Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā, 2019. gada 9. maijs. Foto no arhīva

"Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ilgs līdz pēdējam dalības pieteikumam

42
(atjaunots 08:38 09.05.2020)
Virtuālajam gājienam "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" jau ir pievienojušies vairāk nekā divi miljoni cilvēku, gribētāju skaits piedalīties piemiņas akcijā turpina pieaugt.

RĪGA, 9. maijs – Sputnik. Pieteikumu dalībai virtuālajā gājienā "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" iespējams nosūtīt līdz 9. maija plkst. 15:00, akcija turpināsies tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai visi moderāciju izgājušie veterāni kļūtu par virtuālā pulka dalībniekiem, paziņoja organizatori.

Covid-19 izplatības draudu dēļ akcija "Nemirstīgais pulks" šogad notiks tiešsaistes formātā. Organizatori jau ir saņēmuši vairāk nekā 2 100 000 pieteikumu dalībai virtuālajā gājienā. Tīmeklī gājiens ilgs vairākas dienas – visiem dalībniekiem, kas iesniegs pieteikumu, atnāks vēstule ar tā apstiprinājumu un laiku, kad varēs ieraudzīt tieši savu veterānu.

Акция Бессмертный полк в Риге, 9 мая 2019
© Sputnik / Sergey Melkonov
Akcija "Nemirstīgais pulks" Rīgā, 2019. gada 9. maijs

Iesniegt veterāna fotogrāfiju tiešsaistes gājienam var 2020.polkrf.ru, ok.ru/app/immortal-regiment, vk.com/polk_app, sber9may.ru. Pieteikumi tiek pieņemti līdz 9. maija plkst. 15:00 pēc Latvijas laika. Tiešsaistes gājiena translācija sākās jau plkst. 11:00 pēc Petropavlovskas-Kamčatskas laika (plkst. 2:00 pēc Latvijas laika).

"Akcija ies no austrumiem uz rietumiem, pievienojot sev jaunus reģionus. Apskatīties translāciju Internetā var jebkurā laikā kopš tās sākuma brīža "Krievijas Nemirstīgā pulka" mājaslapā polkrf.ru, Starptautiskā "Nemirstīgā pulka" mājaslapā polk.press un tiešsaistes kinoteātrī "Okko". Šajās platformās paredzēta arī iespēja pārtīt video uz nepieciešamo momentu un ieraudzīt savu veterānu "Nemirstīgā pulka" ierindā," pastāstīja Krievijas sabiedriskās kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" Centrālā štāba līdzpriekšsēdētājs Sergejs Makarovs.

Ja cilvēkam nav iespējas iesniegt pieteikumu, piemēram, tas skar vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem nav prasmju darbam ar Internetu un sociālajiem tīkliem, palīgā nāks Krievijas sabiedriskās kustības "Uzvaras brīvprātīgie" dalībnieki.

Gājiena translāciju varēs vērot arī RIA Novosti un aģentūras Sputnik portālos, kas ir oficiālie "Nemirstīgā pulka tiešsaistē" informācijas partneri tuvās pierobežas valstīs.

Projekta tehnisko nodrošinājumu sniedza tā partneris PAS "Sberbank", kura speciālisti spējuši dažu nedēļu laikā izveidot resursu, kas spēj pieņemt milzīgu informācijas plūsmu un sarīkot translāciju vairāku stundu garam video.

"Lielās Uzvaras svētki apvienoja visu komandu, kura strādāja pie projekta, un palīdzēja mums īstenot visu visaugstākajā tehniskajā līmenī. Šodien jau ir augšupielādētas vairāk nekā 2 miljoni fotogrāfiju, un piedalīties projektā gribētāju skaits pastāvīgi aug," atzīmēja PAS "Sberbank" valdes priekšsēdētāja vietnieks Staņislavs Kuzņecovs.

Katrs nosūtītais pieteikums obligāti iziet moderāciju, un tikai pēc tam veterāns dodas tiešsaistes gājienā.

"Palīdzību akcijas sagatavošanā sniedz 3,7 tūkstoši brīvprātīgo. Aktīvistu vecums, kuri vēlējās sniegt savu pienesumu vērienīgākā Uzvaras dienas pasākuma organizācijai, ir absolūti dažāds. Visvecākajam brīvprātīgajam ir 72 gadi – viņš ir vēstures un sociālo zinību skolotājs no Habarovskas novada," pastāstīja Krievijas sabiedriskās kustības "Uzvaras brīvprātīgie" priekšsēdētāja Olga Ameļčenkova.

Pēc 9. maija "Nemirstīgā pulka tiešsaistē" gājiena translācija turpināsies "Krievijas Nemirstīgā pulka" mājaslapā polkrf.ru, Starptautiskā "Nemirstīgā pulka" mājaslapā polk.press un tiešsaistes kinoteātrī "Okko".

42
Tagi:
Nemirstīgais pulks, Uzvaras 75. gadadienas svētki, Uzvaras diena, Lielais Tēvijas karš
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

21
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

21
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

0
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

0
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ