Viktors Zujevs

"Neklapējiet ar ausīm". Virusologs devis padomu Baltijai cīņā ar koronavīrusu

114
(atjaunots 21:27 29.02.2020)
Tie, kas klapē ar ausīm un tikai vēro, nonāks pie masveida epidēmijas, gluži kā Itālijā, brīdināja medicīnas zinātņu doktors, virusologs Viktors Zujevs.

RĪGA, 28. februāris – Sputnik.  Ceturtdien, 27.februārī kļuva zināms, ka Baltijas valstīs fiksēts pirmais inficēšanās gadījums ar jauno koronavīrusu. Igaunijas sociālo lietu ministrs Tanels Kijks paziņoja, ka saslimušais Irānas pilsonis ar uzturēšanās atļauju Igaunijā iepriekš apmeklējis Irānu un valstī ieradies autobusa reisā no Rīgas. Viņš ievietots karantīnā.

Kamēr runa ir par atsevišķu gadījumu, Baltijas valstīm būtu svarīgi nezaudēt laiku un spert nepieciešamos soļus, lai nepieļautu jaunā tipa koronavīrusa infekcijas izplatīšanos, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja medicīnas zinātņu doktors, virusologs, Zinātniski pētnieciskā epidemioloģijas un mikrobioloģijas institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks Viktors Zujevs. 

"Jādara viss tas pats, ko veica arī Krievija, ne vairāk. Vietā, kur cilvēk ierodas valstī, jāizveido sanitāri epidemioloģiskie posteņi, lai pārbaudītu visu iebraucošo ķermeņa temperatūru. Tāpat ir svarīgi noskaidrot, no kurienes cilvēku ierodas, jo viņiem var būt inkubācijas periods. Ja viņi pie jums ieradušies no Ķīnas, nosūtiet viņus uz divas nedēļas ilgu karantīnu, izolējiet cilvēkus, ar kuriem viņi saskārušies," ieteica Zujevs.

Ārsts norādīja, ka ir ļoti svarīgi informēt iedzīvotājus ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību un nekādā gadījumā nebiedēt.

"Tie, kas klapē ar ausīm un tikai vēro, nonāks pie masveida epidēmijas: Itālijā jau ir vairāk nekā 400 gadījumi, - uzsvēra speciālists. - Tas nenozīmē, ka visai valstij ir jāuzvelk maskas. Vajag biežāk mazgāt rokas ar ziepēm, izvairīties no cilvēku masveida pulcēšanās vietām. Neaizmirstiet, ka tuvojas arī gripa."

2019. gada 31. decembrī Ķīnas valdība informēja PVO par nezināma tipa pneimonijas uzliesmojumu Uhaņas pilsētā. Speciālisti konstatēja, ka slimību ierosina jauns koronavīruss. PVO atzina uzliesmojumu par starptautiskas nozīmes ārkārtas situāciju. Patlaban koronavīrusa epidēmija aptvērusi visus kontinentus. Oficiāli ziņots par 82 171 saslimšanas gadījumu, 2804 letāliem gadījumiem, 33 129 cilvēki ir izveseļojušies.

Не хлопайте ушами: Зуев рассказал, что делать странам Балтии в связи с коронавирусом
114
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (682)
Pēc temata
Ar koronavīrusu var inficēties divas trešdaļas cilvēces
Eksperte: pasaules ekonomika cieš no koronavīrusa, un runa nav par pustriljonu zaudējumu
Koronavīruss un citas kaites. Ar kādām slimībām cilvēki inficējušies no dzīvniekiem
Elektropārvades līnija. Foto no arhīva

"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu

7
(atjaunots 09:35 29.09.2020)
Sakarā ar Baltijas nodomiem boikotēt BelAES elektroenerģiju visvairāk diskusiju izraisa jautājums par to, kā novērst šīs elektroenerģijas nokļūšanu kopējā tirgū caur Krieviju un Latviju.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Opozīcijā esošie lietuviešu konservatori kritizē enerģētikas ministra Žigimanta Vaičūna prezentēto Baltijas valstu elektrības tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Viņi uzskata, ka metodikā paredzētā izcelsmes garantiju sistēma ir nepietiekama tam, lai novērstu BelAES elektroenerģijas nonākšanu kopējā tirgū, vēsta 15min.lt.

Pagājušajā nedēļā Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, kuras iepriekš vienojās par Baltkrievijas elektroenerģijas boikotēšanu pēc BelAES palaišanas, izdevās izstrādāt kopīgu elektroenerģijas tirdzniecības metodiku – tajā ir iekļauta elektroenerģijas izcelsmes garantēšanas sistēma. Dokuments prezentēts publiskai apspriešanai.

Visvairāk diskusiju izraisa jautājums par to, kā novērst elektroenerģijas nonākšanu kopējā tirgū caur Krieviju un Latviju.

Padeves sistēmas operators Litgrid iepriekš paziņoja par vienošanās panākšanu par to, ka "no Krievijas uz Latviju importētajai elektroenerģijai jābūt izcelsmes garantijai, ka to nav izstrādājuši baltkrievu ražotāji".

Taču parlamenta Ekonomikas komitejas loceklis, konservators Daiņus Kreiviss uzskata, ka šo nosacījumu varēs apiet.

"Tur nav sertifikātu, tur ir izziņas. Sertifikācijas sistēma nozīmē, ka jābūt noteiktai sistēmai, ka sertificējošajām iestādēm ir jābūt tajās valstīs. Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus, ka tā ir Krievijas elektrība, bet tas neko nenozīmē," sacīja parlamentārietis.

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem.

Pret stacijas būvniecību aktīvi uzstājas Lietuva, kura aicina arī citas valstis boikotēt staciju. Lietuvas pozīciju atbalstījusi Polija. Latvija un Igaunija iepriekš atturējās atbalstīt boikotu. Vēl iepriekšējā nedēļā Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka politiskās iejaukšanās elektrības tirgū nebūs, jo šo jomu regulē pats tirgus. Taču jau pēc nedēļas viņš paziņoja, ka Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju BelAES palaišanas gadījumā.

7
Tagi:
BelAES
Pēc temata
Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas
Lukašenko deva uzdevumu zinātniekiem padomāt, kur izmantot BelAES elektroenerģiju
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Hakeris, foto no arhīva

Lietuvā pastāstīja, pasargāt savus profilus sociālajos tīklos no to uzlaušanas

9
(atjaunots 13:59 28.09.2020)
Saskaņā ar sakaru operatora pasūtītā pētījuma datiem, vairums Lietuvas iedzīvotāju izmanto pārāk vieglas paroles, noraida dubulto autentifikāciju un aizmirst iziet no saviem profiliem darbavietā.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Mobilo sakaru operators Lietuvā pastāstīja, kā pasargāt savus profilus Internetā no to uzlaušanas, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz "Bite Lietuva" preses dienestu.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ikgadējie tiešsaistes drošības pētījumi liecina par vienu un to pašu problēmu: cilvēki izmanto vājas paroles savu profilu aizsardzībai un reti maina tās. Šī problēma saasinājās pandēmijas laikā, jo darbs no mājām pastiprināja datu aizsardzības un konfidencialitātes draudus.

Saskaņā ar Lietuvas iedzīvotāju reprezentatīvās aptaujas datiem, kas tika veikta pēc "Bite Lietuva" pasūtījuma, paroles, kas satur personīgu informāciju, tādu kā cilvēka vārdu vai dzimšanas datumu, joprojām tiek plaši izmantotas.

"Bite Lietuva" tehniskais direktors Gints Butens pastāstīja, ka 78% respondentu izmanto tikai vienu vai dažas paroles piekļuvei dažādiem profiliem.

"Šāda uzvedība biežāk ir sastopama starp personām ar vidējiem un zemiem ienākumiem, kā arī nelielu pilsētu vai ciemu iedzīvotāju vidū. Uzlaužot vienu paroli, ļaunprāši, visticamāk, spēs iekļūt arī citos lietotāja profilos," paskaidroja viņš.

Gandrīz ceturtā daļa (22%) respondentu izmanto personīgu informāciju savās parolēs. Vārdu parolē izmanto 40%, dzimšanas datumu – 35%, mājdzīvnieka vārdu – 17%.

Vārdi, kurus nevar uzminēt

Butens iesaka, lai izveidotu drošu paroli, kuru ir grūti uzminēt, ir jāizvairās no jebkādas personīgas informācijas izmantošanas: neizmantojiet dzimšanas datumu, pasta indeksu, telefona numuru vai savu radinieku dzimšanas datumus.

Luminor
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Pieredzējušiem noziedzniekiem būs nepieciešams vidēji ap 10 sekundēm, lai uzlauztu šādu profilu. Galu galā, šos datus var viegli uzzināt, iedziļinoties sociālajos tīklos vai pat uzminot," sacīja viņš.

Vienkārša skaitļu vai lielo burtu iekļaušana parolē palielinās profila uzlaušanas laiku. Taču Bite veiktā aptauja liecina, ka cilvēki tiecas izvēlēties maksimāli vienkāršas paroles – gandrīz puse Lietuvas iedzīvotāju (48%) izmanto speciālos simbolus tikai, ja to prasa programma.

Dubultā autentifikācija (2FA) – tā ir papildu sociālo profilu un personīgās informācijas aizsardzība. Tas ir praktiski visdrošākais veids, kā pasargāt profilu, jo lietotāja autentifikācijai tiek izmantota papildu ierīce.

Tā pārbauda cilvēka identitāti divos posmos: pirmajā posmā tiek izmantota drošības parole, savukārt otrajā posmā automātiski tiek veidota hipersaite, pie kuras profils pieslēdzas pie katras ieslēgšanas.

Pat ja parole ir uzlauzta, ar šīs tehnoloģijas palīdzību iespējams pasargāt savu profilu, vienkārši noraidot neatpazīto mēģinājumu ieiet sistēmā.

Mācīties paroles no galvas

Vairums (59%) aptaujāto lietuviešu atceras visas savas paroles, kas tiek izmantotas Internetā, no galvas. Daži pieraksta paroles piezīmju blociņā (22%) un 12% slēpj paroles telefona piezīmēs.

Paroļu pārvaldnieks ir viens no efektīvākajiem drošu un sarežģītu paroļu izveidošanas veidiem. Nevajag iegaumēt duci sarežģītu savienojumu, vienkārši jāatzīmē viens, un visi pārējie tiks droši piefiksēti draiverī.

Daudzi paroļu pārvaldnieki šodien arī piedāvā dubulto autentifikāciju (2FA) vai auditu: programma pastāvīgi pārbauda un sniedz informāciju par vājām, vecām, atkārtotām kombinācijām un ģenerē jaunas katram profilam.

Šodien tirgū ir liels skaits paroļu pārvaldnieku. Vairums no tiem ir maksas, taču iespējams lejupielādēt bezmaksas versiju ar nedaudz mazāku funkciju skaitu. Šo variantu šodien piedāvā Keeper, Dashlane, 1Password un daudzi citi.

Iziet no profila

Lai pasargātu personīgu informāciju un datus, ir svarīgi iziet no sava profila katru reizi, kad beidzas darbs, sevišķi ja tiek izmantoti koplietošanas datori.

Saskaņā ar Bite pasūtīto aptauju, gandrīz ceturtā daļa respondentu (29%) nekad neiziet no Gmail vai Facebook. Trešā daļa respondentu (33%) cenšas, taču ne vienmēr par to atceras, un tikai 38% obligāti iziet.

Butens atzīmēja, ka, pat ja lietotājs ir pārliecināts par savu paroļu drošumu, tās ir jāmaina vismaz reizi mēnesī.
9
Tagi:
Kiberdrošība
Pēc temata
Android lietotājus brīdina par vīrusu, no kura nav iespējams atbrīvoties
Jūs esat uzlauzti: hakeri tikuši pie Latvijas ierēdņu un Valsts policijas parolēm
Wikileaks publicējis CIP dokumentus par programmām viedierīču uzlaušanai
lidosta

Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas

0
(atjaunots 09:57 29.09.2020)
Paliekot bez darba, vieni Latvijas emigranti cenšas apmaksāt rēķinus no uzkrājumiem, savukārt citi pako čemodānus un brauc mājās; emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju arī nav apstājusies, taču iebraucējiem nākas rēķināties ar jaunajām reālijām.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Daudzi Latvijas emigranti Lielbritānijā saskārušies ar vairāku mēnešu ilgstošām grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Koronavīruss ir paralizējis tieši tās nozares, kurās viņi strādā visbiežāk – viesnīcu bizness, sabiedriskā ēdināšana, pakalpojumu nozare un pat celtniecību. Kamēr vieni tērē savus ietaupījumus rēķinu apmaksai, citi pako mantas un brauc mājās, vēsta TV3.

"Darbinieki tiek atlaisti vai samazināts darbs uz pusslodzi vai ceturtdaļu slodzi. Jo mazāk strādā, jo mazāk nopelni. Cilvēkiem nav pilnas algas. Saņem par pusi mazāk, bet ir jāveic visi maksājumi, ir jādzīvo. Ir valsts pabalstu programma, bet tā jau pavisam drīz beigsies. Tad es nezinu, kas notiks tālāk," pastāstīja Mančestras iedzīvotāja Lija Baha-Kaufmane.

Īpaši grūti klājas tiem, kas līdz šim paļāvās uz nepastāvīgiem darbiem, ko piedāvā aģentūras, vai noslēdza tā saucamos nulles stundu līgumus ar negarantētu darba apjomu. Uz britu pabalstiem nedrīkst pretendēt arī pašnodarbinātie Latvijas emigranti, kuru vidū ir Regbijas pilsētas iedzīvotāja Aiga.

"Mūsu ģimene šajā pandēmijas laikā zaudēja aptuveni 10 tūkstošus britu mārciņas, kas bija mūsu ģimenes iekrājums. Tiešām ļoti nepatīkama situācija. Mans vīrs vairs nevarēja celtniecībā strādāt, viņam nācās sēdēt mājās bez algas. Man nācās pārstrukturizēties, aizgāju uz citu jomu. Protams, mazāk kvalificēts. Strādāju ļoti lielas darba stundas, lai varētu ģimenei nodrošināt pārtiku. Mūsu ģimene palika pilnīgi bez ienākumiem," pastāstīja Aiga.

Izrādās, koronavīrusa krīze iestūma reemigrāciju uz Latviju, saka Lija Baha-Kaufmane.

"Daudzi tautieši pārceļas atpakaļ uz Latviju, meklējot darbu tur vai arī pārceļas uz citām valstīm – Nīderlandi vai Vāciju. Es to varu novērot pēc mūsu pārvadātāju darba par to, ka ģimenes piesaka busiņus iedzīves pārvešanai, un cilvēki pārceļas uz Latviju ar ģimenēm," pastāstīja viņa.

Vēl viens no reemigrācijas iemesliem ir plānveida medicīnas nepieejamība Lielbritānijā koronavīrusa dēļ. Savukārt privātas britu klīnikas Latvijas valstspiederīgie nevar atļauties.

"Dakteri ārstē mūs pa telefonu, līdz ar to ir ļoti daudz ielaistu slimību. Cilvēki dodas uz Latviju, lai ārstētu savas kaites. Zobārsti ciet. Arī bērniem ir grūti saņemt kaut kādu palīdzību. Zinu, ka cilvēki ar kuņģa slimībām nevar saņemt palīdzību, tikai pa telefonu. Ja vien nemirsti nost, tad ir neiespējamā misija," sūrojas latviete.

Taču arī emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju nav apstājusies, atzīmē kadru aģentūras Amber Staff vadītājs Miks Vizbulis.

"Daļa cilvēku grib vēl paspēt pirms Brexit un jaunajiem noteikumiem, kas stāsies spēkā ar 1. janvāri, paspēt un uzsākt savas darba gaitas Lielbritānijā, lai pēc tam tas nebūtu grūti ar visiem ierobežojumiem un sarežģījumiem, kas mūs sagaida ar janvāri," saka Vizbulis.

Šobrīd vairums Latvijas valstspiederīgo, kas tikko ir ieradušies Lielbritānijā, ir spiesti uzsākt darbu fabrikās un noliktavās.

Grūtības ar darbu Lielbritānijā paredz arī tie Latvijas valstspiederīgie, kuri tur mācās. Parasti paralēli studijām viņi strādā restorānos, bāros, viesnīcās, taču tagad šis sektors ir apstājies, un daļa Latvijas studentu Lielbritānijā ir spiesti strādāt pārtikas ražošanas fabrikās.

0
Tagi:
reemigrācija, koronavīruss
Pēc temata
Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki
Pietiek pīpēt: latviešus sadusmoja Ašeradena paziņojumi par algu kāpumu