Zinātnes pētījumu un pilsoņu iniciatīvu attīstība fonda Osnovaņije prezidents Aleksejs Anpilogovs

"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību

77
(atjaunots 12:08 28.04.2020)
Pārmaksāt trīs reizes par elektroenerģiju, taču pārdot tautai nedaudz vienotības: eksperts Aleksejs Anpilogovs par visejošāko Baltijas varasiestāžu preci rūpniecības sabrukuma fonā.

RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Lietuva sagaida, ka Baltijas valstis izstrādās vienotu pozīciju attiecībā uz Baltkrievijas AES un drīzumā parakstīs vienošanos par to, ka neielaidīs reģionā baltkrievu enerģiju līdz 2026. gadam, kad to tīkli tiks sinhronizēti ar Eiropas tīkliem. "Saskaņots dokuments var kļūt par lielisku Baltijas valstu vienotības piemēru, ja tas tiks parakstīts jau tuvākajā laikā," citē Lietuvas enerģētikas ministra Žigimanta Vaičūna vārdus Sputnik Lietuva.

Vienotību kabatā neieliksi un glāzē neieliesi, savukārt nedaudz kilovatu ir labāk, nekā daudz vienotības, ironiski atzīmēja kodolenerģētikas eksperts, Zinātnes pētījumu un pilsoņu iniciatīvu attīstība fonda "Osnovaņije" prezidents Aleksejs Anpilogovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltijā ir vērojama "visparadoksālākā" situācija: enerģijas deficīta fonā visas Baltijas valstis konsekventi atsakās no lētiem enerģijas avotiem.

"Viņu pašmāju elektroenerģētika lāgā neattīstās – pietiek atcerēties, ka Lietuva slēdza savu atomelektrostaciju, bet Igaunija, dzenoties pakaļ "zaļajiem" fantomiem, vēlas atteikties no degslānekļu sadedzināšanas. Un tā kā pašmāju ražošana atrodas stagnācijā, attiecībā pret Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģiju tiek pieņemti politiski lēmumi, to nākas pirkt maksimāli dārgi Zviedrijā un Somijā," konstatēja Anpilogovs.

Tā ir piespiedu maksa par trīs Baltijas valstu mītisko vienotību, paskaidroja eksperts.

"Amizanti, ka gan Zviedrijā, gan Somijā ievērojamu daļu enerģijas ražo atomelektrostacijas, turklāt Somijā vēl arī padomju iepriekšējās paaudzes energobloki. Vēl viens Baltijas valstu piegāžu avots ir Polija, kur līdz pat 80% elektroenerģijas tiek ražots ogļu stacijās, turklāt ar vislielāko piesārņošanas rādītāju – akmens ogļu stacijās. Tādēļ visi šie politiskie maģijas vārdi saistībā ar atteikšanos no kodolenerģētikas un pāreju pie "zaļas" enerģijas nav nekas vairāk, kā košļene iekšējam patēriņam," uzsvēra Anpilogovs.

Pēc viņa sacītā, realitāte noliek visu savās vietās.

"Faktiski atsakoties no pašmāju enerģētikas, Baltija par trīskāršu cenu pērk vai nu "kodola" elektroenerģiju Skandināvijā, vai arī "ogļu" elektroenerģiju Polijā, neaizmirstot pārdot savai tautai nedaudz vienotības. Lūk, šāda ejoša prece rūpniecības un ekonomikas sabrukuma fonā," atzīmēja Anpilogovs.

Strīdi ap BelAES

Atgādināsim, ka Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta pēc Krievijas projekta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES otro energobloku plānots ievest ekspluatācijā 2021. gadā. Tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva ir ārkārtīgi neapmierināta ar vietas izvēli atomelektrostacijas būvdarbiem. Jau kopš projekta pirmsākumiem Viļņa apsūdz Minsku par nedrošu objektu un norāda, ka stacija apdraudot Lietuvu. Tāpat republikas valdība iebilst pret enerģijas eksportu no BelAES – ziemā Seims pieņēma īpašu likumu, saskaņā ar kuru elektrība no stacijas nevar nonākt Lietuvas tirgū.

Minska noliedz visas apsūdzības un atzīmē, ka tās ir politizētas – valsts uzver, ka stacijas būvdarbos ievērotas visas drošības normas un par to liecina arī starptautisko organizāciju atskaites.

77
Tagi:
Baltija, enerģētika, BelAES
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

35
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

35
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
COVID-19

Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts

0
(atjaunots 10:47 22.09.2020)
Gribētāju skaits veikt koronavīrusa testu Latvijā septembrī ir palielinājies vairākas reizes, tādēļ esošie testēšanas punkti ne vienmēr tiek galā ar lielo ažiotāžu.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pirmdien, 21. septembrī Valkā tika atvērts koronavīrusa analīžu nodošanas punkts, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz Valkas novada domes pārstāvi veselības aprūpes jautājumos Baibu Vorobjovu. Tagad analīzi varēs nodot vietējā poliklīnikā Rūjienas ielā 3b.

Testa veikšanai ir iepriekš jāpierakstās pa tālruni 8303. Darbadienās punkta darbalaiks ir no plkst. 8:00 līdz 20:00, sestdienās un svētku dienās – no plkst. 9:00 līdz 15:00, svētdienās iedzīvotājus pieņems no plkst. 9:00 līdz 12:00. Analīzes tiks veiktas par brīvu.

Kopš septembra sākuma gribētāju skaits veikt koronavīrusa testu ir krietni pieaudzis, tādēļ "Centrālā laboratorija" brīdina, ka pierakstīšanās var izraisīt grūtības. Operatori netiek galā ar pārāk lielu zvanu daudzumu. Gribētāju pieplūduma dēļ, visticamāk, arī nodošanas vietā nāksies pavadīt kādu laiku rindā.

Atgādināsim, ka vakar Latvijā tika ziņots par vienu jaunu koronavīrusa gadījumu pie 1153 testiem. Savukārt brīvdienās Latvijā bija vērojams neliels uzliesmojums – sestdien tika ziņots par 17 jauniem ar Covid-19 inficētajiem, savukārt svētdien – par 10 jauniem inficēšanās gadījumiem.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti