Sergejs Rekeda

Ja nebrauksim, tad sazāģēsim: eksperts vērtē naudas pieprasījumu Rail Baltica vajadzībām

44
(atjaunots 10:01 29.02.2020)
Apšaubāmais Rail Baltica ekonomiskais pamatojums netraucē Baltijas valstīm lūgt Eiropas Savienībai naudu projektam – ieinteresētās personas cenšas sasniegt pašas savus mērķus.

RĪGA, 29.februāris – Sputnik. Lietuva lūgusi ES Infrastruktūras tīklu fondam papildu līdzekļus dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbiem, vēsta Sputnik Lietuva. Domājams, lēmumu par finansiālo atbalstu Brisele pieņems ne ātrāk kā jūnijā.

Jau gandrīz pašā sākumā bija skaidrs, ka projekta Rail Baltica ekonomiskais pamatojums ir pavārgs, norādīja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra ģenerāldirektors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

"Projekts vairāk bija pamatots politiski, nevis ekonomiski, gluži kā gandrīz visi infrastruktūras projekti Baltijā... Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ievajadzējās dzelzceļu, lai demonstrētu savas teritorijas iebūvēšanos Eiropas Savienībā. Nepietiek iestāties ES de iure, vēl vajag arī de facto atbilst Eiropas standartiem no algu, sociālo garantiju un infrastruktūras viedokļa," atgādināja Rekeda.

Rail Baltica apšaubāmais ekonomiskais pamatojums nekavē Baltijas vastis bīdīt projektu uz priekšu – ieinteresētās personas cenšas sasniegt pašas savus mērķus, atzīmēja eksperts.

"Eiropas finansējuma sadalījums starp ES dotāciju valstīm ir pārvērties par zināmu biznesu. Tie sastādīti "baltiem diegiem šūti" pamatojumi, uz to pamata tiek izsista nauda, kas pēc tam tiek akurāti sazāģēta starp ieinteresētajām personām un nebūt ne pilnā mērā sasniedz gala patērētāju," paskaidroja Rekeda.

Aizvadītajā nedēļā Tallina informēja par iespējamu atteikšanos no Rail Baltica būvdarbiem līdzekļu trūkuma dēļ. Eiropas jaunajā budžeta periodā Baltijas valstu izdevumi projektā var pieaugt no 19% līdz 35%, un tādā gadījumā projekts zaudēšot ekonomisko jēgu.

Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva paskaidroja, ka pirms 20 gadiem, kad Austrumeiropas valstis gatavojās iestāties ES un radās iecere būvēt Rail Baltica, šī maģistrāle bija vajadzīga. Taču tagad tā nevienam nav vajadzīga pasažieru un kravu plūsmu samazināšanās dēļ. Viņa piezīmēja, ka par Rail Baltica pēdējo mērķi bija iecerēta militārās tehnikas pārvadāšana, taču tagad NATO un ASV no tās ir atteikušies un tehniku Krievijas robežu tuvumā nogādās caur ostām.

Eiropas standarta sliežu dzelzceļu Rail Baltica plānots būvēt Baltijas valstu teritorijā – no Talinas līdz Varšavai. Igaunijā un Latvijā maģistrāles garums sastādīs aptuveni 300 km, Lietuvā – 360. Britu audita kompānijas Ernst & Young prognoze no 2017. gada rāda, ka Rail Baltica vajadzētu nest peļņu 16 miljardu eiro apmērā ar 5,8 miljardiem ieguldījumu. Ekspertu nesenās aplēses liecina, ka projekts novedīs pie zaudējumiem vismaz četru miljardu eiro apmērā.

Не поедем, так распилим: Рекеда оценил новый запрос денег на Rail Baltica
44
Tagi:
finansējums, Rail Baltica, Baltija, ES
Pēc temata
Eksperts: Lietuvas "panākumu stāsts" pārvērtīsies par "ķirbi" bez ES dāvanām
Rail Baltica izmaksas var būt augstākas nekā plāno Baltija
Politico: kā Rail Baltica palīdzēs cīnīties ar globālo sasilšanu
Jauniešu organizācijas pikets par LGBT pārstāvju tiesībām

Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ

29
(atjaunots 12:51 19.10.2020)
Igaunijas prezidente un premjerministrs negatīvi izvērtēja iekšlietu ministra Marta Helmes naidīgo attieksmi pret LGBT pārstāvjiem.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Igaunijas valdošo partiju – Centriskās partijas un Konservatīvās tautas partijas (EKRE) – savienībā kārtējo reizi radusies plaisa, vēsta Postimees.

Iemeslu konfliktam devusi valsts iekšlietu ministra Marta Helmes (EKRE) intervija portālam Deutsche Welle, pareizāk sakot, intervijas fragments, kurā ministrs pārmeta LGBT pārstāvjiem "homopropagandu" un ieteica viņiem "bēgt uz Zviedriju".

Atgādināsim, ka EKRE partija iesaka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanu laikā organizēt referendumu par grozījumiem Igaunijas Konstitūcijā, kas definētu laulību kā vīrieša un sievietes savienību. Igaunija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā viendzimuma partnerattiecības ir juridiski aizsargātas.

EKRE dibinātājs Marts Helme jau iepriekš ir piesaistījis uzmanību ar daudznozīmīgiem izteikumiem, arī starptautiskā līmenī. Piemēram, nesen viņš pauda sašutumu par to, ka Somijas premjerministre Sanna Marina jaunībā strādājusi par kasieri lielveikalā, un nosauca viņu par virtuveni, kura vada valsti.

Prezidente Kersti Kaljulaida, pazīstama ar savu atbalstu LGBT, paziņoja, ka Helme savu uzskatu dēļ nav piemērots iekšlietu ministra postenim, un informēja par to premjerministru Jiri Ratasu.

Ratass jau vairākkārt bijis spiests nogludināt asos Helmes (un viņa dēla Martina Helmes, valsts finanšu ministra vārdus), kopš Centriskā partija, "Tēvzeme" un EKRE izveidoja valdošo koalīciju. Šoreiz premjerministrs asi kritizēja iekšlietu ministru savā lappusē sociālajos tīklos un atgādināja, ka Centriskā partija, kas radījusi koalīciju ar EKRE, vienojusies pavisam par citām vērtībām nekā naidīga attieksme pret gejiem.

"Igaunijas Republika nevērtē nevienu Igaunijas iedzīvotāju pēc viņa seksuālās orientācijas. Viņa uzskati nekādā gadījumā nevar ietekmēt attieksmi pret viņu no valsts un valdības puses," uzsvēra premjers.

Neapmierināti bija arī citi Centriskās partijas pārstāvji, piemēram, partijas vicepriekšsēdētājs Jānuss Karilaids aicināja Helmi demisionēt, eirodeputāte Jana Toma savā lapā sociālajos tīklos atgādināja, ka "partijai ir gandrīz 15 000 locekļu, un, protams, viņi nevēlas pastāvīgi dzirdēt kā no pārpilnības raga birstošās Helmes muļķības", un secināja, ka viņš pats nevēlas strādāt koalīcijā.

Tiesa, šodien EKRE priekšsēdētājs Martins Helme preses konferencē pastāstīja žurnālistiem, ka viņa tēvs neplāno demisionēt.

"Ja premjerministrs vai Rīgikogu nolems mūs atstādināt, bez Marta šīs koalīcijas nebūs," viņš paziņoja.

29
Tagi:
LGBT, koalīcija, Igaunija
Pēc temata
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Igaunijas varasiestādes apsūdz naudas tērēšanā gejiem, nevis slimnīcām
Igaunijas pilsētas deputātus piespiež sponsorēt geju festivālu
 Svetlana Tihanovska, foto no arhīva

Baltija apsolījusi pastiprināt sankcijas pret Minsku

16
(atjaunots 22:36 18.10.2020)
Aizvadītās nedēļas nogalē Svetlana Tihanovska tikusies ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriem un apspriedusi vairākus jautājumus.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta bijusī kandidāte Svetlana Tihanovska pateicās Baltijas valstu ārlietu ministriem par sankcijām, ko tās vērsušas pret Minsku, un paziņoja, ka republikas apņēmušās pastiprināt ierobežojumus, vēsta Sputnik Lietuva.

"Ministri atbalstīja tālāko spiedienu pret režīmu Baltkrievijā un atzīmēja, ka sankcijas no viņu puses pastiprināsies. Svetlana pateicās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārstāvjiem par to, ka to valstis jau ieviesušas savu paplašināto sankciju sarakstu," vēstīja viņas preses dienests Telegram-kanālā.

Tikšanās gaitā tika apspriests jautājums par Minskā ieplānotā hokeja čempionāta pārnešanu vai boikotēšanu un protests pret represijām pret sportistiem.

Lietuvas Ārlietu ministrijas preses dienests informēja, ka piektdien Viļņā valsts ārlietu ministrs Lins Linkēvičs tikās ar Kanādas ĀM vadītāju Fransuā Filipu Šampaņu. Notika arī Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru tikšanās, kuri pēc tam nāca klajā ar kopīgu paziņojumu.

"Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Kanādas ārlietu ministri savā paziņojumā uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Baltkrievijas  opozīcijas pūles pārtraukt vardarbību pret demonstrantiem un organizēt jaunas demokrātiskas vēlēšanas. Tāpat ministri apsprieda attiecības ar Krieviju, transatlantisko sadarbību un citus aktuālus starptautiskos jautājumus un vienojās organizēt ikgadējas tikšanās četru pušu formātā," paziņoja preses dienests.

Situācija Baltkrievijā

Opozīcijas protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko – CVK ziņoja, ka viņš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka uzvaru guvusi Svetlana Tihanovska.

Pēdējā laikā protesta akcijas pārsvarā notiek brīvdienās, plašākie pasākumi – svētdienās.

Pēc vēlēšanām opozīcija organizēja koordinācijas padomi varas tranzītam republikā. Opozīcija uzskata Tihanovsku par ievēlēto līderi, pieprasa organizēt valstī jaunas vēlēšanas un pārrunas ar varas pārstāvjiem.

Sakarā ar KP izveidi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu atbilstoši kriminālkodeksa pantu par varas sagrābšanas mēģinājumiem. Patlaban seši no septiņiem KP prezidija locekļiem ir arestēti vai atrodas ārzemēs. Tihanovska ir aizbraukusi uz Lietuvu. Sieviete izsludināta starptautiskā meklēšanā Krievijā, tomēr krimināllieta pret viņu KF nav ierosināta – meklēšanā viņa izsludināta saskaņā ar savstarpējas palīdzības līgumiem, ko noslēgusi Krievija un Baltkrievija.

16
Tagi:
sankcijas, Baltija, Lins Linkēvičs, Svetlana Tihanovska, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Rinkēvičs pauž sašutumu: Krievija izsludinājusi meklēšanā Tihanovsku
Ceļā uz Briseli: Tihanovska tikās ar Rinkēviču lidostā
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Ūdens attīrīšanas iekārta, foto no arhīva

Ūdenstilpēs Latvijā atrasts liels daudzums bīstamu farmaceitisko līdzekļu

0
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Pētījums rāda, ka ūdenstilpēs valstī atrodami tādi farmaceitiskie līdzekļi, kā metoprolols un ibuprofēns vērā ņemamā koncentrācijā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Starptautiskais pētījums "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" noslēdzies ar visnotaļ skumjiem slēdzieniem, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".

Pētījuma gaitā noskaidrojies, ka apkārtējā vidē nonāk farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.

Zinātnieki uzskata, ka šogad apkopotie dati ir ļoti satraucoši, jo tamlīdzīgs sārņvielu saturs var būtiski ietekmēt dzīvos organismus un augus.

Pētnieki pieprasa informācijas publiskošanu par iespējamo kaitējumu dabai un iesaka mācīt cilvēkus pareizi utilizēt medikamentus. Vienlaikus vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek attīrīti notekūdeņi.

Starptautiskais pētījums parādījis, ka upēs, piekrastes ūdeņos, izgāztuvēs, zivsaimniecībās, komunālajos un veselības aprūpes iestāžu notekūdeņos, kā arī dūņās un augsnē atrodamas 75 aktīvas farmaceitiskās vielas.

Attīrīšanas iekārtu nepilnības dēļ ūdeņos visbiežāk nokļūt tādi medikamenti, kā metoprolols – tā maksimālā koncentrācija notekūdeņos sastādījusi 2,1 mikrogramu uz litru, un ibuprofēns – tā reģistrētā koncentrācija ūdenī pārsniedz pat 44 mikrogramus uz litru – šis rādītājs ir ļoti augsts.

Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.

2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros ekoaktīvisti lielāko daudzumu atkritumu savāca jūrmalā pie Kolkas raga, bet Daugavgrīvas pludmale, kas ilgus gadus ieņēma antilīdera vietu piesārņojuma ziņā, šogad ierindojusies otrajā vietā.

0
Tagi:
ekoloģija, ūdens, Latvija
Pēc temata
Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu
Benzīns, ne ūdens: ezers Rīgā piesārņots ar naftas produktiem
Pasaules ūdens diena: ūdens piesārņojums Latvijā ir vidējs
ES var piespriest sodu Lietuvai par gaisa piesārņošanu