Eirodeputāts pārmet Lietuvas valdībai: pamet nāvei slimniekus

26
(atjaunots 12:08 03.05.2020)
EP deputāts Viktors Uspasskihs atzīmēja, ka epidēmijas laikā ierēdņi aizmirsuši cilvēkus ar citām slimībām un tas noved pie ļoti bēdīgām sekām.

RĪGA, 3. maijs - Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas, Darba partijas līderis Viktors Uspasskihs uzskata: koronavīrusa pandēmijas fonā valdība radījusi apstākļus, kuros cilvēki ar dažādām slimībām spiesti mirt – viņi nav inficējušies ar Covid-19.

Šis viedoklis publicēts politiķa oficiālajā vietnē.

Raksts adresēts Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam, premjerministram Saulim Skvernelim un veselības ministram Aurēlijam Verigam.

Uspasskihs atzīmēja, ka bijis spiests nākt klajā ar savu viedokli pēc viena skandaloza gadījuma, lai arī, pēc viņa domām, tādi Lietuvā tagad skaitāmi simtos.

Politiķis pastāstīja, ka Klaipēdā miris viņa paziņas ģimenes loceklis. Pacients nogādāts slimnīcā ar mikroinsultu, taču atbilstoša aprūpe viņam nav sniegta, līdz tika veikts Covid-19 tests. Tas aizņēmis aptuveni sešas stundas laikā, kad bija vajadzīga steidzama palīdzība. Uspasskihs norādīja: neviens par to neziņoja, neizteica līdzjūtību, iespējams pat, incidentu slēpa.

"Vai tas nozīmē, ka cilvēki, kuri mirst no koronavīrusa, pelnījuši līdzjūtību un līdzcietību, bet citi – ne, viņi var mirt simtiem vai pat tūkstošiem?" lauzīja galvu eirodeputāts.

Pēc viņa domām, ja Klaipēdā mirušajam cilvēkam būtu konstatēts koronavīruss, viņa ģimenei justu līdzi.

"Tas ir noziegums, un jūs esat šī nozieguma līdzzinātāji. Uz epidēmijas bāzes jūs esat radījuši iebiedēšanas sistēmu, kas "glābj" tikai Covid-19 pacientus un ignorē cilvēkus ar citām slimībām. Tas izskatās tā: ko vairāk ir ar koronavīrusu saslimušu cilvēku, jo labāk, jo var reklamēties, bet vēl labāk, ja no tā mirst vairāk cilvēku, tad var izveidot iebiedēšanas sistēmu un katrs solis būs attaisnots," apgalvo politiķis.

Uspasskihs atgādināja, ka cilvēki mirst nevis no tīra koronavīrusa, bet gan no komplikācijām pēc tā, taču visiem skaidro, ka cilvēki mirst koronavīrusa dēļ.

EP deputāts minēja "daiļrunīgu statistiku" par mirstību Lietuvā pēdējos mēnešos salīdzinājumā ar pērno gadu. Potlitiķis stāsta, ka 2020.gada janvārī miruši 3530 cilvēki (par 532 mazāk nekā 2019.gadā, kad miruši 4062 cilvēki). 2020.gada februārī miruši 3085 cilvēki, par 222 mazāk nekā 2019.gada februārī (3307 cilvēki).

"Taču līdz ar psihozes sākumu, karantīnas ieviešanu un attiecībā pret cilvēkiem ar citām slimībām noziedzīgas sistēmas ieviešanu, pareizāk sakot, atstāšanu viņus likteņa varā bez palīdzības, situācija ir radikāli mainījusies," atzīmēja EP deputāts.

Šī gada martā miris 3571 cilvēks (par 394 vairāk nekā 2019.gada martā), aprīlī – aptuveni 3612 cilvēki, par 330 vairāk nekā gadu iepriekš (3282 cilvēki).

Vienlaikus valstī fiksēti tikai 45 nāves gadījumi no koronavīrusa. Politiķis uzskata: acīmredzot, no sirds un asinsvadu slimībām, vēža un citām saslimšanām var iet bojā vairāk cilvēku nekā no Covid-19.

Politiķis uzsvēra, ka "neadekvātā psihoze" vērojama visā pasaulē un Lietuva nav varējusi palikt malā. Ja valstī nebūtu ieviesta karantīna un būtu kaut viens nāves gadījums, konservatori un sociāldemokrāti būtu "apēduši" valdošo vairākumu un būvējuši uz šī fakta priekšvēlēšanu kampaņu.

Uspasskihs atgādināja: Lietuva ieņem līdera vietu pašnāvību skaita ziņā, sirds un asinvadu slimību letālo iznākumu skaita ziņā, tāpēc valdībai nāktos veltīt īpašu uzmanību tam, lai cilvēki, kam vajadzīga palīdzība, nekbūtu pamesti likteņa ziņā pandēmijas laikā.

Politiķis ir pārliecināts, ka jāizveido komisija, kuras darbā būtu iesaistīti medicīnas eksperti – viņi varētu novērtēt Lietuvas valdības soļus Covid-19 fonā.

Jaunākie dati liecina, ka Lietuvā fiksēti vairāk nekā 1400 koronavīrusa infekcijas gadījumi, vairāk nekā 630 cilvēki izveseļojušies, vairāk nekā 45 ir miruši.

26
Tagi:
veselība, Eiropas Parlaments, Lietuva
Pēc temata
Lietuvas Veselības ministrija sniedz padomus, kā saglabāt mieru karantīnas laikā
Kopš karantīnas ieviešanas Lietuvā palielinājies vardarbības ģimenē gadījumu skaits
SVF: Baltijas valstu vidū Latvijas ekonomika cietīs visvairāk
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās benzīna cenas

18
(atjaunots 10:00 31.05.2020)
Latvijas galvaspilsētā un Igaunijas galvaspilsētā aizritējušajā darba nedēļā benzīna cenas ir palielinājušās, savukārt Viļņā palikušas nemainīgas.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5,7%, līdz 1,054 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 4,3%, līdz 0,964 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja, attiecīgi 0,935 un 0,835 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 2,6%, līdz 1,179 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena nav mainījusies – 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā palikusi nemainīga – 0,465 eiro litrā, Viļņā tā ir pakāpusies par 4,4%, līdz 0,479 eiro, savukārt Tallinā samazinājusies par 1,1%, līdz 0,56 eiro litrā.

18
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Latvijā ceļas degvielas cenas: kā nedēļas laikā ir izmainījušās cenas
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Degviela kļuvusi dārgāka: vai Latvijas iedzīvotāji retāk brauks ar savu auto
Lietuvas policijas automobilis, foto no arhīva

Par policista slepkavību meklētais Lietuvas iedzīvotājs ir miris

41
(atjaunots 13:30 30.05.2020)
Vakar aizdomās turamais atklāja uguni uz policijas darbiniekiem, kuri ieradās uz izsaukumu par vardarbību. Viens cilvēks tika nogalināts.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Mirstīgās atliekas, kas tika atrastas ugunsgrēka vietā Mažeiķu rajonā, pieder aizdomās turamajam, kurš vakar nošāva policistu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz vietējo policiju.

Lietuvas Kriminālās izmeklēšanas centra eksperti izpētīja atliekas, kas tika atrastas pēc ugunsgrēka Birbiliškes ciemā. Viņi konstatējuši, ka tas ir Stasiss Brasa, kurš tiek turēts aizdomās par šaušanu uz policijas darbiniekiem un slepkavību.

Policijas speciālā operācija ir beigusies. Kolēģiem no Latvijas ir nodota informācija par ekspertīzes rezultātiem. Policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela pateicās virsniekiem, kuri piedalījās operācijā.

Piektdien policija ieradās Birbiliškes ciemā uz izsaukumu par vardarbību. Vīrietis atklāja uguni uz policistiem: darbiniece tika ievainota kājā, savukārt kinologs Sauļus Žimants tika nošauts. Aizdomās turamais noslēpās mežā.

Lietuvas policija uzsāka šāvēja meklēšanu. Pēcāk ugunsgrēka vietā tika atrasts apdedzis cilvēka līķis, blakus likumsargi atrada ieroci. Policistiem bija aizdomas, ka tieši šis cilvēks šāva uz viņu kolēģiem.

41
Tagi:
noziedzība, Lietuva
Latvijas Aizsardzības ministrija

Viņiem pielaidi nevajag: organizācija ar ārvalstu sponsoriem pēta AM iepirkumus

0
(atjaunots 12:39 02.06.2020)
Izrādās, ka organizācijām ar ārvalstu finansējumu nav obligāti saņemt pielaidi valsts noslēpumam, lai visdetalizētākajā veidā izpētītu ziņas par Latvijas Aizsardzības ministrijas iepirkumiem ārkārtējās situācijas periodā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Lai saņemtu pielaidi aizsardzības iestādes iepirkumu dokumentācijai, parastiem mirstīgajiem, piemēram, uzņēmējiem, jāiziet sarežģīta pārbaudes procedūra un jāsaņem individuālās drošības sertifikāts. Savukārt organizācijai "Delna", kura saņem ārvalstu finansējumu, šim nolūkam pietika ar vienkāršu sadarbības līgumu, vēsta Neatkarīgā

Šī gada aprīlī sabiedrība par atklātību "Delna" un Aizsardzības ministrija noslēdza sadarbības līgumu par iepirkumu uzraudzību ārkārtējās situācijas periodā. Līgums ļauj organizācijai, kura saņem ārzemju finansējumu, saņemt brīvu pieeju Aizsardzības ministrijas informācijai, "tai skaitā grāmatvedības un finanšu dokumentiem, iepirkumu dokumentācijai un noslēgtajiem līgumiem, šo līgumu ietvaros veiktajiem maksājumiem, kā arī citiem ar iepirkumu saistītajiem dokumentiem, informācijai, telpām un citām materiālām vērtībām" saistībā ar individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādi. "Delna" ir saņēmusi tiesības piedalīties Iepirkumu komisijas sēdēs un aptaujās ministrijas amatpersonas.

Uz jautājumu par to, vai "Delna" pārstāvjiem nav jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, pirms viņi sāk pētīt aizsardzības iestādes iepirkumus, ministrijas Publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins paziņoja, ka līgums ar "Delna" nav saistīts ar valsts noslēpumu.

"Arī pats iepirkumu process un ar to saistītie dokumenti nav informācija, kas satur valsts noslēpumu, kā arī darbam ar tiem jautājumiem, kuri ir iepirkumu darba grupas kompetencē, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam," paziņoja Galkins.

Viņš uzsvēra, ka "Delna" pārstāvji nevar saņemt piekļuvi objektiem, kas satur valsts noslēpumu, jo neatrodas telpās, kur šie objekti tiek glabāti, apstrādāti vai apspriesti.

Neatkarīgā vērsās arī Satversmes Aizsardzības birojā, lai noskaidrotu, vai kādam no "Delna" darbiniekiem ir pielaide valsts noslēpumam.

Birojā paziņoja, ka jautājums par pielaidi valsts noslēpumam Aizsardzības ministrijā vai NBS nav SAB kompetencē, bet gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kompetencē.

"SAB neizsniedz speciālās atļaujas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem," atzīmēja iestādē.

Saskaņā ar pēdējo pieejamo "Delna" atskaiti par 2018. gadu, ziedojumus organizācijai veikušas gan juridiskās personas, gan privātpersonas. Starp juridiskajām personām visvairāk līdzekļu tai ieskaitījusi ārzemju organizācija Transparency International, kas ir saistīta ar Džordžu Sorosu (75 465 eiro), un Vācijas vēstniecība (15 437 eiro).

0
Tagi:
Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Pabriks pastāstīja, kā ārkārtas situācijas režīmā tiek sargātas Latvijas robežas
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem