Uzvaras diena pie pieminekļa Atbrīvotājiem Rīgā, foto no arhīva

Gada laikā būtiski augusi ņirgāšanās par veterāniem Baltijas valstīs

52
(atjaunots 22:14 12.05.2020)
Baltijas valstis valdību līmenī joprojām atbalsta neiecietību un fašisma reabilitāciju, informēja Jeļena Sutormina.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Veterānu stāvoklis Baltijas valstīs pēdējos gados ir tikai pasliktinājies: gada laikā ņirgāšanās par viņiem faktu skaits pieaudzis par 40%, diskriminācija – par 70%, vardarbība – par 30%. Šādi slēdzieni izriet no Krievijas Sabiedriskās palātas analītiskā centra "Bezopasnostj 2.0" monitoringa pārskatā, raksta "Izvestija". Citās Eiropas valstīs un ASV bijušo padomju karavīru dzīves līmenis ir saglabājies. 

Padomju veterānu stāvokļa pasliktināšanos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā eksperti skaidro ar nacionālistisko kustību un neiecietības atdzimšanu.

"Neiecietība un fašisma reabilitācija šajās valstīs joprojām tiek atbalstīta valsts līmenī. Šiem cilvēkiem vienkārsi nav nekādu piemaksu un privilēģiju – ikmēneša piemaksu 100 dolāru apmērā saņem "mežabrāļi" kuri kopā ar hitleriešiem karoja pret Padomju armiju," atzīmēja KF Sabiedriskās palātas Sabiedriskās diplomātijas attīstības, humanitārās sadarbības un tradicionālo vērtību saglabāšanas komisijas priekšsēdētāja Jeļena Sutormina.

KF prezidenta Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas Sociālās attīstības zinātniski izglītojošā centra direktore, Darba un sociālās politikas katedras profesore Ļubova Hrapilina, komentējot situāciju, paziņoja, ka Baltijā patlaban patiešām ir gluži citādas politiskās prioritātes.

"Mūsu acīs cilvēki, ko viņi tagad slavina – piemēram, tie paši "mežabrāļi", ir bandīti un slepkavas. Viņiem ir citāds konteksts. Tiesības un privilēģijas, ko agrāk baudīja veterāni daudzās padomju republikās, ir krasi samazinātas vai atceltas," viņa atgādināja.

Katra NVS valsts patstāvīgi risina jautājumu par atbalstu Otrā pasaules kara dalībniekiem, atzīmēja Valsts domes Darba, sociālās politikas un veterānu lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Mihails Tarasenko.

"Kas attiecas uz ārvalstīs dzīvojošajiem mūsu pilsoņiem – pārsvarā Baltijas valstīs, - viņi saņem pabalstu no Krievijas, aptuveni 10 tūkstošus rubļu mēnesī," viņš norādīja.

Šogad sakarā ar Uzvaras 75. gadskārtai veltītajiem pasākumiem veterāni un citu kategoriju cilvēki, kas saistīti ar Lielo Tēvijas karu, saņēma pabalstus 75 un 50 tūkstošu rubļu apmērā.

Pie tam, saskaņā ar monitoringu, piemēram, Ukrainā veterānu stāvoklis ir labāks nekā Baltijā. Viņu ienākumi vairāk nekā pusotru reizi pārsniedz vidējo pensiju un sastāda aptuveni 160% no vidējā pensionāru ienākuma valstī. Tomēr viņu diskriminācijas līmenis salīdzinājumā ar pērno gadu ir saglabājies.

Gruzijā, Izraēlā, Rumānijā, Horvātijā, ASV, Anglijā, Francijā, Vācijā un Čehijā veterānu stāvoklis nav mainījies – ienākumi ir saglabājušies, vardarbības vai pazemošanas fakti ir ļoti reti, ja gadās vispār.

Tuvākajā ANO sesijā ar nevalstisko organizāciju dalību Krievijas Sabiedriskās palātas Sabiedriskās diplomātijas attīstības, humanitārās sadarbības un tradicionālo vērtību saglabāšanas komisija un Krievijas Miera fonds demonstrēs monitoringa rezultātus ANO vadībai. Sesija notiks 2020. gada rudenī.

52
Tagi:
veterāņi, Baltija
Pēc temata
Baltijas valstis atzītas par sliktākajām Lielā Tēvijas kara veterānu dzīves līmeņa ziņā
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā
Taisnība ir mūsu pusē: kā veterāni Igaunijā novērtēja Latvijas deputātu idejas
"Aiz asarām ceļu neredzēju": veterāne stāsta par dzīvi aizmugurē un frontē
IFC Markets analītiķis Dmitrijs Lukašovs, foto no arhīva

Eksperts: Baltijā iznīcina ražošanu "zaļās" enerģētikas aizsegā

22
(atjaunots 16:31 15.07.2020)
"Zaļās" enerģētikas ilgtermiņa programmas mērķi Baltijas valstīs tiks sasniegti uz rūpniecības likvidācijas rēķina, uzskata analītiķis Dmitrijs Lukašovs.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Eiropas Komisijas ierosinājums noteikt stingrākas prasības siltumnīcas gāzu izmešiem atmosfērā var nopietni satricināt Lietuvas ekonomiku, norādīja valsts apkārtējās vides ministrs Ķēstutis Mažeiķis, vēsta portāls Rubaltic.ru. Viņš uzsvēra, ka stingrākas saistības no izmešu viedokļa novedīs pie nodokļu pieauguma iedzīvotājiem, rūpniecības uzņēmumiem un lauksaimniecības sektoram.

"Zaļās" enerģētikas aizsegā tiek likvidēta Baltijas valstu rūpniecība, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja "IFC Markets" analītiķis Dmitrijs Lukašovs.

"Ražošana ir galvenais patērētājs, kas izmanto elektroenerģiju, siltumu un karsto ūdeni, tas ir, enerģiju, kas rada tos pašus izmešus. Ja rūpniecība saruks, skaidrs, ka izmešu apjoms samazināsies. "Zaļās" enerģētikas programmas mērķi būs sasniegti uz Baltijas valstu rūpniecības pilnīgas likvidācijas rēķina," paskaidroja Lukašovs.

Pēc viņa vārdiem, 90. gados šo programmu maskēja ar ekonomikas reorganizāciju – no sociālistiskās pret kapitālistisko.

"Process, kas ilgst jau 30 gadus, nozīmē, ka Austrumeiropas rūpniecības uzņēmumi tiek demontēti par labu ražošanas paplašināšanai Rietumeiropas valstīs. Faktiski tā ir ilgtermiņa programma rūpniecības likvidācijai Austrumeiropas valstīs," konstatēja Lukašovs.

Analītiķis teikto ilustrēja ar Polijas piemēru, kur bija spēcīga kuģubūve un ogļu ieguves rūpniecība. "Tas viss ir demontēts, un tagad Polijas rūpniecības atliekas piespiež galīgi pamest pasaules tirgu – tagad jau "zaļās" enerģētikas aizsegā," norādīja Lukašovs.

Eiropas Komisijas jaunais plāns paredz augošu siltumnīcas gāzu izmešu ierobežošanu no tagadējiem 30% līdz 50-55 procentiem 2030. gadā. Iepriekš Lietuva apņēmās desmit gadu laikā samazināt izmešus par 9%.

22
Tagi:
Baltija, zaļā enerģija
Pēc temata
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju
Žurnāls: ar Latvenergo padomes atlaišanu varētu būt saistīta "zaļās enerģijas mafija"
Ašeradens pret OIK: latviešu maki neiztur "zaļo" enerģiju
Viļņas apgabaltiesa, foto no arhīva

Lietuvas pārstāvis ANO pārmet Krievijai "spiedienu" 13. janvāra lietā

8
(atjaunots 23:18 14.07.2020)
Lietuvas pastāvīgais pārstāvis ANO Andrus Krivass apgalvo, ka nav iespējams samierināties ar tiesvedību Krievijā pret tiesnešiem un prokuroriem, kuri piedalās tiesas procesā.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Lietuvas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), vēstnieks Andrus Krivass nosodīja Krievijas darbības pret Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem lietā par 1991. gada 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valsts Ārlietu ministrijas preses dienestu.

Par to diplomāts paziņoja interaktīvajā dialogā ar ANO speciālo ziņotāju tiesnešu un advokātu neatkarības jautājumos Diego Garsiju-Sajanu Cilvēktiesību padomes 44. sesijā.

"Krievijas lēmumu par Lietuvas tiesnešu un prokuroru tiesisku vajāšanu, kuri izskatīja lietu par 13. janvāra notikumiem, var uzskatīt par politiski motivētu atklātu spiedienu pret Lietuvu, tās tiesām un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Ar tādām darbībām nav iespējams samierināties," teica Krivass.

Pēc tam, kad Lietuvā tika pasludināts spriedums 13. janvāra lietā, Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret Viļņas apgabala tiesas tienešiem, kuri vadīja procesu. Viņi tiek turēti aizdomās par apzināti prettiesisku spriedumu, jo notikumi risinājās laikā, kad Lietuva bija PSRS sastāvā un padomju bruņotie spēki pildīja savu dienesta pienākumu, rīkojoties saskaņā ar savas valsts likumdošanu.

Pie tam Lietuva vērsusies Eiropas Parlamentā, apgalvojot, ka Maskava vajājot tās pilsoņus. EP aicināja Krieviju pārtraukt krimināllietu. Rezolūcijā apgalvots, ka tā esot "politiski motivēta" un varot novest pie mēģinājumiem ļaunprātīgi izmantot Interpola datus, kā arī citus divpusējus un daudzpusējus līgumus.

Lieta par 13. janvāra notikumiem

1991. gada 12. janvāra naktī pie Viļņas televīzijas torņa notika bruņota sadursme. Lietuvas valdības versija klāsta, ka to aizsākuši padomju karavīri. Lietuvas prokuratūra vēl joprojām, neminot nekādus pierādījumus, apgalvo, ka vainojami karavīri. Sadursmēs gāja bojā vairāk nekā desmit cilvēki, vairāk nekā 600 tika ievainoti.

Spriedums 13. janvāra lietā Lietuvā tika pasludināts pērnā gada martā. Aizmuguriski apsūdzēti 67 cilvēki, viņiem piespriests dažāds sods. Tiesas priekšā stājās tikai divi: Krievijas pilsonis, atvaļināts pulkvedis Jurijs Meļs un bijušais karavīrs Genādijs Ivanovs, kam piespriesta brīvības atņemšana uz septiņiem un četriem gadiem atbilstoši.

Lietuvas Apelācijas tiesā iesniegtas vairāk nekā 60 sūdzības par spriedumu. Lieta bija jāizskata jau šī gada pavasarī, tomēr karantīnas un ar epidēmiju saistītās sarežģītās situācijas dēļ tā atlikta līdz rudenim.

Tiesas procesu 13. janvāra lietā Krievija nosauca par kaunpilnu. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka Viļņas rīcība neatbilst tiesiskajiem aktiem un tā piemēro likumiem atgriezenisku spēku.

8
Tagi:
ANO, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts komentēja Lietuvas reakciju pēc KF pārstāvju ziņojumiem EDSO
Aļģirds Paleckis pastāstīja, uz ko viņa lietā cer Lietuvas prokurori
"Hibrīdspiegošana": kā apturēt represiju konveijeru
Korens: Palecki cenšas nobeigt Lietuvas cietumā
Projekta Rail Baltica vizualizācija. Foto no arhīva

Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu

1
(atjaunots 17:23 15.07.2020)
Lietuvas Ministru prezidents cer, ka Eiropas Komisijas pārstāvis tuvākajā laikā apmeklēs valsti un savām acīm ieraudzīs Rail Baltica realizācijas gaitu.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijas transporta lietu komisārei Adinai Valeānai un pateicies par interesi un projekta Rail Baltica atbalstu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valdības preses dienestu.

"Rail Baltica – ir dzelzceļa infrastruktūras projekta piemērs un svarīgākā Lietuvas un Baltijas valstu prioritāte. Tāpēc ir patīkami dzirdēt, ka tā ir prioritāte arī Eiropas Komisijas acīs transeiropas transporta tīkla izveidē," teikts paziņojumā.

Skvernelis atzīmēja, ka projekta īstenošana Lietuvā rit pilnā sparā. Novembrī plānots pabeigt darbus iecirknī, kas savieno Kauņu ar Kauņas intermodālo termināli. Līdz ar tā noslēgšanu pirmo reizi šajā gadsimtā dzelzceļa kravu pārvadājumi tiks veikti starp Baltijas reģionu un citām Eiropas Savienības valstīm.

Uzsvērts, ka projektam būs liela nozīme militārās mobilitātes nodrošināšanai reģionā. Lietuva sākusi darbu ar Aizsardzības ministriju un NATO, lai labāk izmantotu Rail Baltica infrastruktūru militārajā jomā.

Valdības vadītājs apstiprināja Viļņas vēlmi noslēgt projektu līdz 2026. gadam. Politiķis pauda cerību, ka eirokomisāre varēs tuvākajā laikā apmeklēt Lietuvu, lai iepazītos ar būvdarbu gaitu.

Projekts Rail Baltica ir dzelzceļš, kas savienos Baltijas valstis ar Rietumeiropu. Tas vedīs caur Berlīni, Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. Bija plānots ar ūdenstransportu pagarināt maršrutu līdz Somijai, tomēr Helsinki savu dalību projektā apturēja. Projekta aplēstā vērtība – 5,8 miljardi eiro. Periodiski parādās informācija, ka būvdarbi izmaksās vairāk nekā plānots sākotnēji.

Piemēram, intervijā Sputnik Lietuva Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs paziņoja, ka projekta īstenošana būtiski ievilksies, taču daudz nopietnāks ir izmaksu straujais pieaugums. Pēc viņa domām, nav arī saprotams, kāpēc Baltijas valstīm vajadzīgs Rail Baltica.

Vēl vairāk, projekta nesenais audits, kura rezultātus publicēja Eiropas Revīzijas palāta, fiksēja nopietnus trūkumus, it īpaši trases rentabilitātes jomā. Atskaitē norādīts, ka prognozējamais pasažieru skaits nav pat kritikas vērts. Turklāt nav skaidrs, no kurienes nāks kravas, ko plānots pārvadāt pa dzelzceļu.

1
Tagi:
Lietuva, Baltija, Rail Baltica
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica