Rosatom

Lietuva aicina ES ieviest sankcijas pret Krievijas koncernu "Rosatom"

40
(atjaunots 07:39 15.03.2020)
Lietuvas deputāti iesnieguši rezolūciju, kas prasa panākt Eiropas Savienības sankcijas pret Baltkrievijas AES operatoru – kompāniju "Rosatom" un citām kompānijām, kas piedalās atomelektrostacijas būvdarbos un mārketinga pasākumos.

RĪGA, 15. marts — Sputnik. Lietuvas Seimā reģistrēta rezolūcija ar prasību panākt no Eiropas Savienības sankcijas pret "Rosatom" un citām kompānijām, kas piedalās Baltkrievijas AES būvdarbos, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Sputnik Lietuva.

Dokumentā, ko iesnieguši partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" deputāti, teikts, ka iepriekš Seims atzinis BelAES par nedrošu objektu, kas apdraudot Lietuvas nacionālo drošību. Šī iemesla dēļ partijas pārstāvji ierosina izmantot tehniskos pasākumus, kas ierobežo piekļuvi elektroenerģijai no Baltkrievijas, kā arī nodrošināt juridiski saistoša Eiropas Savienības lēmuma pieņemšanu par AES radītajiem riskiem un atbilstošiem soļiem pret Baltkrieviju un Krieviju.

"Vēl vairāk, rezolūcijā formulēta prasība panākt sankcijas no Eiropas Savienības puses pret Baltkrievijas AES operatoru – kompāniju "Rosatom" un citām kompānijām, kas piedalās atomelektrostacijas būvdarbos un mārketinga pasākumos," piebilda ziņu aģentūra.

Līdztekus partija aicināja valdību censties panākt, lai ES atbalstītu Viļņas viedokli par to, ka elektroenerģijai no Baltkrievijas jāliedz piekļuve ES tirgos.

Vēl viena prasība – Lietuvas izstāšanās no Vīnes konvencijas, jo, pēc rezolūcijas autoru domām, tās prasības neļauj efektīvi cīnīties pret BelAES un panākt pilnu kompensāciju "kodolavārijas" gadījumā.

Strīdi ap BelAES

Atgādināsim, ka Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta pēc Krievijas projekta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES otro energobloku plānots ievest ekspluatācijā 2021. gadā. Tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

BelAES būvdarbi, foto no arhīva
© Sputnik / Виктор Толочко

Lietuva ir ārkārtīgi neapmierināta ar vietas izvēli atomelektrostacijas būvdarbiem. Jau kopš projekta pirmsākumiem Viļņa apsūdz Minsku par nedrošu objektu un norāda, ka stacija apdraudot Lietuvu. Tāpat republikas valkdība iebilst pret enerģijas eksportu no BelAES – ziemā Seims pieņēma īpašu likumu, saskaņā ar kuru elektrība no stacijas nevar nonākt Lietuvas tirgū.

Minska noliedz visas apsūdzības un atzīmē, ka tās ir politizētas – valsts uzver, ka stacijas būvdarbos ievērotas visas drošības normas un par to liecina arī starptautisko organizāciju atskaites.

40
Tagi:
sankcijas, ES, BelAES, Lietuva
Pēc temata
Kas būs, ja BelAES notiks katastrofa? Skatieties video
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Rokasspiediens, foto no arhīva

Kredīts algas vietā: Igaunijā plaukst jauns krāpšanās paņēmiens

18
(atjaunots 15:25 27.10.2020)
Igaunijas Nodokļu un muitas departaments noraizējies par negaidītu darba devēju krāpšanās shēmu – viņi izvairās no nodokļiem, izsniedzot kredītus algas vietā. Tāda shēma sagādā problēmas arī darbiniekam.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Igaunijā parādījusies jauna krāpšanās shēma: darba devējs, izvairoties no nodokļiem, algas vietā piešķir darbiniekam kredītu, stāsta Postimees.ee, atsaucoties uz Igaunijas Nodokļu un muitas departamentu (NMD). Šī shēma nemaz nav nevainīga un var sagādāt lielas nepatikšanas darbiniekam.

Luminor
© Sputnik / Sergey Melkonov

Piemēram, celtnieka alga, no kuras tiek maksāti nodokļi valstij, ir 800 eiro, tomēr ir gandrīz neiespējami sameklēt darbiniekus par tādu algu. Tad kompānija izraugās triku – tā pārskaita celtnieka kontā vēl tūkstoti eiro, bet maksājuma skaidrojuma ailē norāda "kredīts". Tātad kompānijai nevajag maksāt nodokļus no šiem tūkstoš eiro. NMD Juridiskās nodaļas vadītājs Revo Krauze paskaidroja, ka minētā piemēra gadījumā darba devējs ietaupa simtiem eiro. Taču vai tas ir droši darbiniekam?

Krauze pastāstīja, ka "uz papīra" darba devēja un darbinieka noslēgtajā kredītlīgumā iekļauti arī procenti un atmaksas termiņš, taču parasti tas viss netiek ievērots – kad pienāk kredīta dzēšanas termiņš, to noformē kā bezcerīgu prasību un automātiski noraksta.

NMD nodaļas vadītājs uzskata, ka darbiniekam tāda shēma var būt visnotaļ bīstama.

"Ja darbinieks apzināti noslēdzis tādu fiktīvu kredīta vienošanos un ieguldījis savu artavu kompānijas nelikumīgajā nodokļu optimizācijā, saskaņā ar pašreizējo praksi, mēs varam pieprasīt no darbinieka nesaņemtos nodokļus," paskaidroja Krauze. Šajā gadījumā darbinieks zaudēs naudu no savas kabatas.

Risks zaudēt naudu darbiniekam rodas arī darba devēja bankrota vai sarežģīta finansiālā stāvokļa dēļ, kurš pārskaitījis daļu algas kā kredītu. Šajā gadījumā procesā var iejaukties tā saucamais bankrota pārvaldnieks, kurš sāk piedzīt darbiniekiem izsniegtos kredītus, lai rastu papildu finansiālo atbalstu uzņēmējam.

"Nerunājot jau par to, ka pati kompānija var pieprasīt naudu caur tiesvedību. Tātad cilvēks strādā, saņem algu pēc šīs shēmas, taču, rodoties problēmām, kompānija var pieprasīt šos kredītu atmaksu, un darbinieks būs spiests pierādīt, ka nav ņēmis kredītu," paskaidroja Krauze.

18
Tagi:
krāpniecība, krāpnieki, Igaunija
Pēc temata
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku

Latvija par lētu naudu Lietuvā iepērk ES aizliegtu delikatesi

60
(atjaunots 11:58 26.10.2020)
Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota – aptuveni 6-7 tonnas, taču tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Zuši ir iekļauti Bernes konvencijā Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. To zveja aizliegta vairākās valstīs. Izņēmums nodrošināts tikai dažām valstīm, kuru vidū ir Lietuva, Latvija un Igaunija, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Latvijas medijiem.

Pērn zvejnieki Latvijā nozvejojuši 91,9 tonnas zušu. Turklāt viņi iepērk zušus Lietuvā par 2-10 eiro par kilogramu. Pie tam mazumtirdzniecībā zuši želejā maksā 39 eiro par kilogramu.

Portāls atzīmēja, ka Lietuvā zuši pārtikā netiek lietoti īpaši plaši, bet Latvijā ir ļoti iecienīti. Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota 6-7 tonnu robežās, bet tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

Latvijas Zemkopības ministrijas Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutlkovska paziņoja, ka sadarbībā ar Lietuvu plānots projekts zivju populācijas pētījumiem Kurzemē un Klaipēdas novadā, lai saimnieciskā darbība tiktu izlīdzināta.

Cepti un marinēti zuši Baltijas valstīs ir ļoti pieprasīti. Ik gadus Baltijas jūrā nozvejo aptuveni 250 tonnas zušu, no šī apjoma 70-170 tonnas nozvejo Latvijā.

60
Tagi:
zivis, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ekoloģiska katastrofa: Latvijas upēs masveidā mirst zivis
Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis
Krievijas pastila, Latgales kaņepes un Rīgas šprotes: Riga Food cienasti
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
Covid-19 testi, foto no arhīva

pirms apokalipses: kas biedē ārstu

0
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Covid-19 uzliesmojums Latvijā patlaban ir spēcīgāks nekā Itālijā pavasarī, taču veselības aprūpes sistēma Latvijā ir sliktāka.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, kāds ir viņa redzējums par situāciju telekanāla Rīga TV24 programmā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".

"Realitātē ir tāda sajūta, kā pirms apokalipses," viņš teica.

Biedējošās izjūtas pamatā ir konkrēti fakti.

"Es domāju, ir jāpaskatās vienkārši uz cipariem. Ja mēs redzam, ka ikdienā mums ir 200 līdz 250 jauni diagnosticētie pacienti, tad, sarēķinot uz vienu miljonu, pieņemot, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, kas patiesībā tā pat nav, sanāk, ka mums ir 100 jaunie gadījumi uz miljonu iedzīvotāju. Ja paskatītos pavasarī, Itālijā šajā laikā, tajā karstākajā periodā bija 80 uz miljonu iedzīvotāju. Iznāk, ka mēs atrodamies tajā stāvoklī, kurā atradās itāļi pavasarī. Līdzīgi mēs varam salīdzināt ar Vāciju un citām valstīm," teica Rācenis.

Taču, viņš atgādināja, Latvijai ir būtiska atšķirība no Rietumeiropas bagātajām valstīm – ne tuvu nav tik attīstīta veselības aprūpes sistēma.

"Līdz ar to, ja mēs skatāmies, ka šie pacienti, kuri ir šodien diagnosticēti, 5-7 dienu laikā, 10-20% no tiem būs nepieciešama hospitalizēšana, jeb ārstēšana slimnīcās. Tas nozīmē, ka šīs nedēļas laikā slimnīcām būs jāuzņem 20-60, pat 70 pacienti dienā, no kuriem 3-10% būs ar smagu gaitu. Tas nozīmē, ka 3-10 pacientiem vai pat vairāk būs jānonāk intensīvās terapijas nodaļā, daļai būs nepieciešami ventilatori plaušu nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka mūsu veselības aprūpes sistēma tiks noslogota šausmīgi ātri," teica Rācenis.

Ārsts piezīmēja, ka slimnīcām un medicīnas personālam būs grūti tikt galā ar tādu pacientu pieplūdumu.

"Mani biedē. Pilnīgi tāda sajūta, kā pirms kaut kādas milzu zemestrīces vai pirms kraha, ka šie pacienti nokļūst slimnīcā un slimnīcas būs pārpildītas, jo ir jau šobrīd sasniegti griesti atsevišķās slimnīcās, cik pacientus var stacionēt. Piemēram, iepriekš mēs Stradiņa slimnīcā tādus pacientus ikdienā ļoti maz redzējām, jo viņi tika uzreiz pārvesti projām, tad šobrīd tā ir ikdiena. Un mēs visu laiku redzam jaunus un jaunus. Viņi nonāk nodaļās izolācijas režīmos, bet tās izolācijas vietas nav bezgalīgas. Protams, ka no tā cieš arī citi pacienti, kuriem nepieciešama cita veida palīdzība," viņš paskaidroja.

Mediķis norādīja, ka personāls ir spiests pielāgoties situācijai, taču ir arī citi smagi slimi pacienti, kam vajadzīga uzmanība. Rezultātā mediķu vidū aizvien biežāk vērojams spēku izsīkums.

"Man ir jādomā visu laiku: kur es varu šo pacientu pielikt, jo man vēl nav šī Covid-19 analīze, man ir jāpārbīda uzreiz visa loģistika, man ir jātaisa izolācijas režīms, mēs nevaram nekur staigāt, mums ir jābūt šeit uz vietas. Nedod Dievs, mazāk uzturēties uzņemšanas nodaļā vai, nedod Dievs, mēs esam bijuši pie kāda pozitīva pacienta – tam cilvēkam uzreiz ir jāiet izolācijā. Šādā veidā izkrīt arī medicīnas darbinieki. Un tas notiek minūšu, stundu laikā – kad viņus aizsūta mājās, viņiem pašiem sākas veselības problēmas. Tajā brīdī mums vairs nav, kas sniedz palīdzību. Līdz ar to visa tā akūtā palīdzība – insulti, infarkti, ķirurģiskas patoloģijas – visa šī palīdzība tiek novēlota, jo tas viss algoritms, kam mēs ejam cauri, šausmīgi visu pagarina," pastāstīja Rācenis.

Mediķis norādīja: ja tagad neizdosies ierobežot slimības izplatību, problēmas radīsies pēc pusgada vai pēc gada.

"Es saprotu, ka no paša Covid-19 šobrīd tā lielākā mirstība nav, salīdzinot ar kardiovaskulārajām slimībām, bet tas tikai pastiprinās to citu slimību mortalitāti. Un pats vīruss, pats par sevi, viņš arī rada diezgan lielas sekas. Ja mēs nespēsim ar to tikt galā, diemžēl tā bedre būs daudz, daudz dziļāka pēc pusgada vai pēc gada," programmas ēterā brīdināja ārsts.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ