Lidosta Rīga, foto no arhīva

Baltijas valstis no 15. maija atjauno satiksmi starp valstīm, taču ir zināmi nosacījumi

31
(atjaunots 11:29 15.05.2020)
Pārvietoties starp Baltijas valstīm varēs cilvēki, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis un kuriem nav noteikta karantīna vai pašizolācija.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Gaisa, jūras, autobusu un dzelzceļa pārvadājumi starp Latviju, Lietuvu un Igauniju tiek atjaunoti no šodienas, 15. maija. Bez ierobežojumiem Baltijā varēs pārvietoties šo valstu iedzīvotāji un personas ar uzturēšanās atļauju.

Latvijas valdība iekļāva ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas rīkojumā punktu, kurš paredz, ka no 15. maija tiek atjaunota gaisa, jūras, autobusu un dzelzceļu satiksme uz Lietuvu un Igauniju, kā arī satiksme no šīm valstīm uz Latviju.

Latvijas satiksmes ministrs būs tiesīgs noteikt ierobežojumus un nosacījumus starptautisko pasažieru pārvadājumu īstenošanai.

Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu un Igauniju, un pastāvīgajiem Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kuri šķērso Latviju tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Personām, kuras šķērso Latviju tranzītā un kuriem ir biļete tālākam starptautiskam braucienam vai kuras šķērso Latviju ar privāto transportlīdzekli, arī nav jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Personām, kuras ierodas Latvijā no citām valstīm, neskaitot Lietuvu un Igauniju, drīkst izmantot sabiedrisko transportu tikai, lai nokļūtu pašizolācijas vietā, turklāt sabiedriskajā transportā viņiem ir obligāti ir jāpiesedz mute un deguns ar sejas masku vai citu aizsegu.

Kā ziņots, pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no 18. maija atsāks tiešos reisus no Tallinas uz Amsterdamu, Kopenhāgenu un Oslo, savukārt no 25. maija – uz Viļņu.

Pēc kompānijas pārstāves Alises Briedes sacītā, airBaltic ir gatava atjaunot lidojumus arī no Rīgas, kolīdz tiks saņemta atļauja no atbildīgajām iestādēm.

Tuvākajā perspektīvā Baltijas valstis vēlētos, lai brīvas pārvietošanās zonai pievienojas Somija, sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu valdības preses konferencē. Pēc viņa teiktā, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ĀM vadītāji apspriež arī citus "Baltijas saliņas" paplašināšanās variantus, piemēram, atteikšanos no karantīnas prasībām personām, kas ieradušās ar tiešo reisu no valstīm ar zemu inficēšanās līmeni.

31
Tagi:
dzelzceļa pārvadājumi, pārvadājumi, aviācijas pārvadājumi, koronavīruss, Baltija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas
Eiropas Komisija informējusi, kad ES valstīm ieteikts atvērt robežas
Baltijas valstu premjeri apsprieda robežu atvēršanu pēc karantīnas mīkstināšanas
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
POS termināls

Čeku loterija varētu beigties: trūkst naudas tās turpināšanai

0
(atjaunots 22:34 06.07.2020)
Pirms gada Latvijā sākās čeku loterija. Valsts ieņēmumu dienests bija apmierināts ar pasākuma rezultātiem, tomēr naudas nākamai akcijai var pietrūkt.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Tieši pirms gada Latvijā sākās čeku loterija, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizēja, lai stiprinātu nodokļu nomaksas kultūru un mudinātu uzņēmumus deklarēt nodokļu saistības. VID bija gandarīts par rezultātu – nodokļu ieņēmumi dubultojās.

Iepriekš vēstīts, ka no 2019. gada jūlija līdz decembrim kopējais balvu fonds, kas izmaksāts čeku loterijas ietvaros, sasniedza 138 800 eiro. Taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī un pasaulē, nav pārliecības, ka projektu izdosies īstenot arī 2021. gadā. Finanšu ministrs Jānis Reirs paudis šaubas par tās lietderību un pagaidām nav apsolījis līdzekļus loterijas organizēšanai nākamgad.

Ierosinājums par čeku loterijas turpināšanu tiks iesniegts tikai pēc pasākuma pilnvērtīga novērtējuma un gadījumā, ja tā efektivitāti apliecinās konkrēti dati, viņš norādīja.

Šī gada budžets loterijas vajadzībām sastāda 650 tūkstošus eiro. Daudzi tās dalībnieki ierosināja dažas izmaiņas čeku fiksācijas procedūrā, piemēram, atļaut čekus fotografēt, taču nekādu informāciju par sistēmas uzlabošanu organizatori neapkopo. Viena no problēmām ir finansējuma trūkums nākamajiem gadiem.

Čeku loterija sākās 2019. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar tās noteikumiem, jāreģistrē čeks par summu vismaz 5 eiro apmērā, pēc tam tiek izlozētas naudas balvas un citi laimesti.

BPS termināls
© Sputnik / Владимир Астапкович

Lai arī loterijas sākums bija vērienīgs, daudzi nevēlējās tajā piedalīties. Jau pirms loterijas rezultātu publikācijas uzticēšanās VID saņēma smagu triecienu. Rezultāti iestādes vietnē, kam bija jāparādās tikai 11. augustā, tika publicēti jau 9. augustā.

Pāris dienas pirms oficiālās rezultātu izsludināšanas vietnē cekuloterija.lv parādījās čeka numurs, kas laimēja galveno balvu – 10 tūkstošus eiro, kā arī pārējie laimējušie čeki. Drīz vien saraksts pazuda, tomēr žurnālisti paspēja saņemt ekrānuzņēmumus un pēc tam salīdzināja tos ar divas dienas vēlāk publicētajiem rezultātiem. Dati sakrita pilnībā.

0
Tagi:
nauda, loterija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
VID ir gandarīts: čeku loterijas gaitā "uzķērās" daudzi uzņēmumi
Iedzīvotāji ir sašutuši: čeku loterija sagrāvusi jebkādu uzticēšanos VID
"Man nevajag papildus uzmanību": kādēļ Latvijas iedzīvotāji nepiedalās čeku loterijā
Čeku loterijas pirmā diena: katrs piektais čeks bijis ārpus kases