Igaunijas militārais jūrnieks. Foto no arhīva

Igaunija jau sen nav miermīlīga valsts

80
(atjaunots 21:29 08.03.2020)
Igaunijas aizsardzības ministrs Juri Luiks apmeklēja ASV, kur kārtējo reizi pastāstīja par "Krievijas draudiem", kuru dēļ uz Igauniju jāsūta aizvien vairāk un vairāk amerikāņu karavīru.

RĪGA, 8.marts – Sputnik. Igaunijas aizsardzības ministrs Juri Luiks apmeklēja ASV. Laiku pa laikam turp dodas visi vērā ņemamie Baltijas politiķi, lai sveiktu suverēnu un teiktu vārdus, ko no viņiem sagaida Vašingtona – nav cita Dieva, kā vien Amerika, un visi tās ienaidnieki ir arī mūsu ienaidnieki! Līdztekus ministra kungs vēl piebilda, ka amerikāņu karavīru klātbūtne Igaunijā – tas ir prieks! Prieks, kas izvēršas laimē, tāpēc uz valsti jāsūta aizvien vairāk un vairāk karavīru. Un vēl gribas redzēt un dzirdēt debesīs kara lidmašīnas ar baltajām zvaigznēm uz spārniem. Lai viņas tur draiskojas, jautri un nebēdīgi, gluži kā putni... Un tas viss nepieciešams arī tāpēc, ka pie austrumu robežas draudīgi rūc krievu tanku motori – sak, viņi esot gatavi uzbrukumam mazajai un miermīlīgajai tautai, raksta Nikolajs Nikolajevs materiālā radio Sputnik.

Taču, ja metīsim pie malas visus šos jociņus un vērīgi izskatīsim situāciju, izrādīsies, ka Luika kungs pamatīgi melo, it īpaši par to, kas skar Krievijas radītos militāros draudus. Tālāk – nekādu emociju, tikai fakti. Ārvalstu bruņoto spēku klātbūtne Igaunijas teritorijā ir vērā ņemama, to pārstāvji maršē kopā ar igauņiem dažādās militārās parādēs. Pie Krievijas robežām koncentrētās militārās dūres nozīmīgāko daļu veido ASV armijas vienības. Grūti pat aplēst, cik liels skaits ameriikāņu karavīru atrodas republikā, jo, neskaitot militāriskā aisberga redzamo daļu, ir arī tie, ko dēvē par neredzamās frontes kaujiniekiem. Viņu ir daudz.

Par amerikāņu speciālo uzdevumu vienības karavīriem valstī reiz "izpļāpājās" ģenerālis Filips Bredlavs. Viņš paziņoja, ka Latvijā un Igaunijā atrodas NATO speciālo uzdevumu vienības, kas paredzētas dalībai "hibrīdkarā". Turklāt ģenerālis precizēja, ka tās sūtītas tāpēc, ka šajās Baltijas valstīs liela daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie.

Vēl viena finese, tad aina būs pilnīga. Tā ir "Vienošanās par investīcijām", saskaņā ar ko ASV Bruņotie spēki var pēc saviem ieskatiem izmantot jebkurus Igaunijas Aizsardzības spēku objektus. Ne tikai izmantot, bet arī būvēt un uzlabot personāla izmitināšanai, apmācībām, tehnikas apkalpošanai, vienību formēšanai un izvēršanai un citiem pasākumiem. Lūk, par tādām investīcijām ir runa. Tāpat šķietami miermīlīgās mazās un jaukās valstiņas teritorijā darbojas kiberizlūkošanas centri, kuru "ausis" pavērstas pret Krieviju. Tādējādi iegūtie dati nonāk Briselē un Vašingtonā. Lai "ausīm" būtu komfortablāk strādāt, Igaunijā, kas oficiāli rūpējas par "zaļo" elektroenerģētiku, ir praktiski aizliegts uzstādīt vēja ģeneratorus, jo tie traucē eklektroniskajai izlūkošanai.

Tā ir tikai daļa darba, kas rit "miermīlīgās" Baltijas republikas teritorijā. Patiesībā ne Igauniju, ne arī Latviju un Lietuvu vairs nevar dēvēt par miermīlīgām. Tās piešķir savu teritoriju NATO un ASV bruņotajām vienībām, kas orientētas uz konfliktu ar Krieviju, tātad pašas kļuvušas par daļu agresīvā spēka, kas soli pa solim tuvina pasauli karam.

Tāpēc Krievijai ir tiesības uzskatīt tās ne tikai par nedraudzīgām valstīm, bet arī par draudu faktoru Krievijas pastāvēšanai. Tātad Krievijai ir tiesības arī spert soļus, lai minimizētu šo risku visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem – gan diplomātiskiem, gan militāriem.

80
Tagi:
Krievija, Igaunija, ASV
Pēc temata
Kā NATO gatavo Eiropu karam ar Krieviju
Cik daudz iedzīvotāji tērē armijai? Militārās celtniecības apvāršņi Latvijā 2020.gadā
ASV militārais budžets: kas atkritīs Latvijai
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Delfinārijs, foto no arhīva

ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā

11
(atjaunots 16:17 30.06.2020)
Eiropas delfīni iet bojā zvejnieku tīklos, tomēr par zīdītāju likteni Biskajas līcī eiropieši ir noraizējušies, bet par jūras cūku iznīcināšanu Baltijā vienkārši nav informēti.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Eiropas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs (Lietuva) paudis bažas par delfīnu likteni Baltijas jūrā, vēsta Sputnik Lietuva

Viņš pastāstīja par traģēdiju Biskajas līcī, kur ik gadus zvejnieku tīklos iet bojā tūkstošiem delfīnu. Eiropieši savākuši vairāk nekā četrus miljonus parakstu, lai informētu par problēmu Eiropas Komisiju.

Baltijas jūrā ir sava traģēdija – uz iznīcības sliekšņa nonācis delfīns, ko dēvē par jūras cūku.

"Tikai šī traģēdija Baltijas jūrā nenozīmē tūkstošiem nāvju. Patiesībā to nevar saskaitīt ne simtos, ne desmitos. Šodien Baltijā palikuši tikai 500 šo dzīvnieku," eirokomisārs uzrakstīja Facebook.

Sinkēvičs pastāstīja, ka jāievēro virkne noteikumu, lai glābtu izmirstošos dzīvniekus. Atbilstoši likumi ir pieņemti, tie prasa, lai dalībvalstis kontrolētu lomu un veiktu drošības pasākumus.

"Problēma ir tā, ka līdz šim noteikumi nav pietiekami īstenoti, dažkārt – vienkārši ignorēti," viņš uzsvēra.

Tāpat, pēc viņa domām, jāpieprasa tehniski pasākumi, lai novērstu dzīvnieku bojāeju tīklos: piemēram, jāizmanto iekārtas, kas turēs delfīnus atstatu no tīkliem, kā arī jāievieš sezonas ierobežojumi tīkliem.

Pie tam, politiķis ir pārliecināts, jākontrolē dzīvnieku piezveja.

"Tikai tā mēs uzzināsim problēmas patiesos mērogus un varēsim pienācīgi aizsargāt delfīnus," piebilda Sinkēvičs.

Viņš apsolīja, ka tuvākajā laikā informēs par jaunu darbu Baltijas jūras reģionam.

Visā pasaulē mīt aptuveni 700 tūkstoši cūkdelfīnu. Suga ir plaši pārstāvēta, tomēr Melnās un Baltijas jūras paveidiem, kas ārēji un ģenētiski atšķiras no citiem cūkdelfīniem, draud izmiršana.

Patlaban cūkdelfīnu skaitu negatīvi ietekmē tādi faktori kā netīša piezveja zivju zvejas laikā, jūru piesārņošana un troksnis, ko rada intensīva kuģošana, derīgo izrakteņu meklējumi un zemūdens būvdarbi.

Zīdītāji cieš arī militāro mācību rezultātā, piemēram, pērnruden pirms NATO mācībām "Ziemeļu krasti 2019" kuģošanas drošības dēļ tika nolemts uzspridzināt 42 britu jūras mīnas, kas palikušas kopš Pirmā pasaules kara laikiem Baltijas jūras rietumu daļā. Šis ir viens no trim lielākajiem cūkdelfīnu dzīves areāliem. Pēc sprādzieniem dzīvnieku aizstāvji atrada 18 beigtus delfīnus.

11
Tagi:
delfīni, ES, Baltijas jūra
Pēc temata
NATO mācībās Baltijas jūrā gājuši bojā 20 delfīni
Zinātnieks pastāstījis par jūras dzīvnieku noslēpumaino uzvedību
Tie ir bērni, nevis kažoki: kāpēc atkal steidzami jāglābj roņu mazuļi
NATO iznīcinātāji, foto no arhīva

Trīs dienas virs Latvijas lidos NATO iznīcinātāji

24
(atjaunots 15:31 30.06.2020)
Mācību Ramstein Alloy mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Vakar Latvijā sākās NATO Gaisa spēku organizētās mācības "Ramstein Alloy". Tās turpināsies līdz 1. jūlijam. Manevros piedalās vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas, vēsta tvnet.lv, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas datiem.

Mācību mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

Mācībās piedalās piecu NATO dalībvalstu un Somijas karavīri.

Nacionālie bruņotie spēki lūdz Latvijas iedzīvotājus ar sapratni uztvert notiekošās mācības un to radīto īslaicīgo troksni.

Iepriekš Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs paziņoja, ka Ziemeļatlantijas alianse, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, palielinājusi spēku militāro mācību pasākumu skaitu ar nepārprotami Krievijai naidīgu novirzienu.

Krievija nosūtīja NATO ierosinājumus militārās spriedzes mazināšanai un incidentu novēršanai, taču tika ignorēta, pastāstīja Rudskojs.

Viņš piebilda, ka Krievija, neskatoties uz NATO reakciju, turpinās centienus mazināt spriedzi Eiropā un šogad nerīkos lielas mācības alianses valstu robežu tuvumā. Ģenerālpulkvedis piezīmēja, ka manevrus mācību "Kaukāzs 2020" ietvaros Krievija organizēs valsts iekšienē.

Viņš uzsvēra, ka Krievija ir gatava koriģēt mācību rajonus līdztiesīgā sadarbībā ar NATO, un vēlreiz aicināja aliansi samazināt konfrontācijas līmeni, atturēties no agresīvām darbībām un spēka demonstrācijas koronavīrusa izplatības fonā.

Tāpat Rudskojs paziņoja, ka Krievija iesaka NATO izmantot transponderus kara aviācijas lidojumos Baltijas jūras reģionā.

24
Tagi:
Baltija, militārās mācības, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu
Pludmale Turcijā, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par atpūtas īpatnībām Turcijā šajā sezonā

0
(atjaunots 18:36 01.07.2020)
Turcija paziņojusi, ka ir gatava tūristu pieņemšanai, neskatoties uz to, ka katru dienu valstī tiek atklāts vairāk nekā tūkstotis jaunu Covid-19 gadījumu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija pandēmijas apstākļos neatjaunos aviācijas satiksmi ar Turciju no 15. jūlija, kā iepriekš par to ziņoja atsevišķi mediji, paziņoja KF transporta ministrs Jevgēņijs Dītrihs. Turklāt varasiestādes nesniedz prognozes attiecībā uz starptautiskās aviosatiksmes atjaunošanu kopumā: viss būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, uzvēra ministrs.

Turcija jau jūnijā paziņoja, ka ir gatava pieņemt tūristus, atgādināja radio Sputnik ēterā KF Tūrisma aģentūru alianses prezidija loceklis Aleksans Mkrtčans.

Viņš pastāstīja, ka valsts sagatavojusies tūristu pieņemšanai pandēmijas apstākļos.

"Koronavīrusa testi tiek veikti visās Turcijas lidostās, kur ierodas tūristi, – Stambulā, Antālijā, Marmarisā un Bodrumā. Visi pasažieri ar negatīvu rezultātu tiek pielaisti kūrortiem. Gandrīz visas viesnīcas jau ir atvērtas, ūdens temperatūra ir patīkama. Tātad Turcija ir gatava tūristu pieņemšanai," sacīja Mkrtčans.

Turcijas tūrisma un kultūras ministrs Mehmets Ersojs iepriekš paziņoja ka izziņa par neslimošanu ar Covid-19 atpūtai Turcijā nav nepieciešama. Tāpat tūristiem nav jāievēro divu nedēļu karantīna.

Mkrtčans atzīmēja, ka uz Turciju jau ir devušies pirmie reisi ar tūristiem no Kazahstānas, startam gatavojas Baltkrievijas un Ukraina. Taču Krievija atjaunos gaisa satiksmi ar Turciju ne ātrāk kā augusta beigās, piebilda Mkrtčans.

Kemeras pludmale, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Krievijas vēstnieks Ankarā Aleksejs Jerhovs aizritējušajā nedēļā paziņoja, ka Turcija izdarījusi ļoti daudz, lai nodrošinātu tūrisma objektu drošību koronavīrusa apstākļos, atsevišķi atzīmējot nacionālo droša tūrisma sertifikācijas sistēmu. Jūra un saule Turcijā joprojām ir maiga un viesmīlīga, piebilda diplomāts.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Turcijā ir atklāti 199 906 Covid-19 gadījumi, no tiem 5131 letāls, 173 111 cilvēks izveseļojies. Pēdējo dienu laikā vidējais saslimušo skaita pieaugums dienā svārstās 1,2-1,4 tūkstošu cilvēku robežās. Varasiestādes atzīmē, ka vairums gadījumu tiek reģistrēts rajonos, kas nav tradicionāli tūristu galamērķi. Tā, Antālijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju saslimuši vien 472.

Saskaņā ar Turcijas Tūrisma un kultūras ministrijas informāciju, maijā valstī iebrauca aptuveni 30 tūkstoši atpūtnieku pret četriem miljoniem viesu pērn. To vidū visvairāk tūristu ieradās no Bulgārijas, Gruzijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas.

0
Tagi:
tūrisms, Turcija
Pēc temata
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Uzmanies ārzemēs! Jauni noteikumi un aizliegumi dažādās valstīs