Lietuva

Baltijas valstis vienojušās koordinēt savas darbības cīņā ar Covid-19

34
(atjaunots 14:23 30.04.2020)
Nākamnedēļ Baltijas valstu valdību vadītāji izskatīs jautājumu par savstarpējo valstu robežu atvēršanu maija vidū.

RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri apsprieda videokonferencē jautājumu par satiksmes atvēršanu starp valstīm un Baltijas valstu sadarbību, vēsta LSM.lv.

Tikšanās dalībnieki saskaņoja galvenos trīspusējo pārrunu jautājumu. ĀM vadītāji nolēma, ka ierobežojumu atcelšanas problēma ir jārisina veselības ministriem, savukārt Baltijas valstu augstākās amatpersonas uzsāks konsultācijas par koordinētu pieeju nākamās nedēļas sākumā. Nākošais ārlietu ministru pārrunu raunds notiks 8. maijā.

​"Vienojāmies pēc iespējas vairāk apmainīties ar informāciju un koordinēt to pasākumu apjomu, ko katra valsts veic, pārskatot noteiktos ierobežojumus, maksimāli saskaņojot tos laikā un telpā," pastāstīja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs.

Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstīm ir pietiekami daudz atšķirību ierobežojumu ziņā. Piemēram, Latvijā ārkārtējās situācijas režīma periodā turpina strādāt kafejnīcas un restorāni. Lietuvā tie tika atvērti vien nesen.

Runājot par robežām, Rinkēvičs uzsvēra, ka no Latvijas puses robežas ar Lietuvu un Igauniju tehniski ir atvērtas.

"Mums īsti nav jālemj par iekšējo Eiropas Savienības robežu atvēršanu, kas ir aktuāli mūsu kolēģiem. Mēs esam ieinteresēti, lai tādas darbības notiktu koordinēti. Nebūtu pieļaujama situācija, ka, lemjot par ierobežojumu atcelšanu, Latvijas pilsonis iebrauc Lietuvā uz dažām stundām, bet viņam obligāti divas nedēļas ir jāpavada karantīnā," sacīja viņš.

Pēc viņa teiktā, labs modelis ir izveidojies Valkā un Valgā, kur iedzīvotāji var turpināt strādāt dažādās valstīs, pateicoties kam tika atrisināta asa problēma.

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pateicās Latvijai un Lietuvai par ciešu sadarbību visas krīzes garumā, raksta Postimees.

"Ciešs kontakts un efektīva Baltijas valstu sadarbība mums bija ārkārtīgi nepieciešama Covid-19 krīzē. Savstarpēji lēmumi par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu ir svarīgi, lai no jauna padarītu iespējamu pārrobežas kustību, nodrošinot turpmākās vīrusa izplatības novēršanas pasākumus," uzsvēra Reinsalu.

Robežas starp Baltijas valstīm var tikt atvērtas maija vidū, paziņoja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

Pēc viņa sacītā, epidemioloģiskā situācija "ar noteiktām niansēm" valstīs ir līdzīga, un karantīnas termiņi ir noteikti līdzīgiem periodiem, kas ļauj pamatoti rosināt jautājumu par robežu atvēršanu.

"Mums tas ilgs līdz 11. maijam, Latvijā – līdz 12. maijam, Igaunijā – līdz 17. maijam. Ļoti līdzīga situācija. Es domāju, ka mēs esam uzsākuši ļoti konkrētu koordinētu darbu, lai izietu no šīs situācijas pēc iespējas saskaņotāk," sacīja Linkēvičs.

Nākamās nedēļas sākumā jautājums par robežu atvēršanu ir jāizskata arī Baltijas valstu veselības ministriem.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis preses konferencē paziņoja, ka Baltijas valstu valdību vadītājiem ir jāpieņem lēmums par robežu atvēršanu 6. maijā.

34
Tagi:
Baltija, robeža, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (721)
Pēc temata
Pārbaudīta Covid-19 izplatība aviācijas bāzes kuģa "Theodore Roosevelt" ekipāžā
Infekcionists: Latvija sasniegusi Covid-19 saslimstības līknes augstāko punktu
Apkopota informācija par Covid-19 Latvijā: fiksēta vecuma grupa ar lielāko risku
"Tez Tour Latvia" vadītājs iesaka Latvijai nelielīties ar panākumiem cīņā ar Covid-19
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

21
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

21
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Brīvības piemineklis

Zatlera iecere savāca vairāk nekā 40 000 eiro: Rīga ieraudzīs jaunu Mildas izgaismojumu

0
(atjaunots 08:25 24.10.2020)
Jauno Mildas izgaismojumu Rīgā varēs ieraudzīt 11. novembrī, Lāčplēša dienā: Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds gaida Latvijas iedzīvotāju atsauksmes.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Brīvības pieminekļa Rīgā jaunā izgaismojuma izveidošanas ideja pieder bijušajam Latvijas prezidentam Valdim Zatleram. Viņš nolēma, ka valsts galvenais monuments pazūd tumsā, reklāmu un ielu lukturu fonā, un organizēja Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondu.

Tiesa, eksperti atzīmēja, ka Zatlera iecerētais projekts ar nosaukumu "Gaisma mūsu brīvībai" tehniski īstenot ir diezgan sarežģīti. Un tādēļ aptuvenā summa, kura būtu nepieciešama tā īstenošanai dzīvē, ir 500 tūkstoši eiro.

Pašlaik ir izdevies savākt vairāk nekā 41 tūkstoti eiro. Taču ieraudzīt pirmos rezultātus varēs jau 11. novembrī, Lāčplēša dienā, vēsta Rus.lsm.lv.

Arhitekts Austris Mailītis, kurš strādā pie projekta, pastāstīja, ka šobrīd tiek apzinātas detaļas, izstrādāta koncepcija un iesniegts tā saucamais minimālais projekts Būvvaldei.

Tas, ko cilvēki ieraudzīs 11. novembrī, nebūs beidzamais izgaismojuma variants. Būs iespēja atstāt fondam atsauksmes ar savu viedokli par projektu. Koncepciju grasās pilnveidot.

Atgādināsim, ka visu šo iecerējušais Zatlers atzīmēja, ka monuments, kurš Rīgas centrā atrodas jau vairāk nekā 80 gadus, nedrīkst naktīs kļūt neredzams, jo "naktī brīvība nepazūd".

0
Tagi:
Brīvības piemineklis
Pēc temata
KF vēstnieks Latvijā: oficiālā Rīga aizmirsa, kurš nosargāja Mildu
Latvijas eksprezidents vāc līdzekļus Brīvības piemineklim
Brīvība ar mirdzošām zvaigznēm Rīgā: startē Mildas izgaismošanas publiskā apspriešana