DUS

Rīgā ievērojami samazinājušās dīzeļdegvielas cenas

24
(atjaunots 08:38 17.05.2020)
Rīgā un Viļņā aizritējušajā darba nedēļā samazinājušās dīzeļdegvielas cenas, savukārt Tallinā tās bijušas stabilas.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns maksāja 0,984 eiro, un, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, cena nav mainījusies, savukārt dīzeļdegviela kļuvusi lētāka par 9,1% un maksā 0,894 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīns kļuvis lētāk par 1,8% un maksā 0,916 eiro litrā, savukārt dīzeļdegviela kļuvusi lētāka par 0,9% un tagad maksā 0,816 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K benzīna un dīzeļdegvielas cenas nav mainījušas un sastāda attiecīgi 1,149 eiro un 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena nav mainīsies un sastāda Rīgā 0,465 eiro, Viļņā 0,379 eiro un Tallinā 0,61 eiro litrā.

24
Tagi:
degviela
Pēc temata
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Baltijas valstīs sāk kristies auto gāzes cenas
Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"

2
(atjaunots 09:22 24.09.2020)
Valsts vadītājs uzsvēra, ka, tikai apzinoties traģēdijas mērogu, apstākļus un atbildību par to, iespējams runāt par nākotni.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda godināja Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņu Ponaru memoriālā, informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz prezidenta pils preses dienestu.

23. septembris ir Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1943. gadā tika likvidēts Viļņas ebreju geto, pēdējie starp dzīvajiem palikuši tika noslepkavoti vai nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.

Prezidents nolika vainagu pie Holokausta upuru pieminekļa un uzrunāja auditoriju.

"Šoa – tā ir katastrofa. Taču tā ir ne tikai ebreju tautas katastrofa un traģēdija. Tā ir Lietuvas Šoa. Tā ir visas cilvēces Šoa. Tā ir musu cilvēcības, līdzjūtības un vienaldzības Šoa," Nausēdas teikto citēja preses dienests.

Valsts vadītājs uzsvēra: vienīgā iespēja samierināties ar vēsturi – saprast un atklāt patiesību.

"Mēs noliedzām, mēs dusmojāmies, mēs mēģinājām vienoties ar savu sirdsapziņu, skaitot un salīdzinot to, ko nevar ne saskaitīt, ne salīdzināt – cilvēku ciešanas un dzīvības. Bija grūti atzīt, ka mūsu valsts pilsoņi ir gājuši bojā arī no lietuviešu rokām," teica prezidents.

"Tikai apzinoties traģēdijas mērogus, apstākļus un atbildību par to, var runāt par nākotni," teica Nausēda. Viņš ieteica redzēt nākotni tādu, kurā visas Lietuvā dzīvojošās tautas kopā ceļ spēcīgu un taisnīgu valsti, kurā nav vietas vispārējai vienaldzībai.

Piemiņas ceremonijā piedalījās valdības locekļi, Lietuvas Ebreju kopienas pārstāvji, ārvalstu diplomātisko misiju darbinieki un ārzemju viesi. Tajā klātesošos uzrunāja arī Viļņas geto bijušie ieslodzītie.

Trešdien valdības sēde sākās ar klusuma minūti ebreju genocīda upuru piemiņai. Premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka jādara viss iespējamais, lai gūtu mācību no šausmīgās traģēdijas, kas aiznesusi gandrīz visas Lietuvas ebreju kopienas dzīvības.

Attieksme pret Holokaustu Lietuvā

Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās ebreju kopienas slepkavībās – nogalināti vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Lietuvu bieži kritizē par nacistu līdzskrējēju slavināšanu un vēstures sagrozīšanu – ne tikai ārvalstīs, bet arī pašā valstī.

Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs paziņoja, ka vietējās varasiestādes nestāsta cilvēkiem patiesību par savas valsts vēsturi, piemēram, Holokausta jautājumā.

Lietuviešu izcelsmes amerikānis, diplomāts Grants Arturs Gočins, kurš iesniedza prasību tiesā pret nacistu līdzskrējēju Jonasu Noreiku, apgalvo, ka laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu Lietuvas sabiedrībā auga antisemītisks noskaņojums. Pēc viņa pārliecības, ebreju genocīds valstī sākās jau pirms nacistu ienākšanas.

2
Tagi:
holokausts, Gitans Nausēda, Lietuva
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Latvija ir melnajā sarakstā: ik gadu tiek rosināts ebreju īpašumu restitūcijas jautājums
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

19
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

19
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes

Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju

0
(atjaunots 09:33 24.09.2020)
Iepriekš franču mediji stāstīja, ka Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Mediju rīcībā nevar būt precīzi dati par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Francijas valsts vadītāja Emanuela Makrona tālruņa sarunas saturu, konstatēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš avīze Monde, atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvoja, ka tālruņa sarunā ar Emanuelu Makronu septembra vidū Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

"Avīzes rīcībā nevarēja būt precīza informācija. Mēs nespējam noticēt tam, ka Elizejas pils apzināti (..) "nopludināja" presē abu prezidentu sarunas ierakstu. (..) Francija nevar tā rīkoties. Mēs tam pat negribam ticēt," publikāciju komentēja Peskovs.

Komentāru viņš sniedza, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, vai Putins teicis Makronam, ka Navaļnijs varējis saindēties pats, vai šī informācija ir nepatiesa.

Preses sekretārs piebilda, ka raksts "nepavisam ne precīzi atstāsta formulējumus".

"Patiesību sakot, diezin vai tas varēja būt precīzs, pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka mūsu franču partneri apzināti nodevuši medijiem sarunas saturu, (..) kas nebūt neatbilst diplomātiskajai praksei. Esam pārliecināti, ka tā nav," atkārtoti uzsvēra Peskovs.

Noslēgumā viņš norādīja, ka Putins un Makrons bieži vien nepiekrīt viens otram, taču tas nekaitē konstruktīvam dialogam.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņs izveseļosies pilnībā.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Makrons
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju