Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks, foto no arhīva

Pievērsušies vien padomju pagātnei: vēsturnieks par "pārsteidzošu ainu" Baltijas valstīs

73
(atjaunots 17:07 12.05.2020)
Baltijas politiķiem vajadzētu pārtraukt domāt par padomju pagātni un izvirzīt apsūdzības Krievijai, - nāktos beidzot pievērsties problēmu risināšanai pašu valstīs.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Lietuvas konservatori nākuši klajā ar ierosinājumu nodibināt "PSRS agresijas pret Eiropu dienu" pretsvarā Vācijas ārlietu ministra Haiko Māsa paziņojumam par to, ka Vācija viena sāka karu ar uzbrukumu Polijai un tikai Vācija ir atbildība par noziegumiem pret cilvēci. Lietuva vēl joprojām cenšas iegalvot, ka Krievija esot vainojama Otrā pasaules kara kurināšanā un mēģina "uzkraut vainu" citām valstīm, vēstīja Sputnik Lietuva.

Tendence apsūdzēt Krieviju saglabāsies, kamēr Baltijas valstu politiķi būs pievērsušies padomju pagātnei, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Neskatoties uz Vācijas un Austrijas viennozīmīgo reakciju, neskatoties uz ES vēstnieku klātbūtni Minskā, mēs vērojam pārsteidzošu ainu. Bijušās hitleriskās koalīcijas valstis viennozīmīgi iesaka atzīt savu režīmu atbildību, kuri piedalījās Otrajā pasaules karā Hitlera pusē. Pie tam Austrumeiropas valstīs joprojām dominē tendence, kas jau 30 gadus satrauc vietējo varasvīru prātus, - princips par Vācijas un Padomju Savienības vienlīdzīgu atbildību par kara sākumu," atzīmēja Borisenoks.

Viņš norādīja, ka šī tendence gūs pārsvaru Baltijas valstīs arī nākotnē.

"Kā tad to var – aizmirst Padomju Savienību? Uz tā balstās valsts politika un ideoloģiskā konstrukcija Baltijas valstīs. Ja to aizvākt, atklāsies neglīta aina, jo daudzi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi piedalījās karadarbībā hitleriskās Vācijas pusē un visiem spēkiem palīdzēja nacistiem okupācijas režīma apstākļos," atgādināja vēsturnieks.

Borisenoks norādīja, ka redzama ne tikai politiķu pārliecība par to, ka Krievija ir galvenais ienaidnieks, bet arī viņu materiālā ieinteresētība.

"Eiropas Savienība vēl joprojām tīri labi finansē Krievijai naidīgu noskaņojumu. Iespējams, ja šo fondu nebūtu, Baltijas politiķi risinātu iedzīvotājiem vajadzīgākus jautājumus. Lai tas viss pārtrauktos, ir jāparādās jaunai politiķu paaudzei, kam nebūs vajadzīga tāda tradīcija, kā padomju pagātnes un mūsdienu Krievijas nomelnošana, lai pamatotu pašu politiskās neveiksmes," secināja Borisenoks.

Krievijas viedokli par Otrā pasaules kara rezultātu Baltijas valstis uzskata par vēstures "sagrozīšanu" un pie tam dēvē Padomju Savienību par kara vaininieku līdz ar hitlerisko Vāciju. Savukārt Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka stingri stāsies pretī vēstures falsifikācijas mēģinājumiem un pakāpeniskai nacisma reabilitācijai, kas ar varasvīru atļauju plaukst Baltijas valstīs.

73
Tagi:
Baltija, PSRS, Lielais Tēvijas karš
Pēc temata
Baltijas reģiona militāri politiskā groteska
ASV Valsts departaments publicēja paziņojumu par PSRS Baltijas valstu "okupāciju"
Kopīgā Uzvara: kā 9.maiju nosvinēja citas valstis
Lietuva novērtējusi Vācijas paziņojumu par vainu Otrajā pasaules karā
Kaņepju produkcija, foto no arhīva

Divi spaiņi kaņepju tējas: narkotiku legalizāciju Lietuvā nav iespējams apturēt

27
(atjaunots 08:27 24.11.2020)
Tuvākajā laikā jaunais Lietuvas Seima sasaukums izskatīs jautājumu par brīvu kaņepju šķiedru, tostarp kanabidiolu saturošu, pārdošanu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Drīz jaunais Lietuvas Seima vairākums pieņems lēmumu par brīvas kaņepju šķiedras pārdošanas atļaušanu, vēsta Sputnik Lietuva.

Parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mikols Majausks paziņoja Facebook, ka Eiropas tiesa tikko ir izskaidrojusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nevar aizliegt kaņepju šķiedru/kanabidiola (CBD) pārdošanu, ja tās tiek likumīgi ražotas Eiropas Savienībā.

"Un lai arī lēmums paliek pušu ziņā, tām nāksies balstīties uz konkrētiem pierādījumiem, ka CBD ir narkotiskā viela. Ņemot vērā to, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata CBD par narkotisko vielu, pierādīt pretējo būs ļoti grūti," paziņoja Majausks.

Taču, pēc viņa sacītā, jautājums par psihoaktīvo vielu THC* (tetrahidrokanabinols), kuras pēdas tiek atklātas šķiedru augos un kanabisa produktos, paliek neatrisināts.

"THC atrodas arī tējā no šķiedrainām kaņepēm, taču pat izdzerot divus spaiņus, nesajutīsi nekādu reibinošu efektu," paziņoja Majausks.

Pēc deputāta sacītā, Lietuvas Seimam būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā. Majausks pauda pārliecību, ka jaunais vairākums "izlems pareizi".

Pēc deputāta domām, pēc kaņepju šķiedru un CBD pārdošanas atļaušanas onkoloģijas slimnieki, cilvēki ar neiroloģiskām slimībām, epileptiķi spēs brīvi iegādāties dabīgus preparātus, kuri palīdz atvieglot simptomus.

Turklāt, viņaprāt, ārsti varēs nebaidīties publiski apspriest ārstēšanas veidus un spēs konsultēt savus pacientus šajā sakarā.

"Mēs esam viens no lielākajiem šķiedrainu kaņepju ražotājiem ES. Ja mēs pieņemsim pareizu lēmumu, mēs spēsim ne vien eksportēt izejvielas, bet arī ražot CBD produkciju un veidot 300 miljonus eiro pievienotās vērtības gadā un darbavietas Lietuvā," atzīmēja Majausks.

Iepriekš Majausks vairākkārt piedāvāja atcelt kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu nelielos daudzumos bez izplatīšanas mērķa, apgalvojot, ka produkti no kanabisa pirmām kārtām ir terapeitiski preparāti. Savas nostājas pastiprināšanai viņš bija atnesis arī kaņepju tēju un kaņepju eļļu uz Lietuvas Seimu.

Iepriekš Lietuvas Veselības ministrija publicēja alkohola un citu psihoaktīvo vielu patēriņa Eiropas skolās pētījumu (ESPAD/Eiropas skolu pētījums), saskaņā ar kura datiem, Baltijas republikā 5,6% pusaudžu ir lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas: 4,3% – sintētiskos kanabinoīdus, 0,9% - sintētiskos katinonus. Kopumā 19% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotikas.

* vairākās valstīs aizliegtā viela

27
Tagi:
Seims, Lietuva, narkotikas
Pēc temata
Livonijas ordeņa pils dārzā nejauši iesēja narkotiskās kaņepes
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Lietuvos geležinkeliai vilciens, foto no arhīva

ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē

25
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.

ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.

"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.

"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.

Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.

Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.

2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.

25
Tagi:
ES, Lietuva
Pēc temata
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei
Brisele noteikusi soda naudu Lietuvai par sliežu demontāžu uz Latviju

ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie tas novedīs

0
(atjaunots 16:11 25.11.2020)
Amerikas Savienotās Valstis slēdz debesis: Vašingtona oficiāli pametusi pirms gandrīz 30 gadiem parakstīto līgumu.

ASV oficiāli izstājās no Atvērto debesu līguma. Vienošanās tika parakstīta 1992. gadā ar mērķi nostiprināt drošību Eiropā pēc aukstā kara. Tā stājās spēkā 2002. gadā. Līgums ļauj dalībvalstīm atvērti savstarpēji ievākt informāciju par bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Maskavā paziņoja, ka izjūt nožēlu sakarā ar ASV izstāšanos no vienošanās, un uzsvēra, ka šis lēmums kaitē reģionālajai un starptautiskajai drošībai. Par savu nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma amerikāņi paziņoja šī gada maijā, atsaucoties uz pārkāpumiem no Krievijas puses. Maskavā šīs apsūdzības noliedz, norādot, ka ASV pašas ne vienu reizi vien ir pārkāpušas līgumu. Plašāk skatieties Sputnik video.

0