Viļņa

Viļņas iedzīvotājam piespriests cietumsods par "PSRS noziegumu" noliegšanu

32
(atjaunots 08:42 17.04.2020)
Tiesa nosauca tīmeklī publicētos apsūdzētā cilvēka rakstus par "apmelojumiem" un "mēģinājumiem nomelnot mūsdienu Lietuvu".

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Viļņas iedzīvotājs atzīts par vainīgu pret Lietuvu nodarīto "PSRS noziegumu" publiskā noliegšanā un rupjā mazināšanā, vēsta Sputnik Lietuva.

Kauņas apgabala tiesa daļēji apmierinājusi Viļņas rajona prokuratūras prokurora apelāciju pret pilsoni G.Š. Viņam piespriesta brīvības atņemšana uz desmit mēnešiem, kā arī 40 stundas piespiedu darba veselības aprūpes iestādēs, aprūpes un sociālās nodrošināšanas iestādēs vai nevalstiskās organizācijās. Tāpat tiesa lēmusi, ka apsūdzētā pienākums ir nodzēst vietnē rakstus, kas mazina "PSRS noziegumus" pret Lietuvu vai tās iedzīvotājiem.

Tiesas kolēģija paziņoja, ka 2013.gadā G.Š. publicējis savā vietnē rakstus, kuru mērķis esot bijis "nomelnot tagadējo Lietuvas Republiku kā valsti, attēlojot to nicīgi un tikai negatīvi". Vienā no materiāliem it kā esot bijuši "izkropļoti vēsturiskie fakti" un "noniecinātas lietuviešu partizānu darbības pret padomju okupāciju". Citā rakstā autors esot "aizvainojis un noliedzis PSRS agresiju 1991.gadā pret Lietuvas Republiku, kā arī ļoti smagus noziegumus agresijas laikā".

Tiesneši nolēmuši, ka G.Š. darbības "veiktas ar tiešu nodomu un apzinoties to bīstamību".

2018.gada 25.aprīlī Viļņas pilsētas rajona tiesa attaisnoja G.Š. apsūdzībā par naida kurināšanu un PSRS noziegumu pret Lietuvu publisku noliegšanu un rupjiem apmelojumiem, tomēr spriedums tika pārsūdzēts.

Pēc PSRS sabrukuma Lietuvas valdība regulāri vajā cilvēkus, kuri nepiekrīt Viļņas oficiālajam viedoklim par "padomju okupāciju" un "lietuviešu vajāšanu", ko it kā esot organizējusi PSRS vadība. Sabiedrisku nosodījumu saņem tie, kuri pozitīvi vērtē padomju Lietuvas  pagātni un mūsdienu Krieviju.

Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā nevar būt ne runas. Valsts Ārlietu ministrija paskaidroja, ka Baltijas valstu pievienošanu PSRS uzskata par tālaika starptautiskajām normām atbilstošu. Resors uzskata, ka termins "okupācija" nav pieņemams, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nebija karadarbības, armija tika iesvesta saskaņā ar līgumu un Baltijas valstu valdību nepārprotamu piekrišanu. Turklāt laikā, kad Latvija, Lietuva un Igaunija atradās PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara gados), republikās strādāja nacionālās varas iestādes.

32
Tagi:
tiesa, PSRS, Lietuva
Pēc temata
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
"Viņiem drīz būs beigas": kāpēc Krievija nav ar to saslimusi
Latvijas skolās rādīs filmu, kas slavina esesiešus?
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

35
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

35
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Ilga Šuplinska

Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt

0
(atjaunots 08:29 22.09.2020)
Vienīgais, ko IZM vadītāja Ilga Šuplinska var izdarīt izglītības sistēmas labā – demisionēt, uzskata Anna Vladova.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Stāsts par matemātikas skolotāja meklējumiem galvaspilsētas skolā lika Rīgas domes deputātei Annai Vladovai ("Saskaņa") pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas demisiju.

Nesen Latvijas Televīzija pastāstīja par to, kā Rīgas 40. vidusskolā tika galā ar matemātikas skolotāju trūkumu – šo priekšmetu piekrita pasniegt kāda skolēna tēvs.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

Anna Vladova ir citas Rīgas skolas direktore, taču tas nav vienīgais iemesls, kādēļ šī ziņa viņu tik ļoti aizskāra. Viņa ir pērn mūžībā aizgājušās pazīstamās 40. vidusskolas direktores Gaļinas Jefremovas meita.

"Šī ziņa manī izraisīja pat ne dusmu lēkmi vai apkaitinājumu, bet izmisuma pilnu naidu. Varbūt tāpēc, ka 40. skola man nav "tikai skola", šī skola mani uzaudzināja, tā ir manas mammas lepnums.

2020 gads. Eiropas Savienība. Latvija. Rīga. Galvaspilsēta. Viena no labākajām galvaspilsētas skolām. Pats pilsētas centrs. Atjaunota un ērta ēka. Bērni stāv rindā, lai varētu mācīties šajā skolā. Un skola nevar atrast matemātikas skolotāju! Nevar. Skolotāju vienkārši nav! Neviena. Ne par augstu, ne arī par ubaga algu. Ne pensijas vecuma, ne jauna, ne ar pieredzi, ne bez! Skolotāja nav," uzrakstīja Vladova savā Facebook lapā.

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Vladova ne reizi vien ir kritizējusi izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, sevišķi pēc tam, kad Latvijas skolas bija spiestas pāriet pie tālmācībām. Taču šoreiz Rīgas domes deputāte aicina ministri demisionēt.

"Kad pagājušā gada beigās skolas visā valstī varonīgi izvilka izglītības procesu no bedres, izdomājot, kā nodrošināt saikni ar bērniem, kā sagatavoties vidusskolas eksāmeniem, kā mazināt mazuļu vecāku slogu, ministrija solīja, ka nākamgad viss būs: Būs jauni skolotāji, kas ar "degošām acīm dosies kaujā", mācību grāmatas un metodiskās rokasgrāmatas kompetenču izglītības reformas īstenošanai, būs jauns aprīkojums, kas ļaus skaisti un mierīgi vadīt tālvadības stundas, ja nepieciešams.

Un kas mums ir uz 21. septembri? Mums nav nekā no tā, ko ministre mums solīja, izņemot nebeidzamus kursus, bet mums ir jauns pienākumu klāsts: skolām jāievēro epidemioloģiskie norādījumi, jānodrošina attālums starp bērniem, jānodrošina skolas dezinfekcija, jāizdomā neiedomājamas bērnu distancēšanās kombinācijas, ēdināšana, un, pats galvenais, protams, "augstas kvalitātes" mācību process. Skolotāji vazājas pa klasēm, vēdina, dezinficē, aizsargā bērnus, pēc tam māca, pēc tam atkal dezinficē, ved bērnus uz ēdnīcu vai sporta zāli, pēc tam skrien uz nākamo nodarbību citā skolas spārnā, atkal vēdina, dezinficē... un tālāk uz apli. Pārslodze, nervu spriedze un elementārs fizisks nogurums liek sevi manīt," padalījās Vladova.

Iepriekš Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un satiksmes ministrijas sagatavoto plānu, saskaņā ar kuru mācību gada jāsākas skolās un citās mācību iestādēs. Tas iekļauj sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības. Saskaņā ar šo plānu, piemēram, skolotājiem pašiem jāatklāj Covid-19 simptomi bērniem un uz to pamata skolai jāizlemj jautājums par ikviena bērna, klases vai vesela pedagogu sastāva distancēšanu.

Turklāt, lai gan septembra sākumā veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka skolu nosaukumi, kurās atklāts Covid-19, atklāti netiks, šie dati regulāri nonāk medijos.

"Šuplinskas kundze, jūs nevarat būt Latvijas Izglītības ministrijas vadītāja. Jūs dzīvojat citā realitātē. Ministrija nav soda iestāde, tai ir citas funkcijas, citi uzdevumi un citas prioritātes. Jūs neesat izpildījusi nevienu no saviem solījumiem, un jums pat nav kauna par to. Atstājiet savu posteni. Tas ir vienīgais, ko jūs varat darīt mūsu valsts izglītības sistēmas labā," uzrakstīja Vladova.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, Anna Vladova, skola
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas