DUS

Pasaules krīze: uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs

27
(atjaunots 09:30 30.03.2020)
Pagājušajā darba nedēļā degvielas cenas Baltijas valstīs uzvedās atšķirīgi: Rīgā un Viļņā pazeminājās, Tallinā nemainījās.

RĪGA, 30. marts – Sputnik. Visdārgāk dīzeļdegviela un benzīns maksāja Tallinā, vislētāk – Viļņā.

Rīgā DUS "Circle K" 95. markas benzīns kļuva lētāks par 3,4% un maksāja 1,134 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena samazinājās par 3,6%, līdz 1,064 eiro litrā, raksta Tvnet.lv.

Viļņā 95. markas benzīna cena pazeminājās par 0,9%, līdz 1,045 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena – par 1,3%, līdz 0,943 eiro litrā.

Tallinā DUS "Circle K" 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cena palikusi nemainīga un sastādīja, attiecīgi, 1,359 un 1,249 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā pazeminājusies par 3,5%, līdz 0,555 eiro litrā, Tallinā palikusi nemainīga – 0,7 eiro litrā, Viļņā samazinājās par 6,1%, līdz 0,463 eiro litrā.

27
Tagi:
degviela, Baltija
Pēc temata
Rīgā uz laiku atceļ braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā
Miljoni uz ielas: ASV pārņēmis rekordliels bezdarba līmenis
Vācu ekonomists: Vācija izturēs vien divus mēnešus ilgu karantīnu
Bloomberg pastāstīja par triecienu Polijas ekonomikai saistībā ar ukraiņu aizbraukšanu
Rokasspiediens, foto no arhīva

Kredīts algas vietā: Igaunijā plaukst jauns krāpšanās paņēmiens

18
(atjaunots 15:25 27.10.2020)
Igaunijas Nodokļu un muitas departaments noraizējies par negaidītu darba devēju krāpšanās shēmu – viņi izvairās no nodokļiem, izsniedzot kredītus algas vietā. Tāda shēma sagādā problēmas arī darbiniekam.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Igaunijā parādījusies jauna krāpšanās shēma: darba devējs, izvairoties no nodokļiem, algas vietā piešķir darbiniekam kredītu, stāsta Postimees.ee, atsaucoties uz Igaunijas Nodokļu un muitas departamentu (NMD). Šī shēma nemaz nav nevainīga un var sagādāt lielas nepatikšanas darbiniekam.

Luminor
© Sputnik / Sergey Melkonov

Piemēram, celtnieka alga, no kuras tiek maksāti nodokļi valstij, ir 800 eiro, tomēr ir gandrīz neiespējami sameklēt darbiniekus par tādu algu. Tad kompānija izraugās triku – tā pārskaita celtnieka kontā vēl tūkstoti eiro, bet maksājuma skaidrojuma ailē norāda "kredīts". Tātad kompānijai nevajag maksāt nodokļus no šiem tūkstoš eiro. NMD Juridiskās nodaļas vadītājs Revo Krauze paskaidroja, ka minētā piemēra gadījumā darba devējs ietaupa simtiem eiro. Taču vai tas ir droši darbiniekam?

Krauze pastāstīja, ka "uz papīra" darba devēja un darbinieka noslēgtajā kredītlīgumā iekļauti arī procenti un atmaksas termiņš, taču parasti tas viss netiek ievērots – kad pienāk kredīta dzēšanas termiņš, to noformē kā bezcerīgu prasību un automātiski noraksta.

NMD nodaļas vadītājs uzskata, ka darbiniekam tāda shēma var būt visnotaļ bīstama.

"Ja darbinieks apzināti noslēdzis tādu fiktīvu kredīta vienošanos un ieguldījis savu artavu kompānijas nelikumīgajā nodokļu optimizācijā, saskaņā ar pašreizējo praksi, mēs varam pieprasīt no darbinieka nesaņemtos nodokļus," paskaidroja Krauze. Šajā gadījumā darbinieks zaudēs naudu no savas kabatas.

Risks zaudēt naudu darbiniekam rodas arī darba devēja bankrota vai sarežģīta finansiālā stāvokļa dēļ, kurš pārskaitījis daļu algas kā kredītu. Šajā gadījumā procesā var iejaukties tā saucamais bankrota pārvaldnieks, kurš sāk piedzīt darbiniekiem izsniegtos kredītus, lai rastu papildu finansiālo atbalstu uzņēmējam.

"Nerunājot jau par to, ka pati kompānija var pieprasīt naudu caur tiesvedību. Tātad cilvēks strādā, saņem algu pēc šīs shēmas, taču, rodoties problēmām, kompānija var pieprasīt šos kredītu atmaksu, un darbinieks būs spiests pierādīt, ka nav ņēmis kredītu," paskaidroja Krauze.

18
Tagi:
krāpniecība, krāpnieki, Igaunija
Pēc temata
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku

Latvija par lētu naudu Lietuvā iepērk ES aizliegtu delikatesi

60
(atjaunots 11:58 26.10.2020)
Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota – aptuveni 6-7 tonnas, taču tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Zuši ir iekļauti Bernes konvencijā Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. To zveja aizliegta vairākās valstīs. Izņēmums nodrošināts tikai dažām valstīm, kuru vidū ir Lietuva, Latvija un Igaunija, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Latvijas medijiem.

Pērn zvejnieki Latvijā nozvejojuši 91,9 tonnas zušu. Turklāt viņi iepērk zušus Lietuvā par 2-10 eiro par kilogramu. Pie tam mazumtirdzniecībā zuši želejā maksā 39 eiro par kilogramu.

Portāls atzīmēja, ka Lietuvā zuši pārtikā netiek lietoti īpaši plaši, bet Latvijā ir ļoti iecienīti. Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota 6-7 tonnu robežās, bet tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

Latvijas Zemkopības ministrijas Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutlkovska paziņoja, ka sadarbībā ar Lietuvu plānots projekts zivju populācijas pētījumiem Kurzemē un Klaipēdas novadā, lai saimnieciskā darbība tiktu izlīdzināta.

Cepti un marinēti zuši Baltijas valstīs ir ļoti pieprasīti. Ik gadus Baltijas jūrā nozvejo aptuveni 250 tonnas zušu, no šī apjoma 70-170 tonnas nozvejo Latvijā.

60
Tagi:
zivis, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ekoloģiska katastrofa: Latvijas upēs masveidā mirst zivis
Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis
Krievijas pastila, Latgales kaņepes un Rīgas šprotes: Riga Food cienasti
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
Covid-19 testi, foto no arhīva

pirms apokalipses: kas biedē ārstu

0
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Covid-19 uzliesmojums Latvijā patlaban ir spēcīgāks nekā Itālijā pavasarī, taču veselības aprūpes sistēma Latvijā ir sliktāka.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, kāds ir viņa redzējums par situāciju telekanāla Rīga TV24 programmā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".

"Realitātē ir tāda sajūta, kā pirms apokalipses," viņš teica.

Biedējošās izjūtas pamatā ir konkrēti fakti.

"Es domāju, ir jāpaskatās vienkārši uz cipariem. Ja mēs redzam, ka ikdienā mums ir 200 līdz 250 jauni diagnosticētie pacienti, tad, sarēķinot uz vienu miljonu, pieņemot, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, kas patiesībā tā pat nav, sanāk, ka mums ir 100 jaunie gadījumi uz miljonu iedzīvotāju. Ja paskatītos pavasarī, Itālijā šajā laikā, tajā karstākajā periodā bija 80 uz miljonu iedzīvotāju. Iznāk, ka mēs atrodamies tajā stāvoklī, kurā atradās itāļi pavasarī. Līdzīgi mēs varam salīdzināt ar Vāciju un citām valstīm," teica Rācenis.

Taču, viņš atgādināja, Latvijai ir būtiska atšķirība no Rietumeiropas bagātajām valstīm – ne tuvu nav tik attīstīta veselības aprūpes sistēma.

"Līdz ar to, ja mēs skatāmies, ka šie pacienti, kuri ir šodien diagnosticēti, 5-7 dienu laikā, 10-20% no tiem būs nepieciešama hospitalizēšana, jeb ārstēšana slimnīcās. Tas nozīmē, ka šīs nedēļas laikā slimnīcām būs jāuzņem 20-60, pat 70 pacienti dienā, no kuriem 3-10% būs ar smagu gaitu. Tas nozīmē, ka 3-10 pacientiem vai pat vairāk būs jānonāk intensīvās terapijas nodaļā, daļai būs nepieciešami ventilatori plaušu nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka mūsu veselības aprūpes sistēma tiks noslogota šausmīgi ātri," teica Rācenis.

Ārsts piezīmēja, ka slimnīcām un medicīnas personālam būs grūti tikt galā ar tādu pacientu pieplūdumu.

"Mani biedē. Pilnīgi tāda sajūta, kā pirms kaut kādas milzu zemestrīces vai pirms kraha, ka šie pacienti nokļūst slimnīcā un slimnīcas būs pārpildītas, jo ir jau šobrīd sasniegti griesti atsevišķās slimnīcās, cik pacientus var stacionēt. Piemēram, iepriekš mēs Stradiņa slimnīcā tādus pacientus ikdienā ļoti maz redzējām, jo viņi tika uzreiz pārvesti projām, tad šobrīd tā ir ikdiena. Un mēs visu laiku redzam jaunus un jaunus. Viņi nonāk nodaļās izolācijas režīmos, bet tās izolācijas vietas nav bezgalīgas. Protams, ka no tā cieš arī citi pacienti, kuriem nepieciešama cita veida palīdzība," viņš paskaidroja.

Mediķis norādīja, ka personāls ir spiests pielāgoties situācijai, taču ir arī citi smagi slimi pacienti, kam vajadzīga uzmanība. Rezultātā mediķu vidū aizvien biežāk vērojams spēku izsīkums.

"Man ir jādomā visu laiku: kur es varu šo pacientu pielikt, jo man vēl nav šī Covid-19 analīze, man ir jāpārbīda uzreiz visa loģistika, man ir jātaisa izolācijas režīms, mēs nevaram nekur staigāt, mums ir jābūt šeit uz vietas. Nedod Dievs, mazāk uzturēties uzņemšanas nodaļā vai, nedod Dievs, mēs esam bijuši pie kāda pozitīva pacienta – tam cilvēkam uzreiz ir jāiet izolācijā. Šādā veidā izkrīt arī medicīnas darbinieki. Un tas notiek minūšu, stundu laikā – kad viņus aizsūta mājās, viņiem pašiem sākas veselības problēmas. Tajā brīdī mums vairs nav, kas sniedz palīdzību. Līdz ar to visa tā akūtā palīdzība – insulti, infarkti, ķirurģiskas patoloģijas – visa šī palīdzība tiek novēlota, jo tas viss algoritms, kam mēs ejam cauri, šausmīgi visu pagarina," pastāstīja Rācenis.

Mediķis norādīja: ja tagad neizdosies ierobežot slimības izplatību, problēmas radīsies pēc pusgada vai pēc gada.

"Es saprotu, ka no paša Covid-19 šobrīd tā lielākā mirstība nav, salīdzinot ar kardiovaskulārajām slimībām, bet tas tikai pastiprinās to citu slimību mortalitāti. Un pats vīruss, pats par sevi, viņš arī rada diezgan lielas sekas. Ja mēs nespēsim ar to tikt galā, diemžēl tā bedre būs daudz, daudz dziļāka pēc pusgada vai pēc gada," programmas ēterā brīdināja ārsts.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ