Igaunijas IeM vadītājs Marts Helme, foto no arhīva

Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm

32
(atjaunots 17:35 22.05.2020)
Ja Igaunijā tiks ielaisti strādnieki no Ukrainas, tad pēc dažiem gadiem to skaits sasniegs pusmiljonu, uzskata valsts IeM vadītājs.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Igaunijas IeM vadītājs Marts Helme (EKRE) atbildēja uz zemnieku atklāto vēstuli ar lūgumu atcelt ierobežojumus darbaspēka ievešanai no ārzemēm, vēsta EER.

Šonedēļ Igaunijas zemnieki uzrakstīja atklātu vēstuli valsts lauku lietu ministram. Vēstulē viņi pieprasīja atcelt ierobežojumu ārzemju darbaspēkam un atgriezt viņiem sezonas strādniekus no Ukrainas. Pretējā gadījumā, brīdināja viņi, zemeņu raža vienkārši sapūs uz lauka.

Tāpat zemnieki pauda savu sašutumu par IeM vadītāja nostāju, kurš uzstājies pret ārzemju strādnieku ielaišanu valstī, un to, kādā formā tika pausta šī pozīcija.

Taču Helme turpina uzstāt uz sava.

"Uz īstermiņa vai ilgtermiņa darba vīzas pamata Igaunijā šodien atrodas vidēji aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Tikpat daudz ir iedzīvotāju, piemēram, Pērnavā. Un tagad noskaidrojas, ka mēs neko nevaram izdarīt bez ukraiņiem. Nevaram lasīt zemenes, nevaram nodarboties ar metināšanu, nevaram būvēt, nevaram nezinu ko vēl darīt bez ukraiņiem. Bet drīzumā mēs, acīmredzot, nevarēsim bez ukraiņiem izdot avīzes, taisīt televīzijas raidījumus," paziņoja viņš valdības preses konferencē.

"Ja nekas netiks mainīts, tad pēc desmit gadiem mums valstī būs nevis Pērnava, bet gan nosacīta Tallina, kura pilnībā sastāvēs no ukraiņiem (saskaņā ar 1. maija datiem, Igaunijas galvaspilsētā dzīvo 444 935 cilvēki – red. piez.). Es uzskatu, ka mēs nevaram iemainīt mūsu valsti pret dažām tonnām zemeņu. Šai problēmai ir jāatrod cits risinājums. Pagaidu risinājums – pagarināt darba iespējas lauksaimniecībā ārzemju strādniekiem līdz 31. jūlijam. Ap to laiku visas zemenes būs nobriedušas," piebilda viņš.

Zemnieki paziņoja, ka šogad aptuveni 800 hektāru platībā nobriedīs aptuveni 2000 tonnu zemeņu.

32
Tagi:
viesstrādnieki, Igaunija
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Igaunijas prezidente aicina bezdarbniekus strādāt laukos
Ukraiņu viesstrādnieki maina Baltijas valstis pret pievilcīgākām vietām
Panākumu stāsts: Ukrainas pēcmaidana ekonomikai – seši gadi
Eiro un kalkulators, foto no arhīva

Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies

5
(atjaunots 12:58 09.07.2020)
Baltijas valstu ekonomiskais stāvoklis turpina būt nevis vienkārši sarežģīts, būtībā, tās nonākušas bezizejā; turklāt neviens nepiedāvā krīzes pārvarēšanas mehānismus, mierinot iedzīvotājus ar gaišām prognozēm.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Eiropas Komisija uzlabojusi ekonomisko prognozi Lietuvai 2020. gadam, vēsta Sputnik Lietuva. Saskaņā ar jauno ekspertu vērtējumu, republikas IKP samazināsies mazāk, nekā iepriekš gaidīts, - par 7,1%, nevis par 7,9%.

Nepilnā pandēmijas krīzes izraisīto seku novērtējuma dēļ šādas prognozes ir visnotaļ nosacītas, atzīmēja ekonomists, Globalizācijas un sociālo kustību institūta Ekonomisko pētījumu centa vadītājs Vasīlijs Koltašovs.

"Pagaidām nav zināms, cik stipri attīstīsies krīze Eiropas Savienībā un eiro zonā, bet tas radīs tiešu ietekmi uz visu Baltijas valstu ekonomiku. Šobrīd nevar precīzi prognozēt, vai IKP kritums būs 7,1% vai 7,9%. Skaisti aprēķināt var vienmēr, šim nolūkam arī pastāv matemātiskās metodes. Taču lieta ir tajā, ka reālais ekonomiskais stāvoklis neuzlabosies," paskaidroja Koltašovs Sputnik Latvija.

Pēc eksperta sacītā, Baltijas valstu stāvoklis nav vienkārši sarežģīts, bet gan, būtībā, tās nonākušas bezizejā.

"Baltijas valstu ekonomiskās attīstības stratēģija ir atdūrusies pret objektīvām robežām, un krīzes pārvarēšanas ceļi nav skaidri. IKP kritīsies nedaudz mazāk vai nedaudz vairāk, bet kas būs tālāk? Kāds attīstības mehānisms tiks pielietots?" spriež Koltašovs.

Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

Viņš konstatēja, ka neviens nekādus mehānismus nepiedāvā un nestāsta par tiem. "Vienkārši cenšas nomierināt cilvēkus ar paziņojumiem, ka IKP kritums nebūs tiks dramatisks," piebilda eksperts.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesušas vērienīgus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā jomā, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu aizliegšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ievērojami cietusi Baltijas valstu ekonomika. Lielus zaudējumus piedzīvo viesnīcas un tūrisms, sabiedriskās ēdināšanas nozare un pārvadājumi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, eiro zonas IKP 2020. gadā kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%. Taču ES valstis joprojām nespēj vienoties par Eiropas antikrīzes fonda parametriem, kura līdzekļi ir paredzēti pandēmijas seku likvidācijai Eiropā.

5
Tagi:
ekonomiskā krīze, Baltija
Pēc temata
SVF: Baltijas valstu vidū Latvijas ekonomika cietīs visvairāk
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs
Amerikāņu daudzmērķu helikopters Sikorsky UH-60 Black Hawk, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem

27
(atjaunots 15:45 08.07.2020)
Tādas tehnikas – jaunu kara helikopteru Black Hawk iegāde iecirtīs pamatīgu robu Lietuvas budžetā.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. ASV Valsts departaments apstiprinājis sešu helikopteru UH-60M Black Hawk un atbilstošā ekipējuma pārdošanu Lietuvai. Darījuma aptuvenā summa sastāda 380 miljonus dolāru (335,9 milj. eiro), vēsta Sputnik Lietuva.

Valsts departaments apliecināja, ka ASV militārās tehnikas iegāde nemainīs pamata militāro līdzsvaru reģionā.

Tādas militārās tehnikas iegāde Lietuvai izmaksās visai dārgi, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins.

"Tāds Lietuvas budžetam dārgs darījums iespējams, piesaistot kredītu, ko piešķirs tās pašas ASV. Šo parādu nāksies nomaksāt Baltijas valsts iedzīvotāju nākamai paaudzei," atzīmēja Ļitovkins.

Viņš piezīmēja, ka ASV pieliek visas pūles, lai to sabiedrotie iegādātos tikai amerikāņu militāro tehniku.

"Amerikāņi pieprasa, lai NATO valstis aizsardzībai tērētu vismaz 2% IKP – uz šī rēķina ASV militārās rūpniecības kompleksam būtu jābūt nodrošinātam ar pasūtījumiem," uzsvēra eksperts.

Vašingtona atklāja, ka 2020. gadā piešķirs Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru militārās sadarbības veicināšanai. Turklāt pirmo reizi Pentagona budžetā atsevišķā pantā norādīti līdzekļi Baltijas PGA attīstības atbalstam 50 miljonu dolāru apmērā.

Maskava uzskata, ka tādi ASV soļi ir nedraudzīgi, un norāda, ka to mērķis ir amerikāņu militārās klātbūtnes paplašināšana pie Krievijas robežām. Baltijas valstis vairākkārt klāstījušas par Krievijas it kā augošo agresiju, neskatoties uz Kremļa stingro neuzbrukšanas pozīciju. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO vadībai tas ir zināms, taču alianse ar izdomātu ieganstu joprojām paplašina pie KF robežām dislocētos spēkus.

27
Tagi:
ASV, helikopters, Lietuva
Pēc temata
EP konsultants: Latvija vienkārši izšķērdēs 175 miljonus eiro Black Hawk iegādei
Cik daudz iedzīvotāji tērē armijai? Militārās celtniecības apvāršņi Latvijā 2020.gadā
"Bez atļaujas neizmantot": Audriņos būs NATO bāze un kara lidmašīnas
Militārais eksperts paskaidrojis ASV Valsts departamenta jaunās militārās programmas mērķi
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ

0
(atjaunots 13:12 09.07.2020)
RT vadības lēmums aizstāvēt savas tiesības tiesā būs absolūti likumsakarīgs un pamatots, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents Timurs Šafirs.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija, sekojot Latvijas piemēram, vakar aizliedza vairāku RT telekanālu brīvu retranslāciju un izplatību Internetā. Par ieganstu aizliegumam Lietuvā nosauca to pašu, ko Latvijā – RT it kā atrodas mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektora Dmitrija Kiseļova kontrolē, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Krievijas Žurnālistu savienības (KŽS) vērtējums Baltijas demaršam attiecībā pret RT nav mainījies, atzīmēja KŽS viceprezidents, Starptautiskās Žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis Timurs Šafirs.

"Latvijas un Lietuvas varasiestāžu rīcība nekādā veidā neatbilst žurnālistikas un vārda brīvības aizsardzības principiem, kuri tiek deklarēti Eiropā. Pamatojumi šādam lēmumam – ka RT it kā kontrolē Dmitrijs Kiseļovs – izraisa neizpratni: acīmredzot, cilvēki jauc RT un mediju grupu "Rossija segodņa". Taču tas pat nav svarīgi, jebkurā gadījumā šāda rīcība nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam, tas ir tieša spiediena un tiešas cenzūras akts," paziņoja Šafirs Sputnik Latvija.

Pēc viņa sacītā, būs absolūti likumsakarīgi, ja RT vadība nolems aizstāvēt savas tiesības tiesā.

"Veikt kaut kādus līdzvērtīgus atbildes pasākumus šeit ir neefektīvi, un Lietuvas mediji arī neraida tādā apjomā Krievijā. Nekādu līdzvērtīgu pasākumu nevar būt, šajā gadījumā tajos nav nepieciešamības. Ir pārkāptas žurnālistu un telekanāla intereses un tiesības, tās ir jāaizstāv likumdošanas lauciņā," paskaidroja Šafirs.

Viņš atzīmēja, ka RT lēmums vērsties tiesā būs absolūti normāla prakse, turklāt tāpēc, ka paziņojumos par retranslācijas aizliegumu bija nevīžīgi aicinājumi Eiropas valstīm rīkoties tādā pašā veidā.

 RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

0
Tagi:
vārda brīvība, tiesa, aizliegums, Lietuva, Latvija, RT
Pēc temata
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā