Igaunijas parlamenta sēžu zāle, foto no arhīva

Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī

16
(atjaunots 22:33 16.03.2020)
Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme nolēmis mazliet sabojāt noskaņojumu ar paziņojumu, ka valstī jau iestājusies "jaunas ekonomiskās krīzes fāze", tātad gaidāmi grūti laiki.

RĪGA, 17. marts – Sputnik. Atklāti sakot, nekādu Ameriku viņš nav atklājis, taču vismaz sarukusi politiskā sīrupa straume, kas pēdējā laikā burtiski aizpildīja visu Baltijas valsts informatīvo telpu. Īpaši saldi par Igaunijas neticamajiem panākumiem dzied valsts premjerministrs Jiri Ratass. Ik reizi, kāpjot kāda kongresa vai sapulces tribīnēs, viņš ar platu smaidu klāsta, cik labi dzīvo viņa aizbildnībai uzticētā valsts, portālā Sputnik Lietuva raksta radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

Igaunijas karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Федоренко

Taču situācija ir pavisam citāda, turklāt ekonomikas kritums valstī sācies jau pirms laba laika. Par katalizatoru kļuva notikumi 2007. gadā – "Bronzas kareivja" – karavīriem-atbrīvotājiem veltītā pieminekļa barbariskā pārcelšana no Tallinas centra. To pavadīja masveida protesti, tikpat masveidīgi aresti un pieminekļa aizstāvju vajāšana. Rezultātā tika sabojātas attiecības ar Krieviju, kas savukārt noveda pie Krievijas preču tranzīta likvidācijas caur Igaunijas teritoriju un simtiem miljonu eiro zaudēšanas ik gadus.

Vēl viena ekonomiska kļūda bija kurss uz savas elektroenerģētikas likvidāciju, kas bija balstīta uz degslānekļa. Šis elektrības ražošanas paņēmiens tagad nosaukts par ekoloģiski kaitīgu, tāpēc valdība pakāpeniski likvidē gan slānekļa ieguves uzņēmumus, gan slānekļa elektrostacijas. Darbu zaudē simtiem kvalificētu speciālistu, kuri labākas dzīves meklējumos pamet valsti.

Savukārt "zaļajiem" tik mīļo vēja enerģētiku valdības ierēdņi neļauj attīstīt, jo vēja ģeneratori rada traucēkļus elektroniskās izlūkošanas staciju darbam, kas nodarbojas ar Krievijas teritorijas noklausīšanos. Galu galā valsts būs spiesta pirkt elektrību ārzemēs un zaudēs nodokļu ieņēmumus simtiem miljonu eiro apmērā, ko tai agrāk maksāja igauņu enerģētiķi.

Vēl jāpiemin tas, ka līdz paranojai nonākusī cīņa ar naudas atmazgāšanu novedusi tiktāl, ka bankas valsts teritorijā atsakās atvērt norēķinu kontus nerezidentiem, it īpaši, ja viņi nāk no Krievijas. Arī tie ir simtiem miljonu eiro nodokļos, neatvērti uzņēmumi un neradītas darba vietas. Īsta "rozīnīte" ir vēlme vēl vairāk palielināt valsts militāros izdevumus. Spēles ar zaldātiņiem, protams, nozīmē arī politiskos zaudējumus, kas vēl vairāk saasina sarežģītās attiecības ar Krieviju. Taču vai tas vispār kādu interesē?

Pie tam Igaunija vairs nesaņems bagātīgas dotācijas no ES budžeta, pie kurām politiķi jau pieraduši. Tagad viņu zelta laiki ir beigušies. Arī tas nozīmē simtiem miljonu eiro, kas zaudēti uz visiem laikiem. Par to visu nevajag vainot ārējos apstākļus un sabrukumu pasaules ekonomikā. Sabrukums jau sen mīt valsts politiskās elites prātos. Kamēr viņi nesapratīs, ka galva domāta ne tikai cepures nēsāšanai, ka ar to vēl vajag arī domāt, nekas valstī nemainīsies. Tātad Igaunijā patiešām gaidāmi grūti laiki. Nav tikai redzamas labas politiskās galvas, kas prastu atrast izeju no pašreizējā stāvokļa.

16
Tagi:
ekonomika, Igaunija, krīze
Pēc temata
Eksperts: 2020. gads Baltijas valstu ekonomikai būs ārkārtīgi nelabvēlīgs
Krievijas "diversija": caurums budžetā liek grīļoties Eiropas Savienībai
Igaunijas nacionālkonservatori pieprasa pieņemt jaunu Igaunijas neatkarības deklarāciju
"Var būt pabriesmīgi": ASV ekonomika strauji bremzē
Apgānīts piemineklis Obālē

"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā

37
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.

Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.

Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.

"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.

Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.

"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.

Sirpja un āmura simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.

Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.

37
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām
BelAES

Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES

37
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Līdz 2025. gadam Lietuva nevar garantēt, ka tās energotīklā nenonāks Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija nevarēs nonākt Lietuvas energotīklā tikai pēc republikas atslēgšanās no BRELL un tīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem, radio LRT ēterā paziņoja Lietuvas prezidenta padomnieks apkārtējās vides un infrastruktūras jautājumos Jaroslavs Neverovičs.

"Nav iespējams viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, ko darīt, lai BelAES elektroenerģija nevarētu nonākt Lietuvā, kamēr mēs esam vienotā energosistēmā ar Baltkrieviju un Krieviju. Tās garantēti nebūs mūsu sistēmā tikai tad, kad mēs īstenosim sinhronizāciju ar Poliju," paziņoja Neverovičs.

Baltijas valstis vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīga no dispečeru dienesta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņojušas, ka plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL loka.

Saskaņā ar apstiprināto scenāriju, sinhronizācija notiks caur saslēgumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, ko uzstādīs Baltijas valstīs.

Novembra sākumā Baltkrievijas apvienotajā energosistēmā tika iekļauts BelAES pirmais energobloks.

Lietuva pēc stacijas palaišanas izbeigusi elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņu republiku. Likuma par BelAES elektroenerģijas boikotēšanas izpildīšanas nolūkos kompānija Litgrid 3. novembrī uzstādīja nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, paziņoja operators. Litgrid paziņoja, ka Baltijas valstīs tagad netiek importēta elektroenerģija nedz no Baltkrievijas, nedz no Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva turpina tirdzniecību. Taču fiziski Lietuvu un Baltkrieviju savienojošie tīkli joprojām padod elektroenerģiju.

Latvija sāka tirgot ar Krieviju 5. novembrī. Saskaņā ar Igaunijas elektrotīklu operatora – kompānijas Elering – datiem, savienojuma Krievija - Latvija jauda ir gandrīz divas reizes zemāka, nekā tika padots trešo valstu importam savienojumā Baltkrievija – Lietuva.

Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par metodiku elektroenerģijas tirdzniecības tirdzniecībai ar trešajām valstīm – to bija plānots izmantot pēc BelAES starta. Metodikas pamatā ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu saslēgums ar Krieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.

Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Lietuvas Enerģētikas regulēšanas valsts padome ierosināja iekļaut metodikā nostādni par to, ka Latvijas un Krievijas komercjaudas tiek izsniegtas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt jāievieš efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.

Pēc BelAES ekspluatācijas sākuma Lietuva pārtrauca elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņvalsti. Pildot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas boikotu, 3. novembrī kompānija Litgrid noteica nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, ziņoja operators. Litgrid informēja, ka tagad uz Baltijas valstīm netiek importēta elektroenerģija ne no Baltkrievijas, ne Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva vēl joprojām tirgojas. Pie tam tīkli, kas fiziski saista Lietuvu un Baltkrieviju, vēl joprojām nodod elektroenerģiju.

37
Tagi:
BelAES, BRELL, elektroenerģija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva un Latvija strīdas baltkrievu elektroenerģijas dēļ. Bet Krievija no tā gūs peļņu
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Lietuva brīdinājusi Latviju par elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
MPV aparāti, foto no arhīva

Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu

0
(atjaunots 14:44 29.11.2020)
Mediķi precizē, ka īpaša uzmanība jāvelta Covid-19 laikā bojāto asinsvadu ārstēšanai un jāpārbauda asins recēšanas līmenis, tomēr norāda, ka būtu pāragri runāt par koronavīrusa infekcijas ilgtermiņa sekām, jo pagājis pārāk īss laiks kopš tās sākuma.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas sekas organismā ir ārkārtīgi tālejošas, radio HCH ēterā pastāstīja imunologs Vladislavs Žemčugovs, vēsta RIA Novosti.

Speciālists norādīja uz simptomiem, kuri liecina par centrālās un perifērās nervu sistēmas traucējumiem cilvēkiem, kuri izslimojuši Covid-19: atmiņas traucējumi, ožas trūkums, dzirdes traucējumi, parastēzija (jutīguma traucējumi dažādās ķermeņa daļās). Ārsts konstatēja, ka šie simptomi var saglabāties ilgāku laiku, jo nervu šūnu atjaunošanās ir ilgstošs process.

"Magnētiskās rezonanses tomogrāfija tādiem slimniekiem parāda ainu, kas ļoti līdzinās izkaisītajai sklerozei. Tā mēdz gadīties arī HIV/AIDS apstākļos," precizēja imunologs.

Pie tam Covid-19 izslimojušajiem pacientiem ārsti novēro asins sabiezēšanu un sarecēšanu, kas neizzūd ilgu laiku.

"Tas nav insults, taču ļoti līdzīgi," atzīmēja Koškins.

Mediķis norādīja, ka īpaša uzmanība jāvelta Covid-19 laikā bojāto asinsvadu ārstēšanai un jāpārbauda asins recēšanas līmenis.

Pie tam imunologs precizēja, ka pagaidām būtu pāragri runāt par koronavīrusa infekcijas ilgtermiņa sekām, jo pagājis pārāk īss laiks kopš tās sākuma.

Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka Covid-19 infekcija pasaule reģistrēta jau gandrīz 59 miljoniem cilvēku, miruši vairāk nekā 1,38 miljoni. Lielākais infekcijas gadījumu skaits reģistrēts ASV, Indijā un Brazīlijā.

0
Tagi:
AIDS, koronavīruss
Pēc temata
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles
Lielbritānija ieviesusi pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas