Zinātnes pētījumu un pilsoņu iniciatīvu attīstība fonda Osnovaņije prezidents Aleksejs Anpilogovs

"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību

77
(atjaunots 12:08 28.04.2020)
Pārmaksāt trīs reizes par elektroenerģiju, taču pārdot tautai nedaudz vienotības: eksperts Aleksejs Anpilogovs par visejošāko Baltijas varasiestāžu preci rūpniecības sabrukuma fonā.

RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Lietuva sagaida, ka Baltijas valstis izstrādās vienotu pozīciju attiecībā uz Baltkrievijas AES un drīzumā parakstīs vienošanos par to, ka neielaidīs reģionā baltkrievu enerģiju līdz 2026. gadam, kad to tīkli tiks sinhronizēti ar Eiropas tīkliem. "Saskaņots dokuments var kļūt par lielisku Baltijas valstu vienotības piemēru, ja tas tiks parakstīts jau tuvākajā laikā," citē Lietuvas enerģētikas ministra Žigimanta Vaičūna vārdus Sputnik Lietuva.

Vienotību kabatā neieliksi un glāzē neieliesi, savukārt nedaudz kilovatu ir labāk, nekā daudz vienotības, ironiski atzīmēja kodolenerģētikas eksperts, Zinātnes pētījumu un pilsoņu iniciatīvu attīstība fonda "Osnovaņije" prezidents Aleksejs Anpilogovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltijā ir vērojama "visparadoksālākā" situācija: enerģijas deficīta fonā visas Baltijas valstis konsekventi atsakās no lētiem enerģijas avotiem.

"Viņu pašmāju elektroenerģētika lāgā neattīstās – pietiek atcerēties, ka Lietuva slēdza savu atomelektrostaciju, bet Igaunija, dzenoties pakaļ "zaļajiem" fantomiem, vēlas atteikties no degslānekļu sadedzināšanas. Un tā kā pašmāju ražošana atrodas stagnācijā, attiecībā pret Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģiju tiek pieņemti politiski lēmumi, to nākas pirkt maksimāli dārgi Zviedrijā un Somijā," konstatēja Anpilogovs.

Tā ir piespiedu maksa par trīs Baltijas valstu mītisko vienotību, paskaidroja eksperts.

"Amizanti, ka gan Zviedrijā, gan Somijā ievērojamu daļu enerģijas ražo atomelektrostacijas, turklāt Somijā vēl arī padomju iepriekšējās paaudzes energobloki. Vēl viens Baltijas valstu piegāžu avots ir Polija, kur līdz pat 80% elektroenerģijas tiek ražots ogļu stacijās, turklāt ar vislielāko piesārņošanas rādītāju – akmens ogļu stacijās. Tādēļ visi šie politiskie maģijas vārdi saistībā ar atteikšanos no kodolenerģētikas un pāreju pie "zaļas" enerģijas nav nekas vairāk, kā košļene iekšējam patēriņam," uzsvēra Anpilogovs.

Pēc viņa sacītā, realitāte noliek visu savās vietās.

"Faktiski atsakoties no pašmāju enerģētikas, Baltija par trīskāršu cenu pērk vai nu "kodola" elektroenerģiju Skandināvijā, vai arī "ogļu" elektroenerģiju Polijā, neaizmirstot pārdot savai tautai nedaudz vienotības. Lūk, šāda ejoša prece rūpniecības un ekonomikas sabrukuma fonā," atzīmēja Anpilogovs.

Strīdi ap BelAES

Atgādināsim, ka Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta pēc Krievijas projekta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES otro energobloku plānots ievest ekspluatācijā 2021. gadā. Tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva ir ārkārtīgi neapmierināta ar vietas izvēli atomelektrostacijas būvdarbiem. Jau kopš projekta pirmsākumiem Viļņa apsūdz Minsku par nedrošu objektu un norāda, ka stacija apdraudot Lietuvu. Tāpat republikas valdība iebilst pret enerģijas eksportu no BelAES – ziemā Seims pieņēma īpašu likumu, saskaņā ar kuru elektrība no stacijas nevar nonākt Lietuvas tirgū.

Minska noliedz visas apsūdzības un atzīmē, ka tās ir politizētas – valsts uzver, ka stacijas būvdarbos ievērotas visas drošības normas un par to liecina arī starptautisko organizāciju atskaites.

77
Tagi:
Baltija, enerģētika, BelAES
Lietuvos geležinkeliai vilciens, foto no arhīva

ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē

24
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.

ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.

"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.

"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.

Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.

Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.

2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.

24
Tagi:
ES, Lietuva
Pēc temata
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei
Brisele noteikusi soda naudu Lietuvai par sliežu demontāžu uz Latviju
Pitalova

Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā

20
(atjaunots 16:14 19.11.2020)
Jaunieši Baltijas valstīs sapņo par privātmāju ārpus pilsētas, taču, domājams, varēs nopirkt tikai dzīvokli daudzdzīvokļu mājā.

RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Saskaņā ar bankas Luminor veikto aptauju, jaunieši Baltijas valstīs sapņo paši par savu māju vai dzīvokli, tikai ne galvaspilsētā.

Aptaujas rezultāti rāda, ka 33% jauniešu Igaunijā visbiežāk sapņo par privātmāju ārpus pilsētas. Jaunieši Latvijā dotu priekšroku privātmājai Pierīgā (40%), bet lietuviešu jaunieši izvēlētos paši savu māju, tikai ne galvaspilsētā (34%).

Otrajā vietā igauņu jauniešu vēlmēs ierindojusies māja ārpus galvaspilsētas (29%) vai dzīvoklis netālu no Tallinas (29%). Jaunieši Latvijā otrajā vietā minēja dzīvokli galvaspilsētas apkaimē (32%), lietuvieši – dzīvokli ārpus Viļņas (23%).

Tikai 21% jauniešu Igaunijā (19% - Lietuvā, 23% - Latvijā) izvēlētos dzīvokli galvaspilsētas centrā. Par tādu māju sapņo cilvēki vecumā nedaudz virs 20 gadiem. Piemēram, 28% Igaunijas iedzīvotāju 20-25 gadu vecuma grupā gribētu dzīvot Tallinas centrā, 23% tajā pašā vecuma grupā – Viļņas centrā, un līdz 40% - Latvijas galvaspilsētas centrā.

Tomēr Luminor rīcībā esošā hipotekāro kredītu statistika rāda, ka reālā situācija jauniešu dzīvē diemžēl ir ļoti tāla no sapņa. Pircēji 20-30 gadu vecuma grupā visbiežāk (73% gadījumu) pērk mājokļus daudzdzivokļu mājās, un tikai 9% pērk privātmājas. Pie tam tikai 30% pircēju izvēlas mājokļus jaunbūvēs, bet pārējie – remontētus vai vecus dzīvokļus.

20
Tagi:
Baltija
Pēc temata
Aptauja: daudzi Latvijas iedzīvotāji neuzskata, ka dzīve Rīgā dāvātu priekšrocības
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas
Latvijas iedzīvotāji sākuši vairāk krāt. Bet ne vairāk par tūkstoti eiro
Rīgas šarms apsūbē: vai galvaspilsētā dzīvot ir labāk
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

0
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

0
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs