Vasilijs Koltašovs

Ekonomists: ES nedos ne centa Baltijas valstu ekonomikas atbalstam

61
(atjaunots 17:18 16.04.2020)
Reālais ekonomikas sektors un vienkāršie cilvēki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs pamesti – nevienam Eiropas Komisijā un ECB ne prātā nenāks tērēt naudu viņu labā.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ekonomikas kritums Latvijā 2020.gadā sasniegs 8,6%, prognozēja Starptautiskais valūtas fonds nesenajā pasaules ekonomikas perspektīvu pārskatā. Pēc fonda analītiķu domām, Lietuvas ekonomika saruks par 8,1%, Igaunijas – 7,5%.

SVF prognoze par to, ka Baltijas valstu ekonomika saruks par 7-8%, ir būtiski samazināta, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomists, Ekonomisko pētījumu centra Globalizācijas un sociālo kustību institūta vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"Situācija tikai pasliktināsies. IKP kritums Baltijā pārsniegs 20%, diezin vai mazāk. Tas ir ES "vājais posms" un nevienam Eiropas Komisijā un Eiropas Centrālajā bankā ne prātā neienāks tērēt naudu viņu labā," konstatēja Koltašovs.

Eksperts atgādināja, ka agrākajās krīzes situācijās Eiropā lielas summas tika atvēlētas banku sfēras un finanšu sistēmas, taču ne ekonomikas reālā sektora atbalstam.

"Pie tam Grieķijai un Spānijai piešķirtie līdzekļi ieplūda Vācijas bankās pēc obligāciju nomaksas. ASV tagad piešķir līdzekļus parsvarā visam finanšu sektoram. Eiropas Savienība nedos ne centu Baltijas valstu ekonomikas atbalstam. Ja kaut kāda nauda tomēr tiks piešķirta, tā būs paredzēta tikai šo valstu finanšu struktūru uzturēšanai, kas saistītas ar lielajiem rietumvalstu kredītu institūtiem vai ir to apakšnodaļas," brīdināja Koltašovs.

Pie tam reālais sektors, vienkāršie cilvēki, masveida patērētāji tiks pamesti, uzsvēra ekonomists.

"Pasākumi vietējo iedzīvotāju atbalstam ir jāfinansē no vietējā budžeta. Vietējie budžeti Baltijas valstīs ir mazi, ekonomika – stabili depresīva, tāpēc vienkārši nav, ko gaidīt... Priekšstats par finansiālo palīdzību kā naudas lietu, kas līst pār vienkāršajiem pilsoņiem un reālo sektoru, ir absolūti kļūdains," atzīmēja Koltašovs.

Iepriekš Latvijas valdība informēja, ka novirzīs biznesa un iedzīvotāju atbalstam divus miljardus eiro. Eksperti, ko aptaujāja Sputnik, apšaubīja, vai pasākumi, ko valdība ieteikusi Latvijas ekonomikas stabilizācijai koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas apstākļos, būs efektīvi.

Колташов: ЕС не даст ни цента на поддержку экономики балтийских стран
61
Tagi:
ekonomiskā krīze, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
ES piešķirs partneriem 15 miljardus eiro cīņai ar Covid-19
Rostovskis: Latvija var piesaistīt naudu un audzēt ekonomiku, kamēr visi aizņemti
ES ekonomikas atbalstam atvēlēti 500 miljardi eiro
Ekonomists: pēc diviem mēnešiem Latvijas ekonomika var sabrukt
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

14
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

14
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

16
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

16
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Ugunsgrēks

Liels ugunsgrēks Jūrmalā: izglābts viens cilvēks

0
(atjaunots 11:51 04.07.2020)
Jūrmalā dzīvojamā mājā noticis ugunsgrēks, notikuma vietā strādā trīspadsmit ugunsdzēsēju brigādes; viens cilvēks ir izglābts.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Sestdien no rīta, 4. jūlijā, divstāvu mājā Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, raksta jauns.lv ar atsauci uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvi Agritu Vītolu.

Pēc viņas sacītā, izsaukumu dispečeru punkts saņēma plkst. 8:48. Notikuma vietā glābēji atklāja spēcīgu atklāto liesmu vienā no dzīvokļiem. Viens cilvēks tika izglābts no degošās dzīvojamās platības, viņš atrodas mediķu uzraudzībā.

Kopējā uzliesmojuma platība pagaidām nav noteikts, notikuma vietā strādā 13 ugunsdzēsēju brigādes ar četrām ugunsdzēsības autocisternām.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka valstī ir izsludināts paaugstināts ugunsgrēku bīstamības periods. Atklātu uguni aizliegts izmantot mežu teritorijā, aizliegta transportlīdzekļu kustība ārpus ceļa, izņemot ugunsdzēsības mašīnas un citu ārkārtas dienestus, kā arī speciālo tehniku, kas ir paredzēta mežsaimniecības darbiem.

Valsts meža dienestā atzīmēja, ka visi pārkāpumi tiks rūpīgi izmeklēti, soda kārtā ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

Meteorologi atzīmē, ka ugunsgrēki liecina ne vien par cilvēku bezatbildīgo attieksmi, kuri bieži vien kļūst par vainīgiem uzliesmojumā, bet arī par būtiskām klimata izmaiņām.

VUGD aicina Latvijas iedzīvotājus nepalikt malā un, ieraugot ugunsgrēku, zvanīt pa tālruni 112.

0
Tagi:
ugunsdzēsēji, ugunsgrēks, Jūrmala
Pēc temata
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Ugunsgrēka dūmi no Černobiļas nonākuši līdz Kijevai. Apdraudēta Krievija un Baltkrievija