Lietuvas Seima sēde, foto no arhīva

Lietuvas Seima vēlēšanas var ievilkties

40
(atjaunots 14:37 07.05.2020)
Parasti pilsoņi balso vienas dienas garumā, taču pandēmijas un nepieciešamības ievērot sanitārās drošības prasības dēļ šo termiņu varētu pagarināt līdz trim dienām.

RĪGA, 7. maijs – Sputnik. Valdošās partijas "Lietuvas Zaļo un zemnieku savienība" (LZZS) vadītājs Ramūns Karbausks piedāvāja pagarināt balsošanu gaidāmajās Seima vēlēšanās, vēsta Sputnik Lietuva.

Lietuvas parlamenta vēlēšanas notiks 2020. gada 11. oktobrī.

Parasti balsošana ilgst vienu dienu, vēlēšanu iecirkņi strādā no plkst. 7:00 līdz 20:00. Karbausks uzskata, ka šoreiz balsošanu derētu rīkot trīs dienu garumā, nevis vienā dienā. Pēc politiķa domām, tādējādi varētu sadalīt vēlētāju plūsmu iecirkņos, lai tiktu ievērotas sanitārās drošības prasības.

Pie tam elektroniskais balsojums, pēc Karbauska domām, nav pilnvērtīga alternatīva.

"Mēs vienkārši nespēsim nodrošināt tā drošību," paziņoja LZZS līderis.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš uzsvēra, ka politiskās kampaņas attīstība būs atkarīga no tā, cik lielā mērā izdosies tikt galā ar koronavīrusa izplatību.

Iepriekš šonedēļ Polijas Seims nolēma nerīkot 10. maijā paredzētās prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar piedāvāto plānu, Augstākā tiesa atzīs vēlēšanas par nenotikušām sakarā ar to nerīkošanu, savukārt Polijas Seima spīkers nozīmēs prezidenta vēlēšanas uz tuvāko iespējamo datumu.

Francijas municipālo vēlēšanu otrā kārta, kurai bija jānotiek 15. martā, provizoriski ir pārcelta uz septembra beigām-oktobra sākumu. Indonēzijas reģionālās vēlēšanas arī ir pārceltas uz laiku no šī gada septembra līdz decembrim. Serbijas parlamenta vēlēšanas, kurām bija jānotiek 21. aprīlī, pārceltas uz 21. jūniju.

Savukārt Ukrainas Augstākā padome vakar nolēma nepārcelt vietējo vēlēšanu datumu, kas ir ieplānotas 25. oktobrī, taču, iespējams, tiks veiktas zināmas izmaiņas vēlēšanu kodeksā – tostarp piedāvāts mainīt vēlētāju aktivitātes zemāko rādītāju. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka, neraugoties uz jaunā koronavīrusa pandēmiju, valsts vadītāja vēlēšanas noteikti notiks vasarā, to iespējamais datums ir 30. augusts.

40
Tagi:
koronavīruss, vēlēšanas, Seims, Lietuva
Pēc temata
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Rīgas domes pagaidu administrācija var kļūt par pastāvīgo
 Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas

The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, Baltijā izkropļo vēsturi

22
(atjaunots 13:36 15.04.2021)
Valstis, kas izkropļo Holokausta vēsturi, nevēlas atzīt, kāda bijusi to iedzīvotāju loma slepkavībās.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.

Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.

Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.

"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.

40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.

Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.

Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.

"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.

Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.

"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.

Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.

Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.

Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.

"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.

Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.

"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.

Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.

"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."

Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.

Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.

22
Tagi:
holokausts, nacisti, Baltija
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Demonstratīva izgāšanās. Ko parādīja Baltijas izmēģinājuma atteikšanās no KF elektrības?

25
(atjaunots 12:56 15.04.2021)
Aizvadītajā nedēļā Latvija un Lietuva izmēģinājumu ietvaros pirmo reizi atteicās no elektroenerģijas importa no Krievijas.

Tomēr divas dienas ilgās atslēgšanās sekas izrādījās daudznozīmīgas: elektrības cenas Baltijas valstīs strauji pieauga, piedevām tām pat neizdevās pilnībā atteikties no Krievijas elektroenerģijas. Par Baltijas valstu apšaubāmajām "mācībām" – atslēgšanos no BRELL – stāsta Ņikita Čikunovs.

Negaidīti treniņi

Baltkrievijas energosistēmas plānveida pārbaudes ar pārrobežas elektrības padeves līniju atslēgšanu uz Lietuvas robežas, kas notika 8.-11. aprīlī, bija vērā ņemams notikums, taču ne savu rezultātu dēļ.

Šajās dienās Latvija, nepaskaidrojot iemeslus, pārtrauca elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas, informēts avots pastāstīja Krievijas izdevumam "Kommersant". Uz Sputnik jautājumu par to, vai šāds solis sperts tehniskas nepieciešamības labad, Latvijas sistēmas operatora (LST) pārstāvji atbildēt atteicās.

Plūsmu apturēšanas rezultātā elektrības cenas Krievijas rietumu daļā un Urālos 8. aprīlī kritās par 1% un sasniedza 1,37 tūkst. rubļu par MWh. Elektroenerģijas cena Baltijā savukārt manāmi pieauga: Lietuvā, kas bija spiesta palielināt iepirkumus no Polijas un Zviedrijas, tā pieauga par 4 eiro – līdz 51 eiro (gandrīz 4,7 tūkst. rubļu), precizēja "Kommersant".

Pie tam būtu nekorekti apgalvot, ka Baltijas valstis būtu pilnībā atteikušās no Krievijas elektroenerģijas. Krievijas elektroenerģijas eksporta operatora "Inter RAO" preses dienestā Sputnik korespondentam paziņoja, ka piegādes uz Lietuvu no Kaļiņingradas apgabala 8.-11. aprīlī nepārtrūka – turp joprojām nonāca reģiona ģenerācijas pārpalikumi.

Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (BRELL) enerģētiskās sistēmas strādā sinhronā režīmā jau kopš padomju laikiem, tāpēc patlaban elektroenerģija šajā lokā tiek padota brīvi.

Baltijas valstis apņēmušās līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar ES tīkliem, lai "iegūtu enerģētisko neatkarību".

Šī iemesla dēļ Krievija un Baltkrievija šodien pārbauda savu energosistēmu stabilitāti. 2019. gadā Kaļiņingradas apgabals pārbaudīja savas energosistēmas izolētā režīmā, bet aizvadītajā nedēļā – Baltkrievijas-Lietuvas EPL testa atslēgšanu.

Pārbaužu rezultātā Krievijas un Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas informēja, ka pārbaudes bija sekmīgas, abu valstu energosistēmas ir stabilas. "Pārbaudes nodemonstrēja Baltkrievijas energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez sakariem ar Lietuvas sistēmu," atzīmēja Baltkrievijas resors.

Energodeficīts reģions

Patlaban Baltijas valstis nespēj pilnībā segt savu elektroenerģijas patēriņu un iegādājas to kaimiņvalstīs.

Lietuva, kas sedz lielāko daļu savu vajadzību uz importa rēķina, saņem elektrību no Krievijas un Baltkrievijas (apmēram 20% importa) un pa energotiltu LitPol Link (nominālā jauda – 500 MW) no Polijas (aptuveni 5%).  

Apjoma ziņā lielākās piegādes nāk no Zviedrijas pa energotiltu NordBalt (nominālā jauda – 700 MW) – līdz 45% no visa importa, kā arī no Krievijas (apmēram 30%).

Saskaņā ar kompānijas "Inter RAO" datiem, 2019. gadā Lietuvai piegādāti 6,286 miljardi kWh (no Smoļenskas apgabala tranzītā caur Baltkrieviju – 3,8 miljardi kWh, no Kaļiņingradas apgabala — 2,6 miljardi kWh). Šis apjoms veido mazāk nekā pusi no valstī 2019. gadā patērētās elektroenerģijas.

Aizvadītajā gadā Krievijas piegādes saruka divkārt – līdz 3,143 miljardiem kWh. Daļēji tas saistīts ar to, ka Lietuvas operators "Litgrid" noteicis caurlaidi nulles apjomā elektroenerģijas padevei no Baltkrievijas pēc BelAES pieslēgšanas BRELL sistēmai. Tā Lietuva turpināja tirdzniecību tikai ar Kaļiņingradas apgabalu.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Latvija, kas saņem elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm, 2020. gada novembrī atļāva tiešās piegādes no Krievijas (2013. gadā Baltijas valstu operatori piešķīra tikai divus pieslēgumus piegādēm no Krievijas: Kaļiņingrada-Lietuva un Baltkrievija-Lietuva). Šī gada janvārī un februārī "Inter RAO" pārdeva Latvijai 418 miljonus kWh. Krievijas kompānija norādīja, ka tas ir rekordliels rādītājs, saistīts ar aukstu ziemu un elektrības patēriņa strauju pieaugumu.

Igaunija savu elektroenerģijas patēriņu sedz ar piegādēm no Somijas pa zemūdens kabeļiem Estlink 1 un Estlink 2 (summārā nominālā jauda – 1000 MW). Skandināvijas valsts nodrošina aptuveni 60% Igaunijas importa. Tomēr padeves stabilitāte ir apšaubāma: no ekspluatācijas sākuma brīža 2014. gadā kabelis Estlink 2 divas reizes izgājis no ierindas. Krievijas un Baltkrievijas piegādes daļa nav liela – apmēram 3%, taču tā pieaug, ja rodas problēmas ar somu tīkliem.

Neuzticamas alternatīvas

BRELL nodrošina Baltijas valstis ar uzticamām maģistrālēm, kas garantē elektroenerģijas piegādi ārkārtas apstākļos, norādīja Krievijas Nacionālā enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Vienlaikus, viņš konstatēja, ar Eiropas valstīm izveidoto energotiltu darbspēja rada šaubas. Piemēram, NordBalt, strādājot ar pilnu jaudu pirmajā pusgadā, atslēdzās desmit reizes. Pēc tam energotilta jaudu samazināja.

"Zviedrijas piegādes Lietuvai ir nestabilas, jo skandināviem pārsvarā strādā hidroenerģētika. Kad ūdens ir daudz, hidrostacija izstrādā lielu apjomu elektrības un var to eksportēt. Zviedrijas elektrība apogeja periodos var konkurēt ar Krieviju cenas ziņā. Taču ziemā HES izstrādes Zviedrijā krītas – valsts no eksportētāja pārvēršas par importētāju. Pērn zviedri pirka elektrību Lietuvā, tā – Krievijā. Mums ir fundamentāla loma – nodrošinām piegāžu stabilitāti," turpināja eksperts.

Izmēģinājumi uzskatāmi parādīja, ka izstāšanās no BRELL acumirklī novedīs pie elektroenerģijas cenu pieauguma Baltijas valstīs (1000 kWh vidējā cena Krievijas vairumtirdzniecības tirgū – 20-25 eiro, Skandinācijas Nordpool – vairāk nekā 40 eiro).

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to ļoti labi saprot, taču ar runām par drīzu atslēgšanos no energoloka mēģina izsist ES finansējumu, uzskata Igors Juškovs.

"Atliekot savu izstāšanos no BRELL, balti var izvilināt no ES naudu jaunas infrastruktūras būvdarbiem. Vēl jāņem vērā, ka šis solis pats par sevi nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas elektroenerģijas importa. Vienkārši nebūs automātiskas padeves – vajadzēs atsevišķi vienoties. Mijiedarbības sistēma mainīsies, tomēr nekur nav teikts, ka Krievija aizies no Baltijas tirgus," uzsvēra eksperts.

Kopumā izstāšanās no BRELL nenesīs Baltijas valstīm nekādu ekonomisko labumu, uzskata Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Dzīve BRELL ir izdevīga gan tehniski, gan ekonomiski. To apstiprina visi enerģētiķi, ne politiķi. Saražotās elektroenerģijas pārpalikumus iespējams operatīvi nodot starp valstīm, izstrādāt ekonomiskāku elektrostaciju darbu. Baltijā nonāk lētāka enerģija nekā no Eiropas. Ja valstis gribēs, pirks dārgo no Eiropas, ja negribēs – pirks Krievijā un Baltkrievijā," viņš secināja.

Atgādināsim, ka atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrības noveda Baltijas valstis pie elektroenerģijas cenu nopietna pieauguma, tiklīdz pērn iestājās auksta ziema. Piemēram, 2021. gada janvārī elektrības vairumtirdzniecības cena Igaunijā un Latvijā pieauga par 35% (līdz 53,38 eiro par MWh), Lietuvā – par 36% (līdz 53,69 eiro).

Iepriekš KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļeņčenko sarunā ar Baltnews atzīmēja, ka BRELL Baltijas valstīm ir izdevīgs – tas ir ideāls enerģijas rezerves avots, kad Igaunijā, Lietuvā vai Latvijā pēkšņi strauji aug pieprasījums.

"Pieņemsim, noticis kaut kāds traucējums vai pēkšņi iestājies sals. Tādā gadījumā elektrība no enerģētiskā loka sāks nonākt Baltijā burtiski 10 sekunžu laikā, - pastāstīja eksperts. – Vēl vairāk, enerģijas cena no BRELL ir jūtami mazāka šī reģiona valstīm, nekā ar piegādēm no ES. Salīdzinājumam: elektrība, kas nonāk Igaunijā no maģistrāles, kurā iekļauta Krievija un Baltkrievija, ir par 19% lētāka nekā iepirkums no Ziemeļeiropas."

25
Tagi:
cenas, elektroenerģija, BRELL, Krievija, Baltija
Pēc temata
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL