Lāči, foto no arhīva

Pandēmijas dēļ tukšajā Tallinā ienākuši lāči

40
(atjaunots 14:46 15.05.2020)
Igaunijas glābēji atkal lūdz kāda galvaspilsētas rajona iedzīvotājus palikt mājās – šoreiz lāču mātītes un viņas lācēnu dēļ.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Igaunijas Trauksmes centrs vakar no rīta saņēma paziņojumu par to, ka Tallinas rajonā Hābersti tika manīti lāči, raksta Postimees.

Glābēji un policisti centās aizvest dzīvniekus no pilsētas, tika piesaistīti arī mednieki.

Vairākās ielās tika ierobežota satiksme, rajona iedzīvotājus iespēju robežās lūdz neiziet uz ielas, kā arī turēt mājdzīvniekus telpās.

"Ja jūs ieraudzīsiet lāčus, netuvojieties tiem klāt un neierobežojiet lāča kustību, palieciet ēnā. Dzīvnieka tuvošanās ir dzīvībai bīstama! Ja iespējams, piezvaniet pa tālruni 112 un paziņojiet, kur jūs redzējāt dzīvnieku un uz kurieni viņš dodas," aicināja glābēji.

"Izgājām pastaigāties uz mūsu purvāju, bet tur viss ir norobežots ar lentēm un glābēji mūs dzen prom… sākām prātot: meža zvēri, slepkavība, purvājā iekļuvis koronavīruss, nu un tā tālāk. Vieglākas versijas… nolēmām iet atpakaļ. Mūs aptur un neliek iet taisni uz mājām, bet gan iet apkārt. Izrādās, kamēr mēs klīdām apkārt, izgāja lāča mātīte ar diviem lācēniem un akurāti cauri mūsu mežam izgāja. Sēžam mājās. Tagad lāču dēļ!" uzrakstīja Hābersti rajona iedzīvotāja Facebook.

Lāču populācija Igaunijā sastāda aptuveni 700-800 indivīdu. Novērotāji atzīmē, ka pēdējā laikā ķepaiņi kļuvuši drosmīgāki un arvien biežāk nāk klāt cilvēkiem.

40
Tagi:
Tallina, dzīvnieki
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Rīdzinieki satraukti – Brīvības pieminekli okupējušas žurkas
Dzīvnieki skumst pēc cilvēkiem, zoodārza darbinieki – pēc apmeklētājiem
Pāvs pie bāra un mežacūkas pagalmā: cilvēku jaunie kaimiņi pandēmijas laikā
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

36
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

36
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

34
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

34
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
Политолог Семен Уралов

Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa

0
(atjaunots 10:48 12.08.2020)
Lietuva un Polija ir ieinteresētas politiskajā krīzē Baltkrievijā un cenšas ievilkt tajā pēc iespējas vairāk ES valstu, paziņoja politologs, portāla "Sonar-2050" galvenais redaktors Semjons Uralovs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Eiropas Savienībai derētu apspriest sankcijas pret Baltkrieviju atbildes kārtā uz varasiestāžu represijām pret opozīciju. "Šobrīd mēs redzam gan bojāgājušos, gan ievainotus cilvēkus. Redzam vairākus tūkstošus cilvēkus, kuri ir ieslodzīti, vai arī viņu liktenis nav zināms. Mēs nevaram skatīties uz to caur pirkstiem," sacīja valsts vadītājs.

Pēc Nausēdas sacītā, no situācijas ar cilvēktiesībām būs atkarīga Lietuvas sadarbība ar Baltkrievijas varasiestādēm.

"Polija ar Lietuvu sinhroni rosina politiku, kuras būtība ir tajā, lai ievilktu maksimāli lielu ES valstu skaitu Baltkrievijas krīzē. Galvenais iedragājošas darbības avots pret Baltkrieviju un tās savienību ar Krieviju bija Varšava un Viļņa. Tā krīze, kurā izrādījusies republika, lielā mērā tā ir mākslīga krīze, un "rociņas" aug tieši no turienes. Un tagad viņi īsteno savu stratēģiju priekš tam, lai padziļinātu politisko krīzi Baltkrievijā," pateica Sputnik Latvija politologs Semjons Uralovs.

Viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja vairums ES valstu būs par kaut kādu sankciju ieviešanu attiecībā pret Baltkrieviju, tām pievienosies arī nozīmīgākais ES ekonomiskais spēlētājs – Vācija.

Svētdien, 9. augustā, notika Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, Aleksandrs Lukašenko iegūst 80,08%, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%. Pie tam Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos republikas rajonos liecina, ka viņa ieguvusi 70-80%.

Svētdienas vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuras turpinājās arī pirmdienas vakarā. Protestētāji Minskas centrā būvēja barikādes no atkritumu tvertnēm. Milicija pielietoja pret viņiem asaru gāzi, ūdensmetējus un gaismas-trokšņa granātas, kā arī izstūma protestētājus no pilsētas centra.

Уралов: кризис в Беларуси творят руками Варшавы и Вильнюса
0
Tagi:
Baltkrievija, Lietuva, Polija
Pēc temata
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām