Viļņas panorāma, foto no arhīva

"Izmisuma žests": kāpēc Lietuva sākusi kampaņu pret Uzvaras dienas svētkiem

74
(atjaunots 14:21 10.03.2020)
Iepriekš Lietuvai pāri vēlās arestu, nopratināšanu un kratīšanu vilnis – spiediens vērsts pret sabiedriskajiem aktīvistiem un Uzvaras dienai veltītu piemiņas pasākumu organizatoriem.

RĪGA, 10. marts – Sputnik. Lietuvas varasvīri cenšas izjaukt Uzvaras pār nacismu 75. gadadienas svētku pasākumus Lietuvā, kā arī sabojāt svētkus Krievijai. Tā ir likumsakarīga izturēšanās valstij, kuras tagadējie "varoņi" ir nacistu līdzskrējēji, materiālā RuBaltic.ru raksta eksperts Aleksandrs Nosovičs.

Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs aicināja Eiropas valstu ārlietu ministrus neapmeklēt Uzvaras dienas svētkus Maskavā – pēc viņa domām, Krievija izmantošot plašos sakarus, lai "radītu normālas sadarbības iespaidu".

Turklāt īsi pirms sava paziņojuma politiķis iesniedza Seimā rezolūcijas projektu, kurā Krievija apsūdzēta par mēģinājumiem "sagrozīt vēsturi".

"Lielās starptautiskās kampaņas sākumā Viļņa sāka vajāšanas kampaņu pret citāda viedokļa īpašniekiem pašā Lietuvā – lai viņi nesadomātu organizēt svētku pasākumus 9. maijā laikā, kad Lietuvas valsts cenšas panākt, lai pasaule atteiktos svinēt Uzvaras dienu," Nosoviča viedokli citēja Sputnik Lietuva.

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā sacēlās arestu, nopratināšanu un kratīšanu vilnis – spiediens vērsts pret sabiedriskajiem aktīvistiem un Uzvaras dienai veltītu piemiņas pasākumu organizatoriem. Klaipēdā tika arestēts sabiedriskās organizācijas "Juvenus" līderis Aleksejs Greičuss, aizturēta Klaipēdas pilsētas padomes deputāte Ella Andrejeva, Viļņā uz nopratināšanu izsaukta krievu skolotāja Tatjana Kolomijeca-Afanasjeva.

Klaipēdas pilsētas padomes bijušais deputāts Vjačeslavs Titovs paziņoja, ka Lietuvas varasvīrus pārņēmusi spiegu mānija. Pēc viņa domām, varasiestādes rīkojas ar mērķi "neitralizēt aktīvistus, kuru dalība ieplānota vēsturiskās atmiņas saglabāšanai un Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienas svētkiem veltītajos pasākumos". Krievijas vēstniecība Lietuvā informēja, ka Lietuvas specdienesti sākuši atklāti vajāt aktīvistus no Krievijas tautiešu loka.

Nosovičs uzsvēra, ka Greičus un Kolomijeca-Afanasjeva organizēja akcijas "Nemirstīgais pulks" savās pilsētās, bet Andrejeva vienmēr palīdzēja organizēt Uzvaras piemiņai veltītos sabiedriskos pasākumus.

"Lietuvas valdība stingri apņēmusies izjaukt krievu "piektajai kolonnai" 9. maija svētkus Kremlī un, savu pieticīgo iespēju robežās, saduļķot Lielās Uzvaras 75. gadadienu Krievijai. Lietuvas politiķus tracina, ka Krievija un krievi ne tikai ir uzvarējuši, bet arī nekaunīgi atļaujas priecāties un svinēt. Un piedevām vēl aicina visu pārējo pasauli pievienoties saviem svētkiem," uzskata eksperts.

Nosovičs norādīja, ka Lietuvas valdības prasība neuzskatīt par svētkiem nacisma sakāvi iekļaujas Viļņas oficiālajā politikā. Nosovičs uzsvēra, ka Lietuvas tagadējie "varoņi" pievienojušies Ādolfam Hitleram, tie bija nacistiskās Vācijas līdzskrējēji un vāciešu vietā darīja netīro darbu – slepkavoja ebrejus.

"Tā saucamais Krievijas "vēsturiskais revizionisms", ar ko cīnās Lietuva, saistīts ar to, ka Maskava sākusi uzmanīgi pētīt un publicēt visus faktus. Aicinājums pasaulei apturēt "vēstures sagrozīšanu" – tas ir lūgums neuzklausīt Krieviju un neuztvert tās norādītos faktus, kuri atņem lietuviešiem "triju okupāciju nevainīgo upuru" nimbu," viņš raksta.

Eksperts piebilda, ka patiesībā vēsturiskais revizionisms un vēstures izkropļošana vērojama Lietuvā – valsts attaisno un glorificē savus nacistiskos noziedzniekus, bet Krievija cīnās pret šiem centieniem un pūlas sagraut Austrumeiropas "nevainīgo upuru" mitoloģiju.

"Viņu sarīkotā Lielā Tēvijas kara piemiņas aizstāvu vajāšana pašu valstī un augošā kampaņa pret 9. maija svētkiem starptautiskajā arēnā – tas ir izmisuma žests pret Krievijas publiskotajiem vēsturiskajiem faktiem par to, kurā barikāžu pusē bija Lietuvas "varoņi" – Otrā pasaules kara "nevainīgie upuri"," atzīmēja Nosovičs.

Otrā pasaules kara gados Lietuvā tika gandrīz visā pilnībā iznīcināta vietējā ebreju kopiena, kas tolaik bija viena no lielākajām Eiropā. Tika nogalināti aptuveni 220 tūkstoši cilvēku. Ebreju tautas iznīcināšanā piedalījās arī lietuvieši, kuri sadarbojās ar nacistiem. Vēlāk daži fašistu līdzskrējēji kļuvusi par Lietuvas "nacionālajiem varoņiem".

Par tamlīdzīgu attieksmi pret vēsturi Lietuva tiek kritizēta ne tikai valsts iekšienē, bet arī ārvalstīs.

Jāpiebilst, ka dažas valstis, tostarp arī Polija un Lietuva cenšas uzvelt Krievijai atbildību par Otrā pasaules kara sākumu.

74
Tagi:
Lietuva, Uzvaras diena
Kaņepju produkcija, foto no arhīva

Divi spaiņi kaņepju tējas: narkotiku legalizāciju Lietuvā nav iespējams apturēt

17
(atjaunots 08:27 24.11.2020)
Tuvākajā laikā jaunais Lietuvas Seima sasaukums izskatīs jautājumu par brīvu kaņepju šķiedru, tostarp kanabidiolu saturošu, pārdošanu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Drīz jaunais Lietuvas Seima vairākums pieņems lēmumu par brīvas kaņepju šķiedras pārdošanas atļaušanu, vēsta Sputnik Lietuva.

Parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mikols Majausks paziņoja Facebook, ka Eiropas tiesa tikko ir izskaidrojusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nevar aizliegt kaņepju šķiedru/kanabidiola (CBD) pārdošanu, ja tās tiek likumīgi ražotas Eiropas Savienībā.

"Un lai arī lēmums paliek pušu ziņā, tām nāksies balstīties uz konkrētiem pierādījumiem, ka CBD ir narkotiskā viela. Ņemot vērā to, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata CBD par narkotisko vielu, pierādīt pretējo būs ļoti grūti," paziņoja Majausks.

Taču, pēc viņa sacītā, jautājums par psihoaktīvo vielu THC* (tetrahidrokanabinols), kuras pēdas tiek atklātas šķiedru augos un kanabisa produktos, paliek neatrisināts.

"THC atrodas arī tējā no šķiedrainām kaņepēm, taču pat izdzerot divus spaiņus, nesajutīsi nekādu reibinošu efektu," paziņoja Majausks.

Pēc deputāta sacītā, Lietuvas Seimam būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā. Majausks pauda pārliecību, ka jaunais vairākums "izlems pareizi".

Pēc deputāta domām, pēc kaņepju šķiedru un CBD pārdošanas atļaušanas onkoloģijas slimnieki, cilvēki ar neiroloģiskām slimībām, epileptiķi spēs brīvi iegādāties dabīgus preparātus, kuri palīdz atvieglot simptomus.

Turklāt, viņaprāt, ārsti varēs nebaidīties publiski apspriest ārstēšanas veidus un spēs konsultēt savus pacientus šajā sakarā.

"Mēs esam viens no lielākajiem šķiedrainu kaņepju ražotājiem ES. Ja mēs pieņemsim pareizu lēmumu, mēs spēsim ne vien eksportēt izejvielas, bet arī ražot CBD produkciju un veidot 300 miljonus eiro pievienotās vērtības gadā un darbavietas Lietuvā," atzīmēja Majausks.

Iepriekš Majausks vairākkārt piedāvāja atcelt kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu nelielos daudzumos bez izplatīšanas mērķa, apgalvojot, ka produkti no kanabisa pirmām kārtām ir terapeitiski preparāti. Savas nostājas pastiprināšanai viņš bija atnesis arī kaņepju tēju un kaņepju eļļu uz Lietuvas Seimu.

Iepriekš Lietuvas Veselības ministrija publicēja alkohola un citu psihoaktīvo vielu patēriņa Eiropas skolās pētījumu (ESPAD/Eiropas skolu pētījums), saskaņā ar kura datiem, Baltijas republikā 5,6% pusaudžu ir lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas: 4,3% – sintētiskos kanabinoīdus, 0,9% - sintētiskos katinonus. Kopumā 19% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotikas.

* vairākās valstīs aizliegtā viela

17
Tagi:
Seims, Lietuva, narkotikas
Pēc temata
Livonijas ordeņa pils dārzā nejauši iesēja narkotiskās kaņepes
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Lietuvos geležinkeliai vilciens, foto no arhīva

ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē

25
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.

ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.

"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.

"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.

Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.

Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.

2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.

25
Tagi:
ES, Lietuva
Pēc temata
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei
Brisele noteikusi soda naudu Lietuvai par sliežu demontāžu uz Latviju

Nirnbergas process: unikāli kadri no tiesas zāles

0
(atjaunots 16:31 24.11.2020)
  • Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.
  • Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par Vēstures tiesu, sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.
  • Nirnbergas Tiesu pils.
  • Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko
  • Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.
  • Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.
  • Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).
  • ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.
  • Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.
  • Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.
  • Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.
  • Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).
  • Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.
  • Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings
  • Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.
  • Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.
  • 1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.
  • Korespondenti Nirnbergas procesā.
  • Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.
  • Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.
Šajās fotogrāfijās iemūžināta Nirnbergas procesa gaita. Pirms 75 gadiem starptautiskā tribunāla priekšā stājās Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.
0
  • Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.
    © Sputnik / Евгений Халдей

    Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.

  • Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par Vēstures tiesu, sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.
    © AP Photo / STF

    Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par "Vēstures tiesu", sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.

  • Nirnbergas Tiesu pils.
    © Sputnik / Viktor Temin

    Nirnbergas Tiesu pils.

  • Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko

  • Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.
    © Sputnik

    Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.

  • Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.
    © Foto : Public domain

    Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.

  • Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).

  • ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.

    ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.

  • Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.

    Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.

  • Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.
    © Sputnik / Viktor Kinelovskiy

    Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.

  • Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.

  • Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).
    © Sputnik / Viktor Kinelovskiy

    Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).

  • Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.
    © Sputnik / Maks Alpert

    Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.

  • Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings
    © AP Photo

    Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings

  • Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.
    © Sputnik / Виктор Кинеловский

    Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.

  • Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.
    © Foto : Public domain

    Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.

  • 1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.
    © AP Photo / Eddie Worth

    1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.

  • Korespondenti Nirnbergas procesā.
    © AP Photo / B.I. Sanders

    Korespondenti Nirnbergas procesā.

  • Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.
    © Foto : Public domain

    Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.

  • Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.
    © AP Photo / Henry Burroughs

    Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.

Tagi:
fotolente, Nirnbergas tribunāls
Pēc temata
RIA Novosti likusi pamatus multivides projektam par Nirnbergas procesu
KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus
Nacisma slavēšana augstākajā līmenī: EDSO pārvēršas "ačgārnā Nirnbergā"
Ceļš uz ešafotu. Atmaksas akts — Nirnbergas tribunāls arhīva kadros