Semjons Uralovs

Politologs: Rail Baltica izrādījās nevis gadsimta būve, bet gan kukulis Baltijas varām

93
(atjaunots 10:25 22.04.2020)
Pat ja Rail Baltica tiks uzbūvēts, ekonomiskais izkārtojums Baltijas reģionā principiāli nemainīsies – maģistrālei nebūs lemts kļūt par jauno BAMu, tas ir sava veida kukulis Baltijas valstu varām.

RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik. Lietuvas Dzelzceļš plāno izsludināt tenderi būvdarbiem Rail Baltica posmā no Kauņas līdz Paņevežai, vēsta Sputnik Lietuva. Provizoriski, darbu izmaksas sastāda gandrīz 480 miljonus eiro. Kompānijā uzskata, ka šis tenderis var kļūt par "glābšanas riņķi" Lietuvas biznesam.

Pat ja Rail Baltica tiks uzbūvēts, ekonomiskais izkārtojums Baltijas reģionā principiāli nemainīsies, paziņoja Sputnik Latvija portāla "Sonar-2050" galvenais redaktors, politologs Semjons Uralovs.

"Ne par kādu jauno BAMu Rail Baltica nekļūs. Kad būvēja BAMu, visi lielās valst resursi tika novirzīti šim milzīgajam projektam. Savukārt Rail Baltica pēc savas būtības ir atzars uz Eiropas lāča migu. No loģistikas viedokļa maģistrāles būvniecība Baltijas valstīs nekādā veidā nav pamatota – nav nedz pasažieru, nedz kravu, kuras būtu jāpārvadā," atzīmēja Uralovs.

Pēc politologa domām, pati Rail Baltica ideja ir maskēts kukulis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālajām elitēm.

"Visi skandāli bija saistīti ar to, ka būvēt maģistrāli un dalīt budžetus vēlas tieši viņi. Briseles birokrātija saprata, ka tāpat vien piešķirt naudu Baltijas valstīm ir bezjēdzīgi – tā pazūd, un pārgāja pie citiem finansēšanas veidiem," paskaidroja Uralovs.

Eksperts norādīja, ka teorētiski izsludinātais konkurss var nedaudz atdzīvināt ekonomisko situāciju un nodarbināt zināmu skaitu bezdarbnieku Lietuvā.

"Taču cilvēku bez darba Baltijas valstīs šobrīd ir desmitiem tūkstošu, un ja sāks aktīvi atgriezties darba migranti no Ziemeļeiropas, tad tas būs piliens jūrā. Taču galvenais ir tas, ka, pat kad viņi visu uzbūvēs, tas būs strupceļa atzars, kurš principiāli nemainīs ekonomisko izkārtojumu reģionā. Lielākā mērā Rail Baltica ir imidža projekts, tieši tā pret to arī ir jāattiecas," nobeigumā sacīja Uralovs.

Eiropas standarta dzelzceļam Rail Baltica ir jāiziet cauri Baltijas valstu teritorijai no Tallinas līdz Varšavai. Maģistrāles garums Latvijā un Igaunijā sastādīs aptuveni 300 kilometrus katrā, Lietuvā – 360. Saskaņā ar 2017. gada aplēsēm, Rail Baltica jāatnes peļņa 16 miljardu eiro apmērā ar 5,8 miljardu ieguldījumiem. Saskaņā ar aktuālāko vērtējumu, projekta īstenošana novedīs pie zaudējumiem vismaz četru miljardu eiro apmērā.

Уралов назвал Rail Baltica "закамуфлированной взяткой" властям Балтии
93
Tagi:
ekonomika, Rail Baltica, Baltija
Pēc temata
"Īstākā mistika": kā Rail Baltica izrādījusies nevienam nevajadzīga
Ja nebrauksim, tad sazāģēsim: eksperts vērtē naudas pieprasījumu Rail Baltica vajadzībām
Kā izdzīvot Latvijai koronavīrusa epidēmijas apstākļos? Solīto miljardu nav
Rail Baltica prasa upurus: būvdarbu dēļ Rīgā izcirtīs vairāk nekā 400 kokus
Tallinā

Poliju vēlas pievienot "Baltijas burbulim"

7
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Polijas ārlietu ministru centīsies pierunāt atvērt robežas Baltijas valstu iedzīvotājiem un izveidot vienotu tūrisma zonu.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Šodien Baltijas valstu ĀM vadītāji pārrunās Tallinā centīsies pierunāt Poliju atvērt robežas, raksta EER.

Baltijas valstu ārlietu ministri atjaunojuši tikšanās klātienē – Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs publicēja Twitter fotogrāfijas no Igaunijas galvaspilsētas, kur notiks savstarpēja robežu atvēršanas apspriede kopā ar Polijas ĀM vadītāju Jaceku Čaputoviču.

​Iepriekš Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis piedāvāja Polijai pievienoties Baltijas valstīm, kuras atvērušas iekšējās robežas, un izveidot vienotu tūrisma zonu.

Šo piedāvājumu atbalsta arī Igaunijā.

"Protams, tā kā Igaunija, Latvija un Lietuva nolēmušas piešķirt bez karantīnas iebraukšanu Polijas iedzīvotājiem, tad, pašsaprotami, būtu pozitīvi, ja Polija atbildētu ar tādu pašu lēmumu," pirms pārrunām sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka Somija drīzumā atvērs robežu tūristiem no Igaunijas, jo somu tūristiem Igaunijas robeža ir atvērta.

"Esam ieinteresēti, lai Somija atceļ šos ierobežojumus. Pēc maniem aprēķiniem, šobrīd nav objektīvu iemeslu, kuru dēļ Somija nevarētu pieņemt tādu pašu lēmumu, kādu Igaunija pieņēmusi attiecībā uz Somiju," piebilda Reinsalu.

Pagaidām ES nolemts, ka Šengenas zonas ārējās robežas paliks slēgtas līdz 15. jūnijam, taču šonedēļ Rinkēvičs paziņoja, ka vēl pirms šī datuma liela daļa Eiropas var kļūt par "brīvu ceļošanai".

Pēc Reinsalu domām, 15. jūnijā var notikt masveida Šengenas zonas iekšējo robežu atvēršana.

"Protams, atsevišķas valstis var saglabāt noteiktus izņēmumus, taču zināms solis uz priekšu tiks sperts. Pats grūtākais jautājums – kas būs ar Šengenas ārējām robežām. Mums šeit arī ir skaidra perspektīva, jo aiz mūsu robežas atrodas viens no vīrusa epicentriem izaugsmes fāzē, ja paskatās uz Baltkrieviju vai Krieviju," sacīja Igaunijas ārpolitikas iestādes vadītājs.

7
Tagi:
tūrisms, Baltija
Pēc temata
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās benzīna cenas

18
(atjaunots 10:00 31.05.2020)
Latvijas galvaspilsētā un Igaunijas galvaspilsētā aizritējušajā darba nedēļā benzīna cenas ir palielinājušās, savukārt Viļņā palikušas nemainīgas.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5,7%, līdz 1,054 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 4,3%, līdz 0,964 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja, attiecīgi 0,935 un 0,835 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 2,6%, līdz 1,179 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena nav mainījusies – 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā palikusi nemainīga – 0,465 eiro litrā, Viļņā tā ir pakāpusies par 4,4%, līdz 0,479 eiro, savukārt Tallinā samazinājusies par 1,1%, līdz 0,56 eiro litrā.

18
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Latvijā ceļas degvielas cenas: kā nedēļas laikā ir izmainījušās cenas
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Degviela kļuvusi dārgāka: vai Latvijas iedzīvotāji retāk brauks ar savu auto
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka

0
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Slimnīcas ievieš papildmaksu par ārstējošā personāla tērpiem; tiem, kas nepiekrīt uzcenojumam, piedāvā atteikties no pakalpojumiem; uz pieņemšanām pēc valsts kvotām šī prasība neattiecas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Maksas medicīniskie pakalpojumi Latvijas slimnīcās var kļūt dārgāki – klīnikas jau ievieš papildu nodevu par ārstu aizsargtērpiem, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā". Veselības ministra apstiprina – slimnīcas ir tiesīgas to darīt.

Piemēram, papildmaksu par ārstējošā personāla individuālajiem aizsarglīdzekļiem jau ir ieviesusi Rīgas 1. slimnīca. Taču to iekasē tikai par maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Rīgas 1. slimnīcas reģistratūrā apstiprināja: par maksas vizīti pie zobārsta, otolaringologa vai apmeklējot endoskopiju, būs papildus jāsamaksā 9,50 eiro. Maksas vizīte pie citiem speciālistiem izmaksās par 5,50 eiro dārgāk.

Veselības ministrijā paziņoja, ka medicīnas iestādēm ir likumīgs pamats ieviest papildmaksu, lai kompensētu savus izdevumus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders paziņoja, ka ministrija nevar to ietekmēt.

Atgādināsim, ka Latvijā no 3. jūnija pilnībā tiks atjaunoti visi medicīniskie pakalpojumi, kas tika ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ.

Sniedzot medicīniskos pakalpojumus, arī turpmāk jāievēro stingri drošības pasākumi. Slimnīcām jāorganizē atsevišķas pacientu plūsmas, jāierobežo viņu skaits, jānosaka precīzs vizītes laiks iestādē.

Tāpat medicīnas iestādēm ir pienākums nodrošināt personālam un pacientiem individuālos aizsarglīdzekļus un pēc katras pieņemšanas jāveic telpu dezinfekcija.

0
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Čakša: ja MPL aparātu pietrūks, ārstēs tos, kam lielākas izredzes
Latvijā atsākas plānveida veselības pakalpojumu sniegšana
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā