Lauku darbi. Foto no arhīva

Igaunijas prezidente aicina bezdarbniekus strādāt laukos

21
(atjaunots 17:25 09.04.2020)
Risinājums darba spēka trūkuma problēmai lauksaimniecībā ir jāatrod tuvākajā laikā – zemenes nogatavojas pēc grafika.

RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida atgādināja līdzpilsoņiem, ka problēmas lauksaimniecībā skar ne tikai pašus zemniekus, bet arī visu sabiedrību, vēsta Postimees.

7.aprīlī Kaljulaida ar video sakaru starpniecību tikās ar Igaunijas Lauksaimniecības tirdzniecības kameras vadītājiem, lai apspriestu krīzes ietekmi lauksaimniecības nozarē. Tikšanās gaitā tika detalizēti apspriestas grūtības, ar ko saskaras nozare, piemēram, darba spēka trūkums.

Lidosta Rīga
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Igaunijas parlamenta Lauku dzīves komisija nolēma atbalstīt Igaunijā jau strādājošo ārvalstnieku darba atļauju pagarināšanu vismaz līdz ārkārtas situācijas beigām. No viesstrādnieku darba atkarīgās nozares iepriekš konstatēja, ka bez tamlīdzīga soļa izdzīvot neizdosies.

Kaljulaida norādīja, ka darbspēka trūkuma problēmu lauksaimniecībā patlaban būtu iespējams daļēji atrisināt, pagaidām piesaistot cilvēkus bez atbilstošas pieredzes, taču šajā sektorā ir liels apjoms arī specifiska darba, un jau ilgus gadus nav iespējams pilnībā iztikt bez darba spēka no ārzemēm.

"Protams, pašreizējo darba spēka trūkumu lauksaimniecībā iespējams daļēji atrisināt, piesaistot Igaunijas iedzīvotājus, kuri pilnībā vai uz laiku zaudējuši darbu. Aicinu visus šos cilvēkus pievērst uzmanību laukiem un iespēju robežās palīdzēt zemniekiem. Vienlaikus mūsdienu fermā ir tik daudz tādu darba vietu, ko tādējādi aizpildīt nav iespējams," piebilda prezidente Kaljulaida.

Pandēmijas rezultātā Igaunijā pieaudzis bezdarbnieku skaits: februāra beigās valstī bija reģistrēts 36 681 bezdarbnieks, bet marta beigās – jau 40 910. Tomēr  diezin vai viņi dosies strādāt uz laukiem – algas fermās nav tik pievilcīgas kā bezdarbnieka pabalsti.

Kaljulaida norādīja, ka risinājums darba spēka trūkuma problēmai lauksaimniecībā ir jāatrod tuvākajā laikā – zemenes nogatavojas pēc grafika, nevis atkarībā no tā, kad būs gatavs konkrētais likumprojekts.

"Par ātru risinājumu kļūtu šeit darba atļauju pagarināšanu darbiniekiem no citām valstīm, kuri jau atrodas šeit, ārkārtas situācijas ietvaros," norādīja Kersti Kaljulaida.

Igaunijas Lauksaimniecības tirdzniecības kameras rīcībā esošā informācija liecina, ka līdz šim ceturtā daļa darbinieku lauksaimniecības nozarē ir ārvalstnieki, pie tam trešā daļa slaukšānas operatoru lielajās fermās un sestā daļa citu strādnieku fermās ieradušies no Ukrainas vai no citam trešajām valstīm.

21
Tagi:
Kersti Kaljulaida, lauksaimniecība, Igaunija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (617)
Pēc temata
Ukraiņi nostādījuši uz bada sliekšņa bijušo impēriju
The Guardian: studentus un bēgļus aicina uz ražas vākšanu
Koronavīrusa krīze: kad Latvijā varētu atjaunoties darbaspēka pieprasījums
 Javelin

ASV nodeva Lietuvai raķetes Javelin 31 miljona dolāru vērtībā

15
(atjaunots 07:53 07.08.2020)
Raķetes Javelin no ASV nodotas Lietuvas Bruņotajiem spēkiem. Iepriekš līdzīgu bruņojumu saņēma Igaunija.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV nodeva Lietuvai papildu raķetes, kas paredzētas prettanku sistēmai Javelin par kopsummu vairāk nekā 31 miljonu dolāru vērtībā, informēja Lietuvas BS savā vietnē.

Aizsardzības ministrija informēja, ka tuvāko desmit gadu laikā Lietuva plāno iegādāties ASV raķetes par 104 miljoniem dolāru. Līgums par 13 miljoniem tika parakstīts 2019. gada nogalē. Ar minētajām sistēmām tiks papildus ekipētas Lietuvas Sauszemes spēku vienības.

"ASV ir stratēģiskais partneris un galvenais sabiedrotais, kas rūpējas par Baltijas reģiona drošību. ASV prettanku sistēma Javelin jūtami stiprina Lietuvas BS cīņas spējas un aizsardzības spējas ilgtermiņa perspektīvā," teica viceminitrs Eimutis Misūns.

ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists piebilda, ka prettanku sistēmas Javelin papildu raķetes "neapšaubāmi pastiprinās Lietuvas mijiedarbību ar ASV bruņotajiem spēkiem".

Iepriekš līdzīgas raķetes saņēma Igaunija. 92 prettanku raķetes Javelin, ko ASV nodeva Aizsardzības spēkiem ar mērķi celt aizsardzības spējas, nonāca Igaunijā jūlija beigās. Piegādi apmaksāja ASV.

Javelin ir tā saucamā sistēma "izšauj un izmet no prāta", kas ļauj operatoram pēc raķetes palaišanas doties patvērumā vai nomainīt pozīciju – rezultātā operatora un visa kompleksa dzīvotspēja pieaug. Pēc starta raķete automātiski pavēršas pret izvēlēto mērķi, un strēlniekam pēc tās palaišanas nevajag kontrolēt lidojumu tēmēklī līdz trāpījuma brīdim, tāpēc sistēmas operatora drošība cīņā pieaug.

Kopš 90. gadu vidus sistēmas Javelin izmanto ASV un virkne citu valstu: Lietuva, Gruzija, Čehija, Īrija, Norvēģija, Lielbritānija un Francija. Javelin ir arī Austrālijai, Jaunzēlandei, Indonēzijai, Taivānai un vairākām Tuvo Austrumu valstīm – Izraēlai, Saūda Arābijai, Jordānijai, Omānai, AAE, Katarai un Bahreinai.

15
Tagi:
militārā tehnika, Lietuva, ASV
Pēc temata
Javelin pietrūkst: Igaunija vēlas lielāku skaitu prettanku kompleksu
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
ASV plāno palielināt militāro atbalstu Eiropai: cik saņems Baltijas valstis
Bez munīcijas, toties ar salmiem: Ukrainas armijā atrasti interesanti Javelin
Igaunija

Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī

36
(atjaunots 07:58 05.08.2020)
Pašlaik inficēšanās līmenis Igaunija ir vienāds ar 2,6, lai gan vien pirms mēneša tas turējās 1,0 līmenī.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Igaunijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, par to paziņoja Igaunijas Veselības departamenta preses sekretāre Eike Kingseppa, raksta postimees.ee.

"Pēc Veselības departamenta vērtējumu jau var runāt par to, ka Igaunijā sācies otrais Covid-19 saslimstības vilnis," sacīja viņa.

Tāpat tiek ziņots, ka no 6. augusta Igaunijā grasās pastiprināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka pirms mēneša inficēšanās līmenis bijis 1,0, bet dotajā brīdī tas sastāda jau 2,6.

Tomēr ne visi piekrīt tam, ka tas jau ir uzskatāms par otro vilni. Pēc zinātniskās padomes vadītājas, Tartu Universitātes mikrobioloģijas profesores Irjas Lutsares domām, pašlaik Igaunija joprojām atrodas pirmā viļņa fāzē, vīruss nekur nebija aizgājis, joprojām ir augsta inficēšanās varbūtība.

Saskaņā ar 4. augusta datiem, Igaunijā visā pandēmijas laikā ir reģistrēts 2091 Covid-19 gadījums, miruši 63 cilvēki, izveseļojās 1937.

Vakar Sputnik Latvija ziņoja, ka diennakts laikā valstī tika reģistrēti trīs jauni Covid-19 gadījumi.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie ieradās no valsts, kur Covid-19 izplatības rādītājs sastāda vairāk nekā 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl viens – kontaktēja ar inficēto.

Kopumā epidēmijas izplatības laikā valstī ir veikti 203 868 Covid-19 izmeklējumi, no tiem 1249 izrādījās pozitīvi, 1070 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

36
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (617)
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

0
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte