Lietuvā atsāksies reisi no Viļņas uz Rīgu un Frankfurti

21
(atjaunots 22:58 04.05.2020)
Domājams, aviācijas satiksme ar Latviju un Vāciju atsāksies maija vidū. Reisi uz Latviju kursēs ik dienas, uz Vāciju – trīs reizes nedēļā.

RĪGA, 5. maijs – Sputnik. Lietuvas valdība devusi atļauju atjaunot regulāros reisus no maija vidus, neskatoties uz to, ka daudzās valstīs vēl saglabājas karantīnas noteikumi, vēsta Sputnik Lietuva

Karantīnas režīms valstī saglabājas līdz 11. maijam. Trešdien Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums mīkstināt tā noteikumus, tostarp arī atjaunot aviācijas satiksmi. No 4. maija pilsoņiem atļauts izbraukt no Lietuvas, jo tas nepasliktinās epidemioloģisko situāciju valstī.

"Lietuvas lidostas" informēja, ka pirmie reisi būs uz Rīgu un Frankfurti no Viļņas lidostas. Tie sāksies 13. maijā.

"Mēs uzskatām, ka pienācis laiks pakāpeniski atteikties no pasažieru reisu aizlieguma, un valsts lidostām ir precīzi izstrādāta stratēģija, tās gatavojas maksimumam. Tas veikts, ņemot vērā jaunākās drošības rekomendācijas, situāciju ar koronavīrusu konkrētajā mērķa valstī un aviokompāniju plānus," pastāstīja "Lietuvas lidostu" aviācijas pakalpojumu nodaļas vadītājs Aurims Stiklūns.

Reisi no Viļņas uz Frankfurti notiks trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un piektdienās. Tās no 13. maija organizēs vācu aviokompānija Lufthansa.

Tajā pašā dienā ikdienas reisus no Lietuvas galvaspilsētas uz Rīgu atsāks kompānija airBaltic.

Domājams, maija otrajā pusē aizvien lielāks skaits aviokompāniju atsāks reisus valsts lidostās.

Lietuvā ir gandrīz 1420 konoravīrusa pacientu, 46 cilvēki miruši, izveseļojušies 638 cilvēki.

11. martā Pasaules Veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pasaulē fiksēti vairāk nekā 3,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 238 tūkstoši cilvēku.

21
Tagi:
koronavīruss, karantīna, aviosatiksme, Lietuva
Суп с морепродуктами

Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis

22
(atjaunots 16:17 03.08.2020)
Igaunija atklāta vēl viena bīstama invāzijas suga – Ķīnas cimdiņkrabis, kurš noēd zivis un bojā dambjus.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Viena no invazīvākajām krabju sugām pasaulē tika noķerta Sitkes upē Igaunijā, vēsta portāls "Infosila".

Portāla publicētajā fotogrāfijā ir redzams Ķīnas cimdiņkrabis, kurš ir starp simts pasaulē invazīvākajām sugām.

Portāls brīdina, ka krabis barojas ar mīdijām, kuras attīra ūdeni no liekām uzturvielām un tādējādi padara to caurspīdīgāku. Tāpat tas noēd daudzu zivju ikrus, tostarp lašu, rada barošanās konkurenci zivīm. Turklāt tas būvē pietiekami dziļas alas, un tā kolonijas var apdraudēt gan dabiskos salu krastus, gan hidrotehniskās iekārtas.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от The Daily Kraken (@the_daily_kraken)

Ķīnas cimdiņkrabis ir vēžu mēra pārnēsātājs un cilvēkam bīstamā parazīta – plaušu trematodes – pārnēsātājs. Līdz ar to nav ieteicams lietot uzturā savvaļā noķertos krabjus. Taču arī atpakaļ ūdenī viņus nevajadzētu atlaist.

Šī krabja dzīvotspējas pat ļoti piesārņotā ūdenī un pārvietošanās spējas pa straumi simtiem kilometru attālumā novedusi pie tā, ka suga izplatījusies pa visu pasauli. Eiropā tiem nav dabisko ienaidnieku, viņi konkurē par barību ar vietējām sugām, noposta upju ekosistēmas, noēdot visu, ko atrod dzelmē, iznīcina zvejas tīklus un pat spēj sabojāt dambjus.

Pirmo reizi cimdiņkrabji tika manīti Vācijā 1912. gadā. Tagad tas skaitās vienīgais Vācijas saldūdens krabis un ir nodarījis valstij aptuveni 80 miljonus eiro lielus zaudējumus, bojājot dambjus, caurules un krastmalas. Baltijas jūras reģionā tas, visticamāk, iekļuvis no Ziemeļjūras un tajā ieplūstošajām upēm.

Pēdējā laikā šie krabji trāpās arī Latvijas zvejniekiem. Eksperti uzskata, ka 20 gadu laikā krabis ir pielāgojies arī Baltijas jūras ūdeņiem, jo tā nav īpaši sāļa un drīzumā kļūs siltāka.

22
Tagi:
Igaunija, dabas aizsardzība
Pēc temata
Reiz Brigē: Ķīnas krabji ieņēmuši kanālus Beļģijā
The Local: amerikāņu vēži terorizē Berlīni
Kā šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži
Mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā: uz Latviju virzās bīstamie Ķīnas krabji
Autotrase A5 Rauņa-Marjampole-Suvalki

Ekonomists aicina lietuviešus pasteigties ar braucieniem uz Poliju

16
(atjaunots 14:52 03.08.2020)
Nākamnedēļ Polija var izrādīties valstu sarakstā, atgriežoties no kurām ir nepieciešams ievērot pašizolāciju.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Lietuvas iedzīvotājiem ir vērts pasteigties ar iepirkšanās braucieniem uz Poliju, jo tuvākajā laikā tā var izrādīties valstu sarakstā, atgriežoties no kurām ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija, paziņoja "Luminor Lietuva" ekonomists Žigimants Maurics, raksta Sputnik Lietuva.

Valstis, kurās saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, skaitās "koronavīrusa skartākās". Ierodoties no tām Lietuvā, ārzemniekiem un republikas pilsoņiem ir pienākums ievērot divu nedēļu pašizolāciju. Pēc Maurica sacītā, Polija ātri tuvojas pie šī rādītāja.

"Tādējādi, ja Covid-19 gadījumus skaits Polijā strauji nesamazināsies nākamnedēļ, tā tiks iekļauta koronavīrusa infekcijas skarto valstu sarakstā (tas tiek atjaunots piektdienās), kas nozīmē, ka ierodoties no šīs valsts būs nepieciešama 14 dienu izolācija (piemēram, iepirkšanās Suvalkos). Iespējams, šajā gadījumā Lietuvai nebūs lieli zaudējumi (lietuvieši atstāj aptuveni 400 miljonus eiro gadā Polijas pierobežas veikalos), taču šāda nenoteiktība traucē tūrisma braucieniem apkārt visai Eiropas Savienībai, jo katru nedēļu ikviena valsts var nonākt sarakstā," uzrakstīja viņš Facebook.

Iepriekš Viļņas Universitātes profesors un "Santaros" klīnikas ārsts Vitauts Kasulēvičs pievērsa uzmanību tam, ka situācija ar Covid-19 Polijā pasliktinās, taču valsts neatrodas "koronavīrusa skarto" sarakstā.

No šodienas Lietuvā aizliegts iebraukt no Luksemburgas, Rumānijas, Spānijas, Bulgārijas, Beļģijas, Zviedrijas, Portugāles, Maltas, Čehijas un Horvātijas. Taču, saskaņā ar aktuālāko Veselības ministrijas apstiprināto sarakstu, no Polijas drīkst iebraukt bez ierobežojumiem.

Lietuvas iedzīvotāji bieži brauc iepirkties uz kaimiņvalsti. Visbiežāk viņi pērk pārtikas produktus un alkoholu, taču dažkārt uz Poliju brauc pēc lielākiem pirkumiem. Pēc viņu sacītā, tas ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro cenu starpības dēļ, jo Polija nav eirozonā. Vispopulārākās pierobežas iepirkšanās pilsētas ir Suvalki un Bjalistoka.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem Polijā ar Covid-19 ir inficējušies 47 469 cilvēki, turklāt pēdējo četru dienu laikā jaunu gadījumu skaits bijis rekordliels. Polijas Senāta sēde ir pārcelta sakarā ar to, ka viens no senatoriem inficējies ar koronavīrusu, pārējie senatori drīkstēs atrasties prezidenta Andžeja Dudas inaugurācijā tikai pēc Covid-19 testa rezultātu saņemšanas. Polijas policija šonedēļ rīkos pārbaudes veikalos ar mērķi pārbaudīt, vai darbinieki un apmeklētāji lieto aizsargmaskas.

16
Tagi:
robeža, koronavīruss, Polija, Lietuva
Pēc temata
Atbrauci no ārzemēm? Uz redzēšanos! SPKC iesaka neielaist ciemos draugus
Lielbritānija ieviesusi divu nedēļu pašizolāciju ieceļotājiem no Spānijas
Ceļošanai nedrošo valstu sarakstā Latvija iekļāvusi vēl vienu valsti
Glāze ūdens. Foto no arhīva

Rīgā parādīsies jauna lietus ūdens attīrīšanas sistēma

0
(atjaunots 10:07 04.08.2020)
Līdz 2020. gada beigām tiks izstrādāts projekts lietus ūdens attīrīšanas jomā, kurš ļaus veikt ūdens kvalitātes monitoringu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Tuvākajos gados Rīgā norisināsies jaunu risinājumu izstrāde un pārbaude lietus ūdens attīrīšanas jomā. Pēc speciālistu domām, jaunā sistēma palīdzēs nākotnē atrisināt ūdens kvalitātes monitoringu, kā arī sniegs operativitāti ārkārtas situāciju risināšanā, raksta BВ.lv ar atsauci uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

Pie projekta "Jaunu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu testēšana bīstamu vielu un toksīnu ieplūdes ierobežošanai Baltijas jūrā" (CleanStormWater) līdz 2022. gada beigām strādās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperti. Projekts paredz, ka galvaspilsētā un vēl dažās projekta izmēģinājumu teritorijās: Vīmsi (Igaunija), Lieto un Turku (Somija) pašvaldībās tiks izveidoti lokāli lietus ūdens attīrīšanas un testēšanas risinājumi, kuri nodrošinās lietus ūdens attīrīšanu un tā monitoringu pirms novirzīšanas Baltijas jūrā.

Projekta gaitā iegūtie dati, informācija un rezultāti tiks izmantoti plašākā mērogā, lai pakāpeniski uzlabotu ūdens attīrīšanas praksi pilsētās – centralizētās un decentralizētas lietus ūdens kolektoru sistēmās.

"Lai gan valstis Baltijas jūras reģionā ir veikušas pasākumus, lai samazinātu bīstamo vielu ieplūdi jūrā, tomēr dažādas piesārņojošas un bīstamas vielas joprojām izdalās vidē, tostarp caur lietus ūdens sistēmām. Starpsektoru sadarbība lietus ūdens pārvaldības jautājumos Baltijas Jūras reģiona valstīs, tajā skaitā Rīgas pilsētas pašvaldībā, ir aktuāls jautājums, lai nodrošinātu integrētu lietus ūdens pārvaldību. Projekta īstenošana sniegs ieguldījumu ceļā uz integrētu lietus ūdens pārvaldību, nodrošinot iespēju uzlabot esošo pilsētas lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu, kā arī veicinās ilgtspējīgu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu un novatorisku monitoringa un e-uzraudzības risinājumu ieviešanu," pastāstīja Marija Beļajeva, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta galvenā projektu vadītāja.

Projektā CleanStormWater piedalās pieci partneri: Vīmsi pašvaldība (Igaunija), kura ir vadošais partneris, Tallinas Tehniskais institūts (Igaunija), Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Turku Lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Karaliskā tehniskā universitāte (Zviedrija) un divi asociētie partneri – Lieto un Turku pašvaldības (Somija).

Kopējā projekta vērtība ir 1,6 miljoni eiro. Rīgā tiks īstenoti pasākumi par kopējo summu 300 tūkstoši eiro, no kuriem 85% ir Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas atbalsts.

0
Tagi:
ūdens