Jurijs Svetovs

Kļūdainas pretenzijas ES nav jākaro Baltijas labā, norādīja eksperts

64
(atjaunots 16:44 29.02.2020)
Briseles dotāciju samazināšanas problēma ir daudz reālāka, nekā sadomātie militārie draudi, turklāt ir neadekvāti salīdzināt Eiropas Savienību ar ASV, pieprasot Baltijas reģiona aizsardzību.

RĪGA. 29.februāris – Sputnik. Lietuvas Seima deputāts Laurīns Kasčūns ir neapmierināts ar Eiropas Savienības nepietiekamo ieguldījumu Baltijas valstu drošībā, vēstīja Sputnik Lietuva. Pēc politiķa domām, ES vadība, atšķirībā no ASV, nepiešķir naudu ar Baltijas valstu drošību saistītām iniciatīvām.

Nav saprotams, kāpēc Eiropas Savienība tiek salīdzināta ar ASV militārā aspektā, atzīmēja politologs un žurnālists Jurijs Svetovs.

"Atšķirībā no ASV, Eiropas Savienība kā tāda nav NATO locekle, - aliansē iestājušās Baltijas valstis un virkne citu ES valstu. ASV, kā NATO loceklis, uzskata par vajadzīgu tērēt naudu sabiedrotā – Lietuvas aizsardzības struktūras nostiprināšanai. Tās ir ASV tiesības. Kāpēc ES vajadzētu tām sekot, nav gluži saprotams. ES nav militāra organizācija, tā tomēr ir uzņēmusies citus uzdevumus," konstatēja Svetovs.

Tā kā Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinājums veidot vienotu Eiropas armiju pagaidām nav guvis atbalstu, ES tagad risina citus uzdevumus, norādīja politologs. Tāpēc, eksperts paskaidroja, ir neadekvāti pretnostatīt Eiropas Savienību un ASV kā instrumentus Baltijas valstu militāro problēmu risināšanai.

Svetovs konstatēja, ka Briselei ir aktuālākas jomas, kam atvēlēt līdzekļus, nekā Baltijas reģiona aizsardzības sruktūras nostiprināšana, turklāt līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES izveidojušās problēmas ar budžetu.

"ES samazina finansiālo atbalstu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, un šī problēma ir daudz reālāka, nekā no pirksta izzīstie militārie draudi. Ir jādomā, kā pārliecināt ES, lai tā nesamazinātu šo naudu, vai jāmeklē pašu majās attīstības avoti, kas ļaus iztikt bez dotācijām no Briseles, piemēram, jāpadomā par ekonomisko attiecību nostiprināšanu ar Krieviju," ieteica eksperts.

Balstijas valstis un Polija, aizbildinoties ar iedomātiem militāraiem draudiem no Krievijas puses, pieprasīja dislocēt savā teritorijā NATO daudznacionālos bataljonus – vairāk nekā 4,8 tūkstošus cilvēku. Pie tam, kā atzīmēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, mācību laikā NATO karavīru skaits pie Krievijas robežām pieaug līdz 40-60 tūkstošiem cilvēku.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus, un atzīmēja, ka drīzāk jau bažas rada NATO darbības, jo alianses spēki nenogurstoši aktivizējas pie Krievijas robežām. Alianses darbības liek Krievijai spert atbildes soļus drošības apsvērumu dēļ, konstatēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

64
Tagi:
aizsardzība, NATO, Baltija, ES, ASV
Pēc temata
Eksperts: ASV mierina Baltijas vaimanas ar paraugmācībām Eiropā
ASV militārais budžets: kas atkritīs Latvijai
"Minhenes" iznākums: dažkārt pacietība izsīkst pēkšņi un negaidīti
EP deputāte no Lietuvas atzinīgi vērtēja ASV "kodoluzbrukuma mācības" pret Krieviju