Igaunijas parlamenta sēžu zāle, foto no arhīva

Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī

15
(atjaunots 22:33 16.03.2020)
Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme nolēmis mazliet sabojāt noskaņojumu ar paziņojumu, ka valstī jau iestājusies "jaunas ekonomiskās krīzes fāze", tātad gaidāmi grūti laiki.

RĪGA, 17. marts – Sputnik. Atklāti sakot, nekādu Ameriku viņš nav atklājis, taču vismaz sarukusi politiskā sīrupa straume, kas pēdējā laikā burtiski aizpildīja visu Baltijas valsts informatīvo telpu. Īpaši saldi par Igaunijas neticamajiem panākumiem dzied valsts premjerministrs Jiri Ratass. Ik reizi, kāpjot kāda kongresa vai sapulces tribīnēs, viņš ar platu smaidu klāsta, cik labi dzīvo viņa aizbildnībai uzticētā valsts, portālā Sputnik Lietuva raksta radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

Igaunijas karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Федоренко

Taču situācija ir pavisam citāda, turklāt ekonomikas kritums valstī sācies jau pirms laba laika. Par katalizatoru kļuva notikumi 2007. gadā – "Bronzas kareivja" – karavīriem-atbrīvotājiem veltītā pieminekļa barbariskā pārcelšana no Tallinas centra. To pavadīja masveida protesti, tikpat masveidīgi aresti un pieminekļa aizstāvju vajāšana. Rezultātā tika sabojātas attiecības ar Krieviju, kas savukārt noveda pie Krievijas preču tranzīta likvidācijas caur Igaunijas teritoriju un simtiem miljonu eiro zaudēšanas ik gadus.

Vēl viena ekonomiska kļūda bija kurss uz savas elektroenerģētikas likvidāciju, kas bija balstīta uz degslānekļa. Šis elektrības ražošanas paņēmiens tagad nosaukts par ekoloģiski kaitīgu, tāpēc valdība pakāpeniski likvidē gan slānekļa ieguves uzņēmumus, gan slānekļa elektrostacijas. Darbu zaudē simtiem kvalificētu speciālistu, kuri labākas dzīves meklējumos pamet valsti.

Savukārt "zaļajiem" tik mīļo vēja enerģētiku valdības ierēdņi neļauj attīstīt, jo vēja ģeneratori rada traucēkļus elektroniskās izlūkošanas staciju darbam, kas nodarbojas ar Krievijas teritorijas noklausīšanos. Galu galā valsts būs spiesta pirkt elektrību ārzemēs un zaudēs nodokļu ieņēmumus simtiem miljonu eiro apmērā, ko tai agrāk maksāja igauņu enerģētiķi.

Vēl jāpiemin tas, ka līdz paranojai nonākusī cīņa ar naudas atmazgāšanu novedusi tiktāl, ka bankas valsts teritorijā atsakās atvērt norēķinu kontus nerezidentiem, it īpaši, ja viņi nāk no Krievijas. Arī tie ir simtiem miljonu eiro nodokļos, neatvērti uzņēmumi un neradītas darba vietas. Īsta "rozīnīte" ir vēlme vēl vairāk palielināt valsts militāros izdevumus. Spēles ar zaldātiņiem, protams, nozīmē arī politiskos zaudējumus, kas vēl vairāk saasina sarežģītās attiecības ar Krieviju. Taču vai tas vispār kādu interesē?

Pie tam Igaunija vairs nesaņems bagātīgas dotācijas no ES budžeta, pie kurām politiķi jau pieraduši. Tagad viņu zelta laiki ir beigušies. Arī tas nozīmē simtiem miljonu eiro, kas zaudēti uz visiem laikiem. Par to visu nevajag vainot ārējos apstākļus un sabrukumu pasaules ekonomikā. Sabrukums jau sen mīt valsts politiskās elites prātos. Kamēr viņi nesapratīs, ka galva domāta ne tikai cepures nēsāšanai, ka ar to vēl vajag arī domāt, nekas valstī nemainīsies. Tātad Igaunijā patiešām gaidāmi grūti laiki. Nav tikai redzamas labas politiskās galvas, kas prastu atrast izeju no pašreizējā stāvokļa.

15
Tagi:
ekonomika, Igaunija, krīze
Pēc temata
Eksperts: 2020. gads Baltijas valstu ekonomikai būs ārkārtīgi nelabvēlīgs
Krievijas "diversija": caurums budžetā liek grīļoties Eiropas Savienībai
Igaunijas nacionālkonservatori pieprasa pieņemt jaunu Igaunijas neatkarības deklarāciju
"Var būt pabriesmīgi": ASV ekonomika strauji bremzē
NATO karogs, foto no arhīva

NATO ģenerālsekretāra vietnieks apsprieda "Krievijas draudus" ar Igaunijas AM kancleru

4
(atjaunots 10:55 07.07.2020)
Tikšanās gaitā tika apspriesta NATO pozīciju pastiprināšana aizsardzības un savaldīšanas jomā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers apsprieda ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas kancleru Kristiānu Priku pretošanos "draudiem no Krievijas puses", stāsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Igaunijas AM informēja, ka Ketlers apmeklējis Baltijas valsti, lai iepazītos ar tās aizsardzības resursiem.

"Igaunijai ir svarīgi, lai NATO precīzi saskatītu situāciju mūsu reģionā un drošības specifiku. Kvalitatīva izlūkošana un savlaicīgs brīdinājums dāvā priekšnoteikumus, lai novērstu Krievijas draudus un nepieciešamības gadījumā stātos tiem pretī." Prika teikto citēja aģentūra.

Diskusijas gaitā tika apspriesta arī NATO pozīciju pastiprināšanās aizsardzības un savaldīšanas sfērā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

Gaidāms, ka NATO ģenerālsekretāra vietnieks apmeklēs arī Emari aviobāzi, Narvas pilsētu pie Krievijas robežas, tiksies ar Aizsardzības spēku vadību, ārējās izlūkošanas dienestu, drošības policiju. Izlūkošanas centru un Baltijas valsts Ārlietu ministriju.

NATO pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis aktīvi slēdz aizsardzības kontraktus ar ASV par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē savā teritorijā NATO militāro kontingentu.

Pie tam Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij, un Rietumu aliansei tas ir lieliski zināms.

4
Tagi:
Krievija, draudi, Igaunija, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
NATO kibermācības Igaunijā: mērķi un līdzekļi
Kā Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
Igaunijas nepilsoņa pase, foto no arhīva

Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā

4
(atjaunots 23:00 06.07.2020)
Aviokompānija AirAsia izņēmusi Romāna Trofimova nepilsoņa pasi un apsolījusi atdot, kad viņš dosies uz Igauniju, taču pagaidām lidojumus ir pārtraukusi.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Jau vairāk nekā simt dienas Igaunijas nepilsonis nevar atgriezties mājās no Filipīnām un dzīvo galvaspilsētas lidostā, vēsta EER.

Jihvi pilsētas iedzīvotājs Romāns Trofimovs no krievvalodīgajiem Igaunijas ziemeļrietumiem ieradās Filipīnās 20. martā ar pārsēšanos Novosibirskā. No Igaunijas viņš izlidoja 12. martā, kad valstī tika ieviests ārkārtējais stāvoklis koronavīrusa izplatības dēļ. Filipīnās ārkārtējais stāvoklis pandēmijas rezultātā ieviests 15. martā.

Filipīnu migrācijas dienests neļāva Trofimovam iebraukt valstī. Aviokompānijas AirAsia pārstāvji, kas viņu nogādāja salā, izņēmuši viņa pasi un apsolījuši atdot, kad viņš atgriezīsies dzimtenē. Taču patlaban aviokompānija neveic reisus ārpus Filipīnām.

Kopš tā laika Trofimovs dzīvo Manilas starptautiskajā lidostā.

Tūlīt pēc problēmas rašanās viņš sazinājās ar goda konsulu (tuvākā Igaunijas vēstniecība atrodas Tokijā).

"Sarakste un pārrunas pa tālruni ilga aptuveni mēnesi. Izskatīja dažādus variantus, lai rastu iespēju ielaist mani valstī. Tā kā pandēmijas radītā situācija ir neparasta, atrisināt jautājumu neizdevās. Taču arī aizlidot no valsts es nevaru, jo man aizliegta iebraukšana valstī, tātad saskaņā ar vietējiem noteikumiem izbraukt es varu tikai ar aviokompāniju, kas mani atvedusi. Viņi ir paņēmuši manu pasi un atdos, kad došos uz Igauniju. Taču uz Igauniju viņi nelido, tagad viņi nekur nelido. Man visu laiku iesaka gaidīt, kad atsāks lidojumus. Piedāvāja variantu ar Turkish Airlines, taču arī viņi nelido. Tāpēc gaidu, izlidošanas datums atlikts jau četras reizes. Šeit pastāvīgi pagarina ārkārtējo stāvokli, valsts vēl joprojām ir slēgta," viņš pastāstīja.

Tromifovs piebilda, ka Igaunijas vēstniecības Japānā pārstāvis ieteicis sēsties repatriācijas reisā līdz Amsterdamai, no turienes – uz Igauniju.

"Tikai man vajadzēja nopirkt biļetes. Tas izmaksātu apmēram 1500 eiro. Tādas naudas man nav. Man ieteica ņemt kredītu, taču es negribu riskēt, jo nebija garantijas, ka mani izlaidīs no valsts, bet kredītu es nevarēšu atdot."

Sākumā viņš nakšņoja uz soliņiem lidostā, līdz aviokompānija piešķīra istabu. Mazgāties un mazgāt apģērbu nākas tualetē.

"Tagad mani divreiz dienā ēdina ar vienveidīgu uzturu. Medicīniskās palīdzības nav. Nav, kam sūdzēties. Šeit ir tikai apsargi, aviokompānijas pārstāvju nav. Informācijas arī nav," teica Trofimovs.

Igaunijas Ārlietu ministrija pastāstīja, ka par problēmu ir informēti un meklē risinājuma iespējas.

4
Tagi:
pandēmija, Filipīnas, Igaunija
Pēc temata
Nācās atdot tūkstošiem eiro: airBaltic repatriācijas reiss latviešiem izmaksāja dārgi
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57, foto no arhīva

"NATO pabrīnīsies": ar ko apbruņos Krievijas jauno iznīcinātāju

0
(atjaunots 11:18 07.07.2020)
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu.

Mērķu iznīcināšana vairāku simtu kilometru attālumā, bumbu triecieni ar juveliera precizitāti un droši aizsargāta aparatūra – līdz ar jaunākajām bumbām un raķetēm piektās paaudzes aviācijas komplekss Su-57 saņems arī mūsdienīgas elektroniskās ierīces to notēmēšanai. Lidmašīna spēs izvairīties no pretinieka lamatām un izlauzties cauri radiolokācijas traucējumu sienai. Par perspektīvā lidaparāta bruņojumu portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Gudrās" raķetes

Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu. Bruņojuma saraksts ir aizslepenots, tomēr zināms, ka aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumi izstrādā aptuveni piecpadsmit paraugus.

Speciālisti vērtē, ka Su-57 pamata arsenālā būs Krievijas GKS rīcībā jau esošie trieciena līdzekļi, tikai pārstrādāti un "digitalizēti". Piemēram, jaunās pretkuģu raķetes ar divkārt palielinātu lidojuma attālumu – līdz 250 kilometriem. Interesanti, ka lādiņi izskatās tieši tāpat kā to priekšgājēji.

Pārsvarā izmaiņas skārušas "pildījumu" – tagad raķetei ir jaudīgākas un kompaktākas "smadzenes", vadības sistēma un dzinējs nodrošina sarežģītu lidojuma trajektoriju. Korpusā noslēptās elektroniskās iekārtas ir noturīgas pret ārējiem radioelektroniskajiem traucējumiem, dažādiem slazdiem un nereaģē uz viltus mērķiem.

"Iepriekš mērķa norāde "gaiss-gaiss" vai "gaiss-zeme" tipa raķetēm tika nodota caur analogajiem pārveidotājiem, un tas aizņēma zināmu laiku, - paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Tobrīd tas atbilda armijas un gaisa kaujas prasībām. Tagad situācija ir mainījusies. Mūsdienās gaisa kaujas zonā darbojas virkne radioelektroniskās cīņas kompleksu: gan virszemes, gan gaisa kompleksi. Tādos apstākļos bruņojumam jābūt uzticamam. Su-57 radīts, ņemot vērā šos faktors, tam ir digitālās sistēmas – lidojuma uzdevuma, mērķa norādes, mērķu sadales informāciju nodošana ilgst dažas sekundes daļas."

Tāpat kā citi daudzfunkcionālie iznīcinātāji, arī Su-57 var nest "gaiss-gaiss", "gaiss-virsma" tipa maza, vidēja un liela darbības attāluma lādiņus, kā arī vadāmās un koriģējamās aviobumbas. 

Piemēram, perspektīvajai lidmašīnai izstrādāta "gudra" aviobumba KAB-250. Pēc nomešanas no nesēja tās lidojuma trajektorija tiek koriģēta atbilstoši satelītu sistēmas GLONASS signāliem. Patlaban lādiņš tiek izmēģināts poligonos un pat pārbaudīts kaujas apstākļos – bumbvedēji S-34 izmantoja KAB-250 pret kaujinieku objektiem Sīrijā.

Noskaidrojās, ka bumba ir ļoti efektīva un, pats galvenais, precīza: novirze no mērķa sasniedz 1-2 metrus neatkarīgi no laikapstākļiem un diennakts laika. Galviņas jauda ļauj pilotam satriekt ne tikai tehniku un dzīvā spēka koncentrācijas vietas zem atklātas debess, bet arī labi nostiprinātus pretinieka objektus.

Jāpiebilst, ka iepriekš KF Aizsardzības ministrija informēja: iznīcinātājs Su-57 uzņems arī hiperskaņas ieročus. Domājams, jauno aviācijas kompleksu "Kinžal" iznīcinātāji saņems pēc 2030. gada.

Juveliera precizitāte

Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs ir pārliecināts: Su-57 bruņojuma nomenklatūra kopumā būs tradicionāla šīs klases lidmašīnām, tomēr, pateicoties pilnveidotajām tēmēšanas sistēmām, būtiski palielināsies precizitāte.

Piemēram, raķetes cīņai nelielā un vidējā attālumā automātiski kontrolēs mērķus pēc infrasarkanajām un magnētiskajām pēdām un tiek notēmētas ar optiski elektronisko galviņu.

"Precizitāte pieaugs par 30-40%, - atzīmēja Popovs. – Tas ir ļoti labs identifikācijas un paštēmēšanas rādītājs. Mūsdienu raķetes trāpa mērķī ar precizitāti līdz metram. Tas pats attiecas arī uz lielā darbības rādiusa lādiņiem. Tiesa, liela loma šajā ziņā ir radiolokācijai un siltuma elementam."

Mūsdienu raķešu elektronisko iekārtu samazināšanās ļauj palielināt lādiņa jaudu. Būtiski pieaug iespēja trāpīt mērķī, tātad – arī ieroča vispārējā efektivitāte. Su-57 var stāties pretī jebkādiem objektiem gaisā un uz zemes – dinamiskajiem un ballistiskajiem mērķiem, kā arī neliela izmēra objektiem, piemēram, bezpilota lidaparātiem.

Perspektīvās lidmašīnas sistēmu vadība kaujā, bruņojuma pielietošana, aizsardzība un vairāku režīmu intelektuālais atbalsts iespējams, pateicoties spēcīgai skaitļošanas sistēmai. Dators automātiski identificē mērķus un nosaka bīstamākos un prioritāros to vidū, veido optimālo lidojuma maršrutu, iesaka lidotājam, kad un kādus ieročus pielietot.

Mērķu meklēšanai un fiksācijai Su-57 rīcībā ir vairākas jaunās paaudzes radiolokācijas stacijas. Līdztekus RLS ar aktīvo fāzēto antenas režģi lidaparāta priekšdaļā, tai ir arī sānu stacijas, kas darbojas dažādos diapazonos. Su-57 viegli atradīs jebkādas lidmašīnas, pat ar stealth tehnoloģijām tapušos lidaparātus debesīs simtiem kilometru attālumā.

Pilna slodze

Piektās paaudzes iznīcinātāju īpatnība – bruņojuma izvietojums fizelāžas iekšienē. Tā kā bumbu un raķešu uz ārējām piekarēm nav, mazinās izretinājuma efektīvā virsma, tātad – arī lidmašīnas pamanāmība. Divās ietilpīgās tilpnēs atradīsies vieta vairākiem desmitiem dažādu lādiņu.

Agrāk šāda iespēja bija tikai masīvajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem, tāpēc bruņojuma izstrādātāji bija spiesti risināt grūtu uzdevumu: projektēt mazu gabarītu raķetes, sarūpēt tām saliekamus spārnus un stūres, kas atveras tikai pēc lādiņa izmešanas. Grūtības radās arī, ņemot vērā papildu slodzi lidmašīnai, palaižot raķetes no slēgtas telpas.

Militārās kravas proporcija pret Su-57 masu ir daudz lielāka nekā iepriekšējo paaudžu iznīcinātājiem. Tas panākts, pateicoties kompozītajiem materiāliem.

 Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57
© Sputnik / Евгений Биятов

"Su-30SM un Su-35, piemēram, līdz 25% materiāla nav metāls, - atgādināja Popovs. – Kompozīti, stikla šķiedra, kevlara šķiedra, dažādi sveķi. Pie tam saglabāta konstrukcijas noturība. Su-57 konstrukcijā tie veido apmēram 35%. Tas ir ļoti daudz, tāpēc iznīcinātājs iznācis daudz vieglāks pie tādiem pašiem gabarītiem. Turklāt jaunais dzinējs palielina vilces un svara attiecību vēl par 15%."

Jaunās lidmašīnas "firmas triks" – spēja strādāt pārī ar bezpilota sistēmu S-70 "Ohotnik". Smagais drons un iznīcinātājs ir iemācījušies lidot pārī – pērn Aizsardzības ministrija publicēja video, kurā tie manevrē gaisā minimālā attālumā.

Eksperti vērtē, ka nākotnē parādīsies iespēja radīt veselus "Ohotnik" barus, kuri strādā autonomi vai viena vienīga Su-57 pilota vadībā. Tādu kaujas grupu militārais potenciāls būs vairākkārt lielāks.

0
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS
Pēc temata
Ķīnas mediji pastāstīja, kā Su-57 sagrūtinās ASV
F-35 jaunas grūtības: kas nav kārtībā ar amerikāņu iznīcinātāju
F-35 var izmest no prāta: kura valsts pirmā iegādāsies Su-57
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas