NATO kara mediķi ieradušies Lietuvā, lai ārstētu alianses karavīrus

28
(atjaunots 08:40 01.04.2020)
Lietuvā dislocētā alianses bataljona vadība nolēmusi pārvietot inficētos kareivjus no Ruklas uz citu rajonu, kur bruņoto spēku koncentrācija ir zemāks.

RĪGA, 1. aprīlis – Sputnik. Lietuvā ieradušies horvātu un vācu kara mediķi ar speciālo tehniku. Viņi atgādāti ar speciālu reisu no Horvātijas, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas preses dienestu.

Plānots, ka viņi parūpēsies par inficētajiem karavīriem no NATO starptautiskā bataljona.

"NATO bataljona pārstāvis kapteinis Everts Jans Danielss pastāštīja, ka patlaban karavīri, kam pēc testa apstiprināta vīrusa Covid-19 infekcija, izolēti speciālās telpās ģenerāļa Silvestra Žukauska vārdā nosauktajā poligonā (Švenču rajons). Visi karaviri jūtas labi, viņus pastāvīgi novēro kara mediķi. Šobrīd tiek ievērotas vēl stingrākas prasības no karavīru plūsmu pārvaldes un viņu higiēnas viedokļa," teikts paziņojumā.

Lietuvā dislocētā alianses bataljona vadība nolēmusi pārvietot inficētos kareivjus no Ruklas uz citu rajonu, kur bruņoto spēku koncentrācija ir zemāks. Alianses bataljona mediķiem, kā arī nesen atbraukušajiem papildspēkiem ir visas nepieciešamās iekārtas, viņi gatavi sniegt karavīriem tālāku medicīnisku palīdzību un ārstēšanu.

Ģenerāļa Silvestra Žukauska vārdā nosauktajā poligonā karavīriem nav tiešas saiknes ar NATO bataljona kaujas grupu, atzīmēts Aizsardzības ministrijas paziņojumā. Lietuvas karavīri guļ, ēd un trenējas atsevišķās telpās un teritorijās.

Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Baltijas valsts ir gatava palīdzēt alianses spēkiem epidēmijas laikā. Viņš atzīmēja, ka šī ir lieliska iespēja parādīt, ka valsts "nav vienaldzīga" pret alianses karaspēku.

Savukārt Krievijas Raķešu artilērijas zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks informācijas politikas jautājumos, militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs sarunā ar Sputnik Lietuva paziņoja, ka nav saprotams, kādu palīdzību Lietuva var sniegt NATO karavīriem koronavīrusa pandēmijas laikā – pēc būtības, veselības aprūpe valstī ir sagrauta. Turklāt Baltijas valstī tiek izmantoti tādi paši veselības aprūpes principi, kas ieviesti citās, no koronavīrusa visvairāk cietušajās ES valstīs – Itālijā, Spānijā, Francijā.

Alianses spēkus Lietuva pozicionē kā aizsargus no "Krievijas draudiem" un vienmēr atbalsta lielāka karavīru un tehnikas skaita dislokāciju savā teritorijā.

Maskava jau vairākkārt atspēkojusi šo viedokli, jo Krievija neplāno nekādus uzbrukumus. Tamlīdzīgi izteikumi ir tikai iegansts NATO spēku dislokācijai Krievijas robežu tiešā tuvumā.

28
Tagi:
koronavīruss, Lietuva, NATO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (522)
Pēc temata
Eksperts salīdzināja koronavīrusa izplatību Krievijas un ASV armijās
Koronavīruss nokļuvis līdz NATO bataljonam Lietuvā
Kaut nu tik visu kontingentu nenogāztu: ar koronavīrusu inficēts NATO kareivis
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis

Pierunājuši: Polija atvērs robežas ar Baltijas valstīm

13
(atjaunots 22:54 05.06.2020)
Lietuvas premjerministram sekmējies labāk nekā Baltijas valstu ārlietu ministriem, - Polija piekritusi atvērt savas robežas.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Nākamnedēļ Baltijas valstis un Polija atjaunos brīvu pārvietošanos saviem pilsoņiem, vēsta Sputnik Lietuva.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis savā lapā Facebook atklāja, ka pēc pārrunām ar savu poļu kolēģi Mateušu Moravecki viņām ir divi svarīgi un labi jaunumi.

"Pirmkārt, mēs vienojāmies nākamnedēļ atjaunot cilvēku brīvu pārvietošanos starp Baltijas valstīm un Poliju. To steidzamā kārtībā saskaņos valstu atbildīgās ministrijas," viņš pastāstīja.

Tāpat, pēc Skverneļa vārdiem, Moraveckis apstiprinājis Polijas atbalstu Lietuvas pozīcijai jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES (atgādināsim, ka Lietuva kategoriski iebilst gan pret pašu AES, gan pret iepirkumiem no tās).

Tallinā
© Sputnik / Вадим Анцупов

Šonedēļ Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ārlietu ministri, tiekoties Tallinā, apsprieda iespēju atvērt robežas, tomēr tikšanās laikā Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs neatbalstīja savu Baltijas kolēģu ierosinājumu. Pie tam diplomāts pieļāva, ka pēc zināma laika varētu nākt lēmums par robežu atvēršanu tūristiem.

Pašas Baltijas valstis jau maija vidū atļāva savu valstspiederīgo brīvu pārvietošanos, iebraukšana atļauta arī eiropiešiem, kuru valstīs inficēšanās līmenis nepārsniedz 15 cilvēkus uz 100 tūkstošiem cilvēku. Polija ir starp minētajām valstīm.

13
Tagi:
robeža, Baltija, Polija
Pēc temata
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

31
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

31
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Rīgas mikroautobuss. Foto no arhīva

Lai patiešām būtu komfortabli: atceltas atlaides visiem Rīgas mikroautobusiem

0
(atjaunots 13:09 06.06.2020)
Iepriekš "Rīgas mikroautobusu satiksme" bija astoņi maršruta autobusi ar atlaidēm, tagad nebūs neviena. Tas viss – tikai pasažieru komforta labad, apgalvo uzņēmums.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Atlaides brauciena maksai tiks atceltas visos "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) maršrutos, informēja Rīgas domes Satiksmes departaments, vēsta Press.lv.

Brauciena maksas atlaides tiks saglabātas tikai I un II grupas invalīdiem.

Iepriekš atlaides bija pieejamas astoņos mikrotautobusu maršrutos.

Uzņēmums paskaidroja, ka pārvietošanās ar mikroautobusiem ir augsta servisa pakalpojums un uzņēmums jau vairākkārt atcēlis atlaides dažos maršrutos.

Tas veikts, lai cilvēki, kuri maksā pilnu brauciena maksu, patiešām varētu ērti pārvietoties pa pilsētu, skaidroja RMS.

Mikroautobusu pārvadājumi Rīgā bija pārtraukti, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, un vēl līdz šim nav atsākti.

No 27. marta tika atceltas atlaides Rīgas pašvaldības transportā, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju. No 1. jūnija daļa atlaižu atjaunojās. Piemēram, nestrādājošie pensionāri, kuru dzīvesvieta reģistrēta Rīgā, var izmantot bezmaksas braucienus tikai darba dienās no pl. 10:00 līdz 15:00.

0
Tagi:
Rīgas dome, sabiedriskais transports
Pēc temata
"Rīgas satiksme": vienādojums, kur visi ir nezināmie
Sēdi mājās: Rīgā slēgti maršruta autobusu reisi
Kurš būs ieguvējs sakarā ar atvieglojumu atcelšanu minibusos un cik Rīga ietaupīs
Rīgas dome pastāstīja, kad atjaunosies atlaides pensionāriem sabiedriskajā transportā