikā krabis ir pielāgojies arī Baltijas jūras ūdeņiem, jo tā nav īpaši sāļa un drīzumā kļūs siltāka.

24
Tagi:
Igaunija, dabas aizsardzība
Pēc temata
Reiz Brigē: Ķīnas krabji ieņēmuši kanālus Beļģijā
The Local: amerikāņu vēži terorizē Berlīni
Kā šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži
Mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā: uz Latviju virzās bīstamie Ķīnas krabji
Eiro

Partijas pārgāja uz valsts finansējumu: sponsori paliek pagātnē?

0
(atjaunots 13:22 04.08.2020)
Lielākajām partijām šogad ziedoti vien 177 672 eiro, taču politiskie spēki papildinājuši savus maciņus no budžeta – tagad to ļauj partiju finansēšanas likums.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Līdz ar Politisko organizāciju finansēšanas likuma grozījumu pieņemšanu strauji samazinājies privātpersonu un organizāciju ziedojumu apjoms.

Līdzekļu apjoms, kurus lielākās politiskās partijas šogad saņēma no privātiem sponsoriem, salīdzinot ar pērno gadu, ir krities vairākas reizes. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētajiem datiem, kopējā summa, ko sponsori šogad pārskaitījusi partijām, sastādījusi vien 177 672 eiro.

Tostarp apvienība "Attīstībai/Par!" pērn saņēma 79 134 eiro, bet šogad tai ziedoti vien 12 819 eiro. Apvienības sastāvā esošajai partijai "Latvijas attīstībai" pērn sponsori pārskaitījuši 123 856 eiro, savukārt šogad tikai 41 910 eiro. "Kustība Par!" pērn ziedojumos saņēma 11 879 eiro, bet šogad – 15 246 eiro (retais izņēmums).

Ievērojami kritušies ienākumi no privātpersonu un organizāciju ziedojumiem "Jaunajai Vienotībai". Pērn partiju apvienība saņēma 83 547 eiro, šogad – vien 893 eiro. "Vienotībai", kura sastāv apvienībā, tika ziedoti 196 895 eiro, šogad – tikai 27 416 eiro.

Dramatisks privātā finansējuma kritums ir "Saskaņai". No 187 885 eiro pērn līdz 9 480 eiro šogad.

Zaļo un zemnieku savienība pērn saņēma 76 781 eiro, Latvijas Zemnieku savienība – 20 755 eiro, Latvijas Zaļā partija – 114 057 eiro. Šogad ZZS ienākumi no privātiem sponsoriem sastādīja 8 467 eiro, "zemniekiem" – 4 090 eiro, bet "zaļie" vispār nesaņēma ziedojumus.

Jaunā konservatīvā partijas pērn ziedojumos ievāca 107 653 eiro, savukārt šogad – 22 213 eiro. Nacionālā apvienība saņēma 99 879 eiro 2019. gadā, bet šogad – vien 7 876 eiro. Partijai KPV LV pērn pārskaitīja 20 720 eiro, bet šogad – 584 eiro.

Neskatoties uz strauju politisko partiju privāto ziedojumu kritumu (pie tam Rīgas pašvaldības vēlēšanu gadā) nedrīkst uzskatīt, ka to finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Drīzāk, pretēji, Atgādināsim, ka drīz pēc stāšanās amatā jaunais prezidents Egils Levits sāka runāt par to, ka partijas ir jāpadara par neatkarīgām no privātiem ziedojumiem, nodrošinot tām pietiekamu finansējumu no valsts budžeta. Rezultātā, 2019. gada rudenī tika pieņemti skandalozie politisko partiju finansēšanas likuma grozījumi. Toreiz koalīcija nerada iespēju atbalstīt protestējušos mediķus un pedagogus, maznodrošinātos un invalīdus, taču operatīvi sameklēja naudu savām, politiskajām vajadzībām. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem, partijām, kuras pārvarējušas 2% barjeru pēdējās Saeimas vēlēšanās, par katru saņemto balsi tiek izmaksāti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, tikpat – par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pēc Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, partijas "aprēķināja" sev jauno finansējumu jau no šī gada 1. janvāra.

Līdz ar to, sekojošos četrus gadus "Saskaņa" katru gadu saņems 800 tūkstošus eiro, KPV LV – 643 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija – 626 420,5 eiro, "Attīstībai/Par!" – 586 964 eiro, Nacionālā apvienība – 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība – 489 163,5 eiro, "Jaunā Vienotība" – 416 535,5 eiro, Latvijas Reģionu apvienība – 169 371,5 eiro, Latvijas Krievu savienība (tagad, kad tai parādījies konts Latvijas bankā) – 136 336 eiro, "Progresīvie" – 106 203,5 eiro.

No vienas puses, politiskās partijas patiešām ir ieguvušas zināmu neatkarību no privātiem sponsoriem. To finanšu resursi ir palielinājušies, padarot tās vēl ieinteresētākas vēlēšanu iznākumā. No otras puses, rodas jautājumi, cik ētiski ir "aprēķināt naudu pašiem sev" krīzes un pastāvīgā līdzekļu sociālajām programmām trūkuma fonā. Daudzas no kurām partijām no gadu pie gada izdodas "pārdod" saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvie": iekšējās konkurences gaidās
Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
"Karstums" Briselē un Baltijas vienotība: Kariņš cīnās par Latvijas interesēm