Sergejs Rekeda

Ja nebrauksim, tad sazāģēsim: eksperts vērtē naudas pieprasījumu Rail Baltica vajadzībām

40
(atjaunots 10:01 29.02.2020)
Apšaubāmais Rail Baltica ekonomiskais pamatojums netraucē Baltijas valstīm lūgt Eiropas Savienībai naudu projektam – ieinteresētās personas cenšas sasniegt pašas savus mērķus.

RĪGA, 29.februāris – Sputnik. Lietuva lūgusi ES Infrastruktūras tīklu fondam papildu līdzekļus dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbiem, vēsta Sputnik Lietuva. Domājams, lēmumu par finansiālo atbalstu Brisele pieņems ne ātrāk kā jūnijā.

Jau gandrīz pašā sākumā bija skaidrs, ka projekta Rail Baltica ekonomiskais pamatojums ir pavārgs, norādīja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra ģenerāldirektors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

"Projekts vairāk bija pamatots politiski, nevis ekonomiski, gluži kā gandrīz visi infrastruktūras projekti Baltijā... Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ievajadzējās dzelzceļu, lai demonstrētu savas teritorijas iebūvēšanos Eiropas Savienībā. Nepietiek iestāties ES de iure, vēl vajag arī de facto atbilst Eiropas standartiem no algu, sociālo garantiju un infrastruktūras viedokļa," atgādināja Rekeda.

Rail Baltica apšaubāmais ekonomiskais pamatojums nekavē Baltijas vastis bīdīt projektu uz priekšu – ieinteresētās personas cenšas sasniegt pašas savus mērķus, atzīmēja eksperts.

"Eiropas finansējuma sadalījums starp ES dotāciju valstīm ir pārvērties par zināmu biznesu. Tie sastādīti "baltiem diegiem šūti" pamatojumi, uz to pamata tiek izsista nauda, kas pēc tam tiek akurāti sazāģēta starp ieinteresētajām personām un nebūt ne pilnā mērā sasniedz gala patērētāju," paskaidroja Rekeda.

Aizvadītajā nedēļā Tallina informēja par iespējamu atteikšanos no Rail Baltica būvdarbiem līdzekļu trūkuma dēļ. Eiropas jaunajā budžeta periodā Baltijas valstu izdevumi projektā var pieaugt no 19% līdz 35%, un tādā gadījumā projekts zaudēšot ekonomisko jēgu.

Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva paskaidroja, ka pirms 20 gadiem, kad Austrumeiropas valstis gatavojās iestāties ES un radās iecere būvēt Rail Baltica, šī maģistrāle bija vajadzīga. Taču tagad tā nevienam nav vajadzīga pasažieru un kravu plūsmu samazināšanās dēļ. Viņa piezīmēja, ka par Rail Baltica pēdējo mērķi bija iecerēta militārās tehnikas pārvadāšana, taču tagad NATO un ASV no tās ir atteikušies un tehniku Krievijas robežu tuvumā nogādās caur ostām.

Eiropas standarta sliežu dzelzceļu Rail Baltica plānots būvēt Baltijas valstu teritorijā – no Talinas līdz Varšavai. Igaunijā un Latvijā maģistrāles garums sastādīs aptuveni 300 km, Lietuvā – 360. Britu audita kompānijas Ernst & Young prognoze no 2017. gada rāda, ka Rail Baltica vajadzētu nest peļņu 16 miljardu eiro apmērā ar 5,8 miljardiem ieguldījumu. Ekspertu nesenās aplēses liecina, ka projekts novedīs pie zaudējumiem vismaz četru miljardu eiro apmērā.

Не поедем, так распилим: Рекеда оценил новый запрос денег на Rail Baltica
40
Tagi:
finansējums, Rail Baltica, Baltija, ES
Pēc temata
Eksperts: Lietuvas "panākumu stāsts" pārvērtīsies par "ķirbi" bez ES dāvanām
Rail Baltica izmaksas var būt augstākas nekā plāno Baltija
Politico: kā Rail Baltica palīdzēs cīnīties ar globālo sasilšanu