Bērni pie datora, foto no arhīva

Katram skolēnam pa datoram: Igaunijā organizē mācības no mājām

29
(atjaunots 11:29 20.03.2020)
Igaunijas mobilie operatori izdalīs trūcīgajiem bērniem rūterus ar piekļuvi Internetam, lai viņi varētu mācīties mājās.

RĪGA, 20. marts – Sputnik. Atbildot uz lēmumu par skolu slēgšanu un bērnu mācībām attālināti Igaunijā ierosināja iniciatīvu "Katram skolēnam pa datoram!", raksta Postimees.

No pirmdienas, 16. marta, visas Igaunijas skolas ir pārgājušas uz mācībām attālināti. Idejas "Katram skolēnam pa datoram!" iniciators Svens Jablonskis paziņoja, ka pilnvērtīgām e-mācībām ir nepieciešams dators vai vismaz planšete.

"Diemžēl, nebūt ne visiem skolēniem tie ir. Bērniem nākas dalīt datoru ar vecākiem, kuri tagad arī strādā mājās, savukārt daudzas bibliotēkas, kur varētu izmantot datoru un Internetu, šobrīd ir ciet. Tas viss, bez šaubām, liek šķēršļus kvalitatīvai skolu izglītībai ilgtermiņa perspektīvā," atzīmēja Jablonskis.

Mobilie operatori "Tele2" un "Telia" paziņoja, ka ir gatavi sniegt skolēniem, kuriem nav pastāvīgā Interneta pieslēguma, 450 komplektus, kuros ietilpst kabatas rūteris un Interneta pakete.

Pēc "Telia" privāto klientu daļas vadītāja Kristjana Vijlmanna domām, šādas ārkārtas situācijas apstākļos ir ārkārtīgi grūti nodrošināt skolēniem vienādas iespējas veiksmīgām mācībām.

"Statistiski 3-7% skolēnu mājās nav pastāvīga Interneta pieslēguma. Bet tas taču ir viens no nepieciešamajiem nosacījumiem mācībām no mājām. "Telia" ar prieku sniegs atbalstu skolēniem, lai viņi spētu izmantot visus skolas materiālus un kontaktēt ar skolotājiem," saka Vijlmanns.

"Tele2" izpilddirektors Kriss Robbinss stāsta, ka bija patīkami pārsteigts ar e-mācību sistēmas augsto līmeni un ērtību Igaunijā.

"Mēs dzīvojam e-valstī, un tas nozīmē, ka normāla Interneta trūkums mājās nedrīkst likt šķēršļus labai skolēna sekmībai. "Tele2" no savas puses ar prieku atbalsta ideju un sniegs skolēniem kabatas rūterus un bezlimita Internetu," sacīja Robbinss.

Skolēni, kuriem ir nepieciešams datora un Interneta atbalsts, jau ir noteikti, pateicoties Vispārējās un profesionālās izglītības koordinācijas centra "Innove" operatīvajām darbībām, paziņoja Jablonskis. Ar šīs organizācijas starpniecību augstākminētie komplekti tiks sadalīti starp skolēnu ģimenēm. Pirmās komplektus saņems vistrūcīgākās ģimenes. Tāpat "Innove" cer uz aktīvu sadarbību ar klases audzinātājiem un vietējām pašvaldībām.

Latvijas skolas pāries pie mācībām attālināti no 23. marta.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, aptuveni 5000 skolēnu Latvijā nav viedtālruņa, planšetes, datora vai arī piekļuves Internetam. Patlaban ministrija veic pārrunas ar mobilajiem operatoriem un Interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai pagūtu līdz 23. martam nodrošināt skolēniem visu, kas ir nepieciešams mācību procesam.

29
Tagi:
skola, Igaunija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (716)
Pēc temata
Kaut vai pa telefonu: koronavīruss netraucēs Latvijas skolēniem mācīties
Latvija var zaudēt ilggadējo investoru telekomunikāciju jomā
"Ļaunums un trulums ir viņu vadmotīvs": latviešus šokē latviešu skola
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

14
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

14
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

19
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

19
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes