BelAES

Lietuva palūdza ES uzņemties atbildību par BelAES drošību

24
(atjaunots 19:37 19.05.2020)
Tikmēr EK vadītā misija apstiprināja galveno drošības prasību ievērošanu Minskā pirms stacijas palaišanas.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Eiropas Savienības institūti sadzirdējuši trauksmes signālu, ko Lietuva nosūtīja saistībā ar Baltkrievijas AES, paziņoja Lietuvas Enerģētikas ministrijas vadītājs Žigimants Vaičūns. Par to teikts Lietuvas valdības paziņojumā, vēsta Sputnik Lietuva.

Ministrija apgalvo, ka Eiropas Komisija paziņojusi par ES gaidāmo rīcības plānu saistībā ar BelAES, atbildot uz Lietuvas Republikas ministru pieteikumu. Vēstulē teikts, ka EK vadītā misija Baltkrievijā apstiprināja, ka Minska ievēro galvenās drošības prasības pirms atomstacijas palaišanas.

"Esmu pateicīgs ES par tās aktīviem centieniem, taču mēs turpinām uzsvērt, ka visu kodoldrošības prasību neizpildīšana atomelektrostacijas projektā Baltkrievijā uzliks atbildības slogu ne tikai Baltkrievijai, bet arī ES institūtiem, kuri piedalās šajā procesā," paziņoja Vaičūns.

Enerģētikas eirokomisāres Kadri Simsones un paplašināšanās un labu kaimiņattiecību lietu eirokomisāra Olivera Varheli vēstulē teikts, ka Baltkrievija uzņēmusies pienākumu turpināt sadarbību ar Eiropas Kodoldrošības regulēšanas grupu (ENSREG), tai skaitā zināmu kontroli no ENSREG puses attiecībā uz to, kā tiek īstenots Nacionālais rīcības plāns.

Lietuvas enerģētikas un ārlietu ministriem adresētajā vēstulē norādīts, ka aprīļa beigās EK prezentēja detalizētu pārskata plānu un ka pašlaik tiek gaidīta atbilde no Baltkrievijas.

No savas puses ES veic sagatavošanās soļus turpmākai ENSREG rīcībai.

Savstarpēja EK misija ar ENSREG ekspertiem Baltkrievijā notika martā.

Strīdi saistībā ar Baltkrievijas AES palaišanu

Baltkrievija ar Krievijas korporācijas "Rosatom" palīdzību būvē  atomelektrostaciju Grodņas apgabalā, aptuveni 50 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuvas valdība ir ļoti neapmierināta ar vietas izvēli AES izvietošanai.

Jau kopš projekta pastāvēšanas sākuma Lietuva pret to kategoriski iebilst, apsūdz Minsku par "nedrošu celtniecību" un ziņo, ka BelAES apdraud Baltijas republiku.

Turklāt Viļņa iebilst pret objekta ražotās enerģijas eksportu. Šoziem Lietuvā tika pieņemts likums, kas paredz: elektrība no BelAES nevar nonākt republikas tirgū.

Lietuvas varasiestādes pastāvīgi aicina kaimiņu republikas nepirkt enerģiju no "nedrošās stacijas" un visās starptautiskās platformās cenšas pievērst uzmanību problemātiskajai stacijai.

Daudzi eksperti norādīja, ka Viļņas asā pretošanās BelAES jautājumā nav saistīta ar jautājuma tehniskajiem vai ekoloģiskajiem aspektiem vai arī ar drošību, bet gan ar "apvainošanos" sakarā ar Ignalinas AES zaudēšanu.

24
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"
Lietuva aicina ES ieviest sankcijas pret Krievijas koncernu "Rosatom"
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās benzīna cenas

18
(atjaunots 10:00 31.05.2020)
Latvijas galvaspilsētā un Igaunijas galvaspilsētā aizritējušajā darba nedēļā benzīna cenas ir palielinājušās, savukārt Viļņā palikušas nemainīgas.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5,7%, līdz 1,054 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 4,3%, līdz 0,964 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja, attiecīgi 0,935 un 0,835 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 2,6%, līdz 1,179 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena nav mainījusies – 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā palikusi nemainīga – 0,465 eiro litrā, Viļņā tā ir pakāpusies par 4,4%, līdz 0,479 eiro, savukārt Tallinā samazinājusies par 1,1%, līdz 0,56 eiro litrā.

18
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Latvijā ceļas degvielas cenas: kā nedēļas laikā ir izmainījušās cenas
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Degviela kļuvusi dārgāka: vai Latvijas iedzīvotāji retāk brauks ar savu auto
Lietuvas policijas automobilis, foto no arhīva

Par policista slepkavību meklētais Lietuvas iedzīvotājs ir miris

41
(atjaunots 13:30 30.05.2020)
Vakar aizdomās turamais atklāja uguni uz policijas darbiniekiem, kuri ieradās uz izsaukumu par vardarbību. Viens cilvēks tika nogalināts.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Mirstīgās atliekas, kas tika atrastas ugunsgrēka vietā Mažeiķu rajonā, pieder aizdomās turamajam, kurš vakar nošāva policistu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz vietējo policiju.

Lietuvas Kriminālās izmeklēšanas centra eksperti izpētīja atliekas, kas tika atrastas pēc ugunsgrēka Birbiliškes ciemā. Viņi konstatējuši, ka tas ir Stasiss Brasa, kurš tiek turēts aizdomās par šaušanu uz policijas darbiniekiem un slepkavību.

Policijas speciālā operācija ir beigusies. Kolēģiem no Latvijas ir nodota informācija par ekspertīzes rezultātiem. Policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela pateicās virsniekiem, kuri piedalījās operācijā.

Piektdien policija ieradās Birbiliškes ciemā uz izsaukumu par vardarbību. Vīrietis atklāja uguni uz policistiem: darbiniece tika ievainota kājā, savukārt kinologs Sauļus Žimants tika nošauts. Aizdomās turamais noslēpās mežā.

Lietuvas policija uzsāka šāvēja meklēšanu. Pēcāk ugunsgrēka vietā tika atrasts apdedzis cilvēka līķis, blakus likumsargi atrada ieroci. Policistiem bija aizdomas, ka tieši šis cilvēks šāva uz viņu kolēģiem.

41
Tagi:
noziedzība, Lietuva
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

0
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku